2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pērn vairākdienu braucienu skaits pa Latviju bija 2,9 milj., kas samazinājies par 4,2 %, salīdzinot ar 2016. gadu. 80,6 % braucienu bija ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl iedzīvotāji pa Latviju ceļoja ar autobusu (14,5 %) un vilcienu (4,4 %). 17,2 % braucienos izmantotas īrētas jeb maksas naktsmītnes. No tām 11,1 % rezervētas pie tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem, bet 66,1 % patstāvīgi rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja. 41,2 % rezervācijas tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Latvijas iedzīvotāju galamērķi vairākdienu un vienas dienas braucienos pa Latviju, 2017. gadā
(procentos)

Visbiežākie vietējā tūrisma braucienu iemesli kopš 2012. gada ir radu un draugu apmeklējumi, kuru īpatsvars turpināja palielināties, 2017. gadā sasniedzot 59,7 %.

Visvairāk vietējā tūrisma braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (51,6 %), iedzīvotāji vecumā no 25–34 gadiem (29,8 %), vidējo izglītību ieguvušie (46,5 %) un nodarbinātie (73,2 %).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 0,3 milj. braucienos (10,6 % no visiem), uzturoties 3,6 diennaktis (par 1,2 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 47,8 eiro (vidējais 45,2), bet diennaktī – 13,2 eiro (vidējais 18,8).

Vairākdienu braucienos pa Latviju 2017. gadā kopējie izdevumi sasniedza 133,0 milj. eiro, kas ir par 19,5 % vairāk nekā 2016. gadā. Visvairāk jeb 27,2 % no izdevumiem tērēti transportam, 17,4 % naktsmītnēm, 15,0 % ēdināšanas pakalpojumiem un 40,2 % citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vietējā tūrisma braucienā 2017. gadā bija 45,2 eiro, pieaugot par 9,0 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 18,8 eiro, kas pieauga par 3,4 eiro, salīdzinot ar 2016. gadu.

Vietējā tūrisma braucienos 2017. gadā pavadītas 7,1 milj. nakšu, kas ir par 2,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 79,2 % nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs, tai skaitā 55,7 % pie radiem un draugiem. 20,8 % nakšu pavadītas viesnīcās, kempingos, kūrorta rehabilitācijas centros un citās maksas naktsmītnēs.

Vidējais ilgums braucieniem 2017. gadā bija 2,4 diennaktis. Visilgākā uzturēšanās kopš 2012. gada ir bijusi hosteļos un kūrorta rehabilitācijas centros, kur 2017. gadā vidēji pavadītas 7,3 diennaktis, bet vasarnīcās 4,8 diennaktis.

Populārākie galamērķi vairākdienu braucienos pa Latviju bija Rīga (10,0 %), Ventspils (5,2 %), Limbažu novads (4,6 %), Jūrmala (4,5 %), Liepāja (4,4 %), Saldus novads (3,4 %), Daugavpils (2,9 %), Talsu novads (2,5 %) un Jelgava (2,5 %). 33,9 % no visu braucienu galamērķiem bija republikas nozīmes pilsētas.

Ārvalstu ceļojumos iedzīvotāji devās lielākoties atpūtas nolūkā

2017. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 0,8 milj. vienas dienas ārvalstu braucienos, kas ir par 14,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk braucienu bija uz Lietuvu (73,4 %) un uz Igauniju (20,2 %). Kopējie izdevumi braucienos palielinājās par 40,2 %, sasniedzot 43,7 milj. eiro. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienam uz ārvalstīm palielinājās par 10,1 eiro, sasniedzot 55,3 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas bija par 1,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. 43,2 % ārvalstu braucienos devās ar lidmašīnu, bet 34,9 % ar vieglo automašīnu vai motociklu. Vēl uz ārvalstīm ceļoja ar autobusu (12,8 %) un ūdens transportu (7,0 %). Biežākie braucienu iemesli uz ārvalstīm kopš 2012. gada ir atpūta (60,3 %) un radu un draugu apciemojumi (23,4 %).

