Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

Rūpniecības produkcijas apjoma indekss

Viens no galvenajiem rūpniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem ir rūpniecības produkcijas apjoma indekss, kas raksturo saražotā rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas laikā. Indeksu ietekmē gan produkcijas apjoma, gan cenu izmaiņas. Savukārt rūpniecības produkcijas ietekmi uz ekonomiku kopumā nosaka tās “svars” jeb nozaru saražotā pievienotā vērtība.

Rūpniecības produkcijas izlaides (apjoma) dati tiek iegūti, apsekojot ekonomiski aktīvus uzņēmumus un/vai darbības veida vienības, kuras ir klasificētas atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. sadaļām B “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde”, C “Apstrādes rūpniecība” un D “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana”, izņemot 35.3. grupu "Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana", un kuru vidējais rūpnieciskajā ražošanā nodarbināto skaits iepriekšējā gadā bija 20 un vairāk.

Izlasē papildus tiek iekļauti uzņēmumi ar rūpnieciskajā ražošanā nodarbināto skaitu mazāku par 20, lai NACE 2. red. nodaļu līmenī (2 zīmēs) apkopotie dati aptvertu ne mazāk kā 80% no uzņēmējdarbības strukturālās statistikas rūpniecības apgrozījuma pēdējē aktuālajā gadā.

Rūpniecības produkcijas apjoma indekss raksturo rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar bāzes periodu.

Rūpniecības produkcijas apjoma indekss tiek aprēķināts ar ķēdes indeksa metodi, kur par aprēķinu bāzi tiek lietots iepriekšējā gada mēneša vidējais saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās un par svariem izmantota pirms diviem gadiem saražotā pievienotā vērtība sadalījumā pa NACE sadaļām, nodaļām, grupām un klasēm. Produkcijas izlaides rādītāju pārrēķina salīdzināmajās cenās ar ražotāju cenu indeksu palīdzību. Svari tiek mainīti katru gadu, tādējādi tiek ņemtas vērā rūpniecības struktūras izmaiņas.

Rūpniecības nozares - sezonāli izlīdzināti dati 

Sezonalitāte ir datu sezonālās svārstības, kas ar lielāku vai mazāku regularitāti atkārtojas ik gadu. Par galvenajiem sezonalitātes cēloņiem var minēt gadalaiku maiņu, sociālos paradumus un institucionālo notikumu ietekmi.

Laikrindas sezonālās svārstības un kalendārie efekti var apgrūtināt laikrindas analīzes procesu, jo traucē iegūt skaidru izpratni par rādītāja attīstību. Lai novērstu sezonālo svārstību un kalendāro efektu ietekmi uz laikrindu, veic laikrindas sezonālo koriģēšanu. Sezonāli izlīdzināti dati ļauj objektīvāk novērtēt pārmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonālo ietekmi. Sezonāli koriģētie dati nesatur sezonālās svārstības, tādejādi, iespējams salīdzināt, piemēram, pašreizējā mēneša datus ar iepriekšējā mēneša datiem.

Ražošanas pamatgrupējumi

Ražošanas pamatgrupējumi tiek veidoti kā starpposms starp rūpniecības nozaru (B, C, D un E) sadaļām, pārgrupējot atbilstošās Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) trīs zīmju grupas.

Pastāv pieci ražošanas pamatgrupējumi:

  1. starppatēriņa preces;
  2. enerģija;
  3. ražošanas līdzekļi;
  4. ilgstoša patēriņa preces;
  5. īslaicīga patēriņa preces.

Rūpniecības produkcijas apjoma indekss - datubāzes tabulās

Mēnešu dati - tabulas kods datubāzē RUI020m

Ceturkšņu dati - tabulas kods datubāzē RUI020c

Gada dati - tabulas kods datubāzē RUI020