Lauksaimniecības skaitīšana 2020

Plašāka 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas informācija par lauku saimniecību struktūru: saimniecību skaitu, vidējo lielumu, specializāciju, ekonomisko lielumu, zemes platību, lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvnieku skaits, lauksaimniecības dzīvnieku novietņu, mēslošanas līdzekļu apsaimniekošanu, lauksaimniecībā nodarbinātiem un citām saimniecības aktivitātēm, kā arī bioloģisko lauksaimniecību valsts līmenī, kā arī sadalījumā pa reģioniem, kā arī atsevišķi rādītāji novados un pagastos ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Nozares / Lauksaimniecība / Cits formāts.

2020. gadā Latvijā 69 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību apsaimniekoja 2,83 milj. ha zemes, tai skaitā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) 1,97 milj. ha.

Lauku saimniecību skaits Latvijā kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem samazinās. 1923. gadā Latvijā bija 193,7 tūkst. lauku saimniecību. Pēdējo 20 gadu laikā ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies vairāk nekā divas reizes – no 140,8 tūkst. 2001. gadā līdz 69 tūkst. 2020. gadā. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8 %, bet laikā no 2010. līdz 2020. gadam saimniecību skaits samazinājies par 17,2 %

Strukturālo izmaiņu rezultātā kopš 2001. gada lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc zemes kopplatības un izmantotās lauksaimniecības zemes platības, gan pēc lauksaimniecības dzīvnieku skaita. Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka straujākas izmaiņas notikušas periodā no 2001. līdz 2010. gadam.

2020. gadā vienas lauku saimniecības platība bija vidēji 41 ha, kas ir par 21,1 ha vairāk nekā 2001. gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmatotās zemes platības vidēji vienā saimniecībā 2020. gadā bija 28,5 ha, kas bija par 16,7 ha vairāk nekā 2001. gadā un par 7 ha vairāk nekā 2010. gadā. Apsaimniekotās aramzemes platības vidēji vienā saimniecībā kopš 2001. gada palielinājušās 2,3 reizes.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība kopš 1920. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā, ir būtiski mainījusies. LIZ platība 100 gadu laikā ir samazinājusies par 1,66 milj. ha – no 3,63 milj. ha 1920. gadā līdz 1,97 milj. ha 2020. gadā.

Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, izmantotā LIZ platības pakāpeniski pieaug. Salīdzinot ar 2001. gadu izmantotā LIZ platība ir palielinājusies par 306,6 tūkst. ha jeb 18,4 %.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumi 2020. gadā aizņēma 1,28 milj. ha jeb 95,7 % no aramzemes. Sējumu platību īpatsvars aramzemē ir palielinājies par 2,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2010. gadu. 2010.gadā sējumu platība aizņēma 1 045,0 tūkst. ha jeb 93,3 % no aramzemes. Kopš 2010. gada samazinājušās papuvju platības. 2020. gadā papuves bija 56,6 tūkst. ha, kas ir par 17,9 tūkst. ha jeb 24 % mazāk nekā 2010. gadā.

2020. gadā 25,9 tūkst. jeb 37,5 % lauku saimniecībās audzēja lauksaimniecības dzīvniekus. Kopš 2001. gada lauku saimniecību skaits, kurās audzē lauksaimniecības dzīvniekus, pakāpeniski samazinājies. 2001. gadā 68,2 % lauku saimniecību audzēja lauksaimniecības dzīvniekus, 2010. gadā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 47,3 tūkst. jeb 56,7 % lauku saimniecību. 20 gadu laikā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies par 70,2 tūkst. jeb 73 %.

100 gadu laikā lauksaimniecības dzīvnieku skaits ir samazinājies. Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā visvairāk audzēja aitas un liellopus, 2020. gadā – liellopus un cūkas. Aitu skaits kopš 1935. gada ir samazinājies par 1,21 milj. jeb 9,7 reizes, liellopu skaits samazinājies par 859 tūkst. jeb 3,1 reizi. Slaucamās govis 2020. gadā bija par 759 tūkst. jeb 7,3 reizes mazāk nekā 1935. gadā. Vismazākās izmaiņas notikušas kazu skaitā. Salīdzinot ar 1935. gadu, tas ir pieaudzis par tūkstoti. Nozīmīgs pieaugums ir mājputnu skaitam – no 831 tūkst. 1935. gadā līdz 5,8 milj. 2020. gadā.