2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 202 milj. eiro mazāks. Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie¹ rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds

	2021	2022	2023	2024
Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro
Vispārējā valdība	-2 331,0	-1 753,6	-934,3	-731,9
Centrālā valdība	-2 484,4	-2 001,5	-1 081,0	-1 142,9
Pašvaldības	-88,5	+25,0	-141,2	+66,1
Sociālās apdrošināšanas fonds	+241,9	+222,9	+287,9	+344,9
Vispārējās valdības budžeta deficīts procentos pret IKP	7,2	4,9	2,4	1,8
Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro²
Vispārējā valdība	14 809,8	16 038,9	17 578,5	18 801,5
Centrālā valdība	16 017,6	17 653,6	19 403,2	21 026,1
Pašvaldības	2 253,1	2 323,9	2 334,3	2 293,2
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās procentos pret IKP	45,9	44,4	44,4	46,6

2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1 % un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8 % un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:

korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 441,5 milj. eiro jeb 1,1 % no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 107,3 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
korekcija par saņemamiem procentiem (Valsts kases dati) – 32,6 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
korekcija par AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” programmu īstenošanu (Finanšu ministrijas dati) – 28,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 26,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:

korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 229,4 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;
korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 176,2 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 71,5 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 81,6 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 52,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 30,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
korekcija par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā (Valsts kases dati) – 25,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Iegūt iegulšanas saiti

Vispārējās valdības parāds 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 1,2 mljrd. eiro un sasniedza 18,8 mljrd. eiro jeb 46,6 % no IKP. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2024. gadā ietekmēja 2024. gadā veiktie aizņemšanās pasākumi, lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības.

Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta dati par 2023. gadu ir koriģēti, ņemot vērā iegūto papildinformāciju par pasākumiem saistībā ar energoresursu straujo cenu pieaugumu.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2025. gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 21. oktobrī.

Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Valdības finanses”.

Metodoloģiskā informācija

2025. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

¹ Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.

² Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Vija Veidemane
Valsts finanšu daļa
E-pasts: Vija.Veidemane@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366963

Ieteikt