Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2019. gadā bija 30,6 miljardi eiro. 52,8 % (16,2 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,9 % (5,1 miljards eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (69,7 %) no Latvijas IKP. Sekoja Kurzeme ar 9,3 % (2,9 miljardi eiro), Zemgale ar 7,7 % (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vidzeme ar 6,6 % (2 miljardi eiro) katrā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir līdzvērtīgs, produktivitāte Vidzemē par 38,9 % pārsniedz produktivitāti Latgalē. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,8 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (7,9 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē.

IKP statistiskajos reģionos 2019. un 2018. gadā
(faktiskajās cenās)

Teritorija	IKP (miljoni eiro)		Izmaiņas (%)	Struktūra (%)		IKP uz 1 iedzīvotāju, eiro
Teritorija	2019. g.	2018. g.	pret 2018. g.	2019. g.	2018. g.	2019. g.	2018. g.
LATVIJA	30 647,2	29 153,6	5,1	100	100	16 019	15 135
Rīgas reģions	16 174,1	16 402,9	-1,4	52,8	56,3	25 810	25 832
Pierīgas reģions	5 149,9	4 423,9	16,4	16,9	15,3	13 808	11 997
Vidzemes reģions	2 027,3	1 812,5	11,9	6,6	6,2	10 915	9 682
Kurzemes reģions	2 860,2	2 579,3	10,9	9,3	8,8	11 954	10 682
Zemgales reģions	2 361,1	2 023,7	16,7	7,7	6,9	10 269	8 744
Latgales reģions	2 033,1	1 871,7	8,6	6,6	6,4	7 861	7 133
Extra-regio*	41,5	39,6	4,8	0,1	0,1	-	-

Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 16,7 % (337,4 milj. eiro) un Pierīgā – par 16,4 % (726 milj. eiro). Pieaugot pārējo reģionu IKP kā arī samazinoties Rīgas IKP, 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, par 3,5 procentpunktiem samazinājās Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā.

2019. gadā starp lielajām pilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,8 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 20,9 tūkst., trešajā – Liepāja ar 14,4 tūkst. eiro. Sekoja Ventspils ar 12,8 tūkst., Jelgava ar 12,6 tūkst., Rēzekne ar 11,3 tūkst., Jēkabpils ar 10,7 tūkst., Daugavpils ar 9, 8 tūkst. un Jūrmala ar 8,6 tūkst. eiro.

CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2019. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2018. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šī gada 30. septembrī.

Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati” apakšsadaļā “Reģionu konti”.

*Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Praksē, Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.

Metodoloģiskā informācija

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – gada dati”.

Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcība esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Elīna Štāla
Gada nacionālo kontu daļa
E-pasts: Elina.Stala@csp.gov.lv
Tālr: 67366828

IKP gada dati

GALVENIE RĀDĪTĀJI

Iekšzemes kopprodukts un bruto pievienotā vērtība GIK01

Produktivitātes rādītāji GIK02

Preses relīzes

RIKP2301 CSP publicē detalizētu 2021. gada IKP novērtējumu

RIKP2201 CSP pārskata 2020. un 2021. gada IKP novērtējumus

RIKR2101 52,8 % no 2019. gada Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgu

RIKP2301

CSP publicē detalizētu 2021. gada IKP novērtējumu

RIKP2201

CSP pārskata 2020. un 2021. gada IKP novērtējumus

RIKR2101

52,8 % no 2019. gada Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgu