Oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 17,8 % mazāks nekā pirms gada

2023. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,51 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,8 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 12,5 %, bet importa vērtība – par 21,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,87 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,8 % līdz 46,6 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 35,08 miljardus eiro – par 4,44 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 15,76 miljardus eiro (samazinājums par 1,88 miljardiem eiro jeb 10,7 %), bet importa – 19,32 miljardus eiro (samazinājums par 2,56 miljardiem eiro jeb 11,7 %).

Dati par 2023. gada jūliju precizēti.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 14,9 % mazāka, bet importa – par 24 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,2 %, bet importa samazinājās par 10,5 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri:

• augu valsts produktu eksports lielāks par 38,1 milj. eiro jeb 29,8 %;
• minerālproduktu eksports mazāks par 128 milj. eiro jeb 55,4 %;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 73,7 milj. eiro jeb 24,4 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 44,6 milj. eiro jeb 15,2 %;
• dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 10,6 milj. eiro jeb 13 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri:

• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 14,8 milj. eiro jeb 8,1 %;
• minerālproduktu imports mazāks par 406,3 milj. eiro jeb 64,4 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 69,8 milj. eiro jeb 16,3 %;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 26,5 milj. eiro jeb 14,3 %;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 19,4 milj. eiro jeb 29,7 %.

Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3 %), Vācija (7,2 %) un Krievijas Federācija (6,8 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24 % no importa kopapjoma), Polija (11,4 %), Vācija (11,4 %) un Igaunija (8,7 %).

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 37,8 milj. eiro jeb 75 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam attiecīgi par 82,4 milj. eiro un 32,7 milj. eiro.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2023. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri ietekmēja viskiju importa pieaugums par 4,1 milj. eiro jeb 34,5 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 291,4 milj. eiro jeb 85,2 %.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2023. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

2023. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm.

2023. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,1 procentpunktu, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,5 procentpunktiem, bet importā – par 2,9 procentpunktiem.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2023. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu) eksporta samazinājums par 7,7 milj. eiro jeb 63,6 %, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt celtņu, buldozeru u.c. mašīnu detaļu) eksporta samazinājums par 12,7 milj. eiro jeb 69,8 %, bet uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras (galvenokārt ortopēdisko piederumu) eksporta samazinājums par 3,5 milj. eiro jeb 80,9 %.

2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes vai bez tās) importa samazinājums par 5,3 milj. eiro jeb 56,6 %, savukārt no Krievijas Federācijas – minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 85,1 milj. eiro jeb 81,2 %. Importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,4 milj. eiro jeb 97,3 %.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2023. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

2023. gada janvārī – oktobrī preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 390 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 206. Savukārt 2022. gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 813 un 356. Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījumu skaita šajā periodā (piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi).

Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī – oktobrī importēja 299 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 227. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada desmit mēnešos, bija attiecīgi 1 250 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 575 no Baltkrievijas.

2023. gada janvārī – oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33,7 milj. eiro jeb 3,2 reizes, uz Kazahstānu – par 19,1 milj. eiro jeb 22,6 %, uz Uzbekistānu – par 13,8 milj. eiro jeb 24,2 %.

2023. gada janvārī – oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada desmit mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 20,7 milj. eiro jeb 3,4 reizes, no Kazahstānas – par 17,9 milj. eiro jeb 35,3 %, no Azerbaidžānas – par 2,4 milj. eiro jeb 76,8 %.

2023. gada janvārī – oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu par 102 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai par 22 uzņēmumiem.

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.

Metodoloģiskā informācija:

*Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījuma vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c.

Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ieva Jansone
Ārējās tirdzniecības statistikas daļa
E-pasts: Ieva.Jansone@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366721