Ceļazīme jeb kompleksais tūrisma pakalpojums pirkts 20,1 % braucienu. 67,5 % braucienu nakšņošanai izmantoja maksas jeb īrētas naktsmītnes. 31,9 % no tām rezervētas vai apmaksātas pie tūrisma operatoriem vai aģentiem, bet 47,7 % rezervētas patstāvīgi. No visām naktsmītņu rezervācijām 58,3 % veiktas, izmantojot automātiskās rezervēšanas sistēmas.

Visvairāk ārvalstu braucienos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (55,3 %), iedzīvotāji vecumā no 35-44 gadiem (26,0 %), augstāko izglītību ieguvušie (54,8 %) un nodarbinātie (77,8 %).

Seniori (65 gadi un vairāk) devās 87,0 milj. jeb 6,9 % braucienu, uzturoties 7,2 diennaktis (par 1,8 diennaktīm vairāk nekā vidējais rādītājs)un braucienā iztērējot 333,2 eiro (vidējais 412,6 eiro), bet diennaktī – 46,0 eiro (vidējais 76,4 eiro).

Vairākdienu braucienos uz ārvalstīm 2017. gadā kopējie izdevumi sasniedza 522,1 milj. eiro, kas ir par 21,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Visvairāk, jeb 32,7 % no izdevumiem tērēti transportam, 29,4 % naktsmītnēm, 17,3 % ēdināšanas pakalpojumiem, 7,0 % izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,6 % citiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vairākdienu braucienā uz ārvalstīm pērn bija 412,6 eiro, pieaugot par 68,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 76,4 eiro, kas pieauga par 18,3 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākie izdevumi diennaktī bija 114,3 eiro braucienos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie – 24,9 eiro, apmetoties vasarnīcās.

Ārvalstu braucienos 2017. gadā pavadīti 6,8 milj. nakšu, kas ir par 7,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais uzturēšanās ilgums braucienā bija 5,4 diennaktis. Īsāks laiks pavadīts maksas jeb īrētās naktsmītnēs – 4,6 diennaktis, bet garāks – privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs – 7 diennaktis.

Populārākie ārvalstu braucienu galamērķi 2017. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,7 %), Lietuva (12,1 %), Krievija (6,7 %) un Baltkrievija (6,0 %), kopā veidojot 38,6 % no visiem braucieniem. Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Vāciju (11,7 %) un Zviedriju (6,3 %).

Vairākdienu ārvalstu braucienu skaits un tā izmaiņas pēc galamērķa valsts 2016. – 2017. gadā
(tūkstošos)

	2016	2017	Izmaiņas % (2017./2016. g.)
Pavisam	1249,8	1265,4	1,2
Igaunija	210,0	173,4	-17,4
Lietuva	212,5	153,7	-27,7
Vācija	84,0	147,8	76,0
Krievija	122,1	84,9	-30,5
Zviedrija	64,8	79,6	22,8
Baltkrievija	39,0	76,5	96,2

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ilze Timermane
Transporta un tūrisma statistikas daļa
E-pasts: Ilze.Timermane@csb.gov.lv
Tālr.: 67366740

Latvijas iedzīvotāju ceļojumi

GALVENIE RĀDĪTĀJI

Latvijas iedzīvotāju vairākdienu braucieni GTU02

Preses relīzes

RTUL2502 Iedzīvotāju ceļojumi Latvijā pērn auguši par teju 16 %

RTUL2501 2024. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,3 milj. ārvalstu ceļojumos

RTUL2402 Iedzīvotāju vietējo ceļojumu skaits 2023. gadā palicis nemainīgs

RTUL2502

Iedzīvotāju ceļojumi Latvijā pērn auguši par teju 16 %

RTUL2501

2024. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,3 milj. ārvalstu ceļojumos

RTUL2402

Iedzīvotāju vietējo ceļojumu skaits 2023. gadā palicis nemainīgs