Aizgādnība

Normatīvo aktu regulējums nosaka ierobežotās rīcībspējas institūtu, kas paredz daļējo rīcībspēju un kopēja lēmumu pieņemšanu, kurā personas rīcībspēja tiek ierobežota jomās, kurās persona nespēj saprast savas darbības un vadīt tās, un jomas, kurās lēmumus pieņem perona kopā ar aizgādni. Rīcībspējas ierobežojums neskar Civillikumā ietvertās personiskās tiesības (piemēram, tiesības laulāties, adoptēt, atzīt paternitāti).

Pilngadīgai personai rīcībspēja var tikt ierobežota Civillikumā noteiktajos gadījumos (personas veselības traucējumu, izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī apreibinošu vielu pārmērīgas lietošanas dēļ). Tāpat, neierobežojot personas rīcībspēju, pār personu noteiktos gadījumos var tikt nodibināta pagaidu aizgādnība, ja nepieciešams veikt pasākumus personas interešu aizsardzībai (Civillikuma 355.-369.pants.).

Civillikumā noteikts, ka personas, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Savukārt minētā likuma 355.pantā noteikts, ka aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa.

Bāriņtiesu likuma 40.panta pirmajā daļā noteikts, ka bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

• personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
• personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;
• personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ.