RLAG0801
Par pesticīdu pielietojumu kviešiem 2007. gadā
Lai iegūtu informāciju pesticīdu riska rādītāju aprēķiniem un izvērtētu iespējas samazināt kaitīgo vielu ietekmi uz vidi un veselību, ko paredz Eiropas Komisijas Tematiskā stratēģija, 2007.gadā Centrālā statistikas pārvalde Daudzvalstu pārejas programmas līdzekļu administratīvās spējas stiprināšanas programmas pilotprojekta ietvaros veica apsekojumu par augu aizsardzības līdzekļu1 (AAL) pielietošanu kviešiem.
Apsekojuma rezultātā tika iegūta informācija par kviešu sējumu platībām, kuras apstrādātas ar pesticīdiem, izmantoto darbīgo vielu2 daudzumu, kā arī aprēķināti pesticīdu pielietojumu raksturojoši indikatori.
Iegūtie dati liecina, ka 2007.gadā 202.9 tūkst. ha jeb 91% no kviešu sējumu platības tika apstrādāts ar dažāda veida augu aizsardzības līdzekļiem, pielietojot 229.7 tonnas darbīgo vielu, tai skaitā herbicīdu – 41.5%, fungicīdu – 20.2%, insekticīdu – 1.3%, augu augšanas regulatoru – 37.0%.
Kviešu sējumu apstrādei, (ieskaitot sēklas kodināšanu pirms sējas) tika lietota dažādu AAL 61 darbīgā viela, tai skaitā 29 - no fungicīdu grupas, 20 – herbicīdu, 8 – insekticīdu un tikai 4 – augšanas regulatoru.
Biežāk lietotās darbīgās vielas
AAL grupa un darbīgās vielas nosaukums | % no kopējās ar AAL apstrādātās platības | % no kopējās ar AAL apstrādātās platības attiecīgās grupas ietvaros |
|---|---|---|
Fungicīdi |
|
|
Fludioksonils | 6.0 | 10.3 |
Tebukonazols | 5.0 | 8.7 |
Ciprokonazols | 5.0 | 8.6 |
Protiokonazols | 4.6 | 7.8 |
Fluoksastrobīns | 4.4 | 7.6 |
Herbicīdi |
|
|
Tribenurons | 5.1 | 16.7 |
Florasulams | 5.0 | 16.3 |
Amidosulfurons | 4.0 | 12.9 |
Glifosāts | 3.5 | 11.4 |
Jodosulfurons | 3.2 | 10.3 |
Augšanas regulatori | ||
Hlormekvāts | 6.1 | 67.0 |
Etefons | 1.8 | 19.6 |
Insekticīdi |
|
|
Alfa-cipermetrīns | 0.7 | 35.8 |
Dimetoāts | 0.6 | 30.8 |
Lambda-cihalotrīns | 0.3 | 17.7 |
Apsekojuma dati liecina, ka 2007.gadā vidēji uz 1 ha kviešu sējumu tika lietoti 1.03 kg darbīgo vielu.
Latvijā pesticīdu devas kviešu sējumiem nesasniedz maksimāli pieļaujamās normas. Daļēji tas izskaidrojams ar augstajām AAL cenām.
Lietotās augu aizsardzības līdzekļu devas salīdzinājumā ar maksimāli pieļaujamām normām
AAL grupas | Vidējās devas attiecība pret maksimāli pieļaujamo normu, % |
|---|---|
Fungicīdi | 68 |
Herbicīdi | 74 |
Insekticīdi | 65 |
Augšanas regulatori | 70 |
Aprēķini liecina, ka pesticīdi vairāk tiek lietoti saimniecībās ar lielām kviešu sējumu platībām.
Vidējais augu aizsardzības līdzekļu pielietojuma sadalījums pēc saimniecību lieluma
Sējumu platība, ha | Vidējais izlietotais AAL daudzums darbīgajās vielās, kg uz 1 ha |
|---|---|
Līdz 10 | 0.29 |
10-20 | 0.63 |
20-50 | 0.62 |
50-100 | 0.91 |
100-500 | 1.09 |
500 un vairāk | 1.54 |
Lietotie termini:
1 Augu aizsardzības līdzekļi – darbīgās vielas vai preparāti, kas paredzēti augu vai to produktu aizsardzībai pret kaitīgajiem organismiem vai šo organismu iedarbības novēršanai, augu dzīvības procesu ietekmēšanai, augu produktu saglabāšanai, nevēlamo augu vai augu daļu iznīcināšanai un augu nevēlamas augšanas novēršanai.
2 Darbīgā viela - vielas vai mikroorganismi ar vispārēju vai specifisku iedarbību uz kaitīgajiem organismiem, kā arī uz augiem vai augu produktiem
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666
Papildu informācija par datiem:
Guna Karlsone
Lauksaimniecības statistikas daļa
E-pasts: Guna.Karlsone@csb.gov.lv
Tālr.: 67366981
Ieteikt