Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi ir apkopojusi un publicējusi detalizētus datus par vieglo kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām (N1 kategorija) lietošanu Latvijā, analizējot to faktiskās pārvietošanās intensitāti, lietošanas biežumu pa nedēļas dienām un braucienu attālumus. Dati ļauj novērtēt šī transportlīdzekļu segmenta izmantošanas paradumus un sniedz ieskatu uzņēmumu un privātpersonu atšķirīgās lietošanas tendencēs.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, 2025. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti nepilni 70 tūkstoši kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām (N1 kategorija). Kopš 2017. gada šo transportlīdzekļu skaits valstī ir pieaudzis par 31 % un turpina stabili pieaugt par vismaz 3 % gadā, ar straujāko kāpumu novērojamu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu, kas lielā mērā saistāms ar pandēmijas ietekmi uz loģistikas un piegādes sektoru. Neraugoties uz šī autoparka pieaugumu, Latvijā līdz šim nav bijis pieejamas visaptverošas informācijas par N1 automobiļu lietojumu – to noslodzi, pielietojuma veidiem, pārvadāto kravu daudzumu un veidu, kā arī maršrutu īpatnībām, tostarp pieturu skaitu un sadalījumu.

Lai aizpildītu šo datu trūkumu, CSP 2024. gadā pirmo reizi īstenoja speciālu pētījumu par vieglajām kravas automašīnām.

Latvijas teritorijā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir būtiski, to īpatsvars pārvadājumos iekšzemē pieaug, mazinoties dzelzceļa kravu apjomam. 2024. gadā ar kravu autotransportu tika veikti 54 % no kravu kopējiem tonnkilometriem, no kuriem N1 kategorijas transports veidoja tikai 1 %, turpretī nobrauktie kilometri ar N1 bija gandrīz puse no kopējā kravu auto nobraukuma¹.

N1 izmantošanas intensitāte

2024. gadā apsekojuma periodā katru dienu tika izmantoti 42,2 % no Latvijā reģistrētajām N1 kategorijas automašīnām. Līdzīgu novērojumu ir apstiprinājuši arī kolēģi no Šveices² un Austrijas statistikas birojiem.

Sastopamākais neizmantošanas iemesls bija dīkstāve (51,8 %), kas liek domāt par šādu automobiļu izmantošanas sezonalitāti, kam seko autovadītāja brīvdiena (20,5 %) un automobiļa remonts (14,5 %). Pārējos gadījumos par neizmantošanas iemeslu norādīts cits iemesls (7,7 %) vai arī, ka automobilis ir bijis iznomāts (5,5 %).

N1 braucienu skaits, nobrauktie kilometri un pieturu skaits

2024. gadā kopumā tika veikti 12,7 milj. braucienu ar vieglajām kravas automašīnām, kas ir vidēji gandrīz 35 tūkst. braucienu dienā. No visiem braucieniem tikai 27 % braucieni ir ar kravu, atlikušie braucieni ir ar darba instrumentiem un iekārtām vai brauc bez kravas.

Pētījuma dati rāda, ka N1 kategorijā galvenais izmantošanas nolūks Latvijā nav kravu pārvadājumi, bet pakalpojumu sniegšana. Visvairāk braucienu (9 milj.) veikts ar automobiļiem, kas izmantoti pakalpojumu sniegšanai vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, būvniecībā un privātām vajadzībām, kur ietilpst arī remontdarbu veikšana, teritoriju apsekošana un pat dzīvu būtņu pārvadāšana³.

Kravu pārvadāšanas nolūkā tika veikti tikai 3,4 milj. braucienu, turpretī pasta un kurjeru darbības nolūkā veikts vismazāk braucienu – 360,5 tūkst.

Ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, gandrīz 60 % (7,3 milj.) no visiem braucieniem tika veikti pilsētu un to svārstmigrāciju zonās, bet pārējie ārpus tām (5,4 milj.).

2024. gadā vislielākā aktivitāte kopējā braucienu skaita ziņā N1 automobiļiem bija nedēļas vidū – trešdienās un ceturtdienās (40,5 %), taču vismazāk braucienu bija sestdienās un svētdienās (8,9 %).

Vidējais nobrauktais attālums dienā 2024. gadā bija 74,6 km, savukārt pasta un kurjeru pakalpojumiem izmantoto automobiļu vidējais nobrauktais attālums dienā bija visgarākais – 124,6 km. 2022. gadā līdzīgs novērojums par pasta un kurjeru piegāžu braucienu vidējo garumu bija Zviedrijā⁴.

Saskaņā ar apsekojuma datiem, 2024. gadā Latvijas teritorijā ar N1 kategorijas transportlīdzekļiem nobraukts 536,5 milj. kilometru, kas ir par 27,6 % vairāk nekā 2024. gadā Latvijas teritorijā nobrauktie kilometri ar smago kravas autotransportu (ar pilnu masu virs 3,5 tonnām). Līdzīgi kā ar braucienu skaitu, visvairāk kilometru veikts braucienos bez kravas (334,5 milj. kilometru) un pakalpojumu sniegšanā (198,2 milj. kilometru), kam seko kravu pārvadājumi (176,2 milj. kilometru). Vismazāk nobraukts ar automobiļiem, kas izmantoti pasta un kurjeru pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas teritorijā (40,6 milj. kilometru).

Kopā 2024. gadā N1 kategorijas automobiļi veica 38,9 milj. pieturu, no kuriem 37,1 % veikti ar automobiļiem, kas tika izmantoti kravu pārvadājumiem, 25,7 % ar automobiļiem, kas tika izmantoti darbībai citās nozarēs un 22,2 % ar automobiļiem, kas izmantoti pasta un kurjeru pakalpojumiem.

Vidēji dienā 2024. gadā N1 kategorijas automobiļi veica 5,3 apstāšanās jeb pieturas. Pasta un kurjera pakalpojumu sniegšanai izmantotie automobiļi veica 26,9 pieturas dienā, bet automobiļi, kas tika izmantoti kravu pārvadāšanai – 7,6 pieturas.

Vieglo kravas automobiļu braucienu skaits un nobrauktie kilometri pēc izmantošanas nolūka

	Braucienu skaits (tūkst.)	Nobrauktie kilometri (milj. km)
Pavisam	12 704,8	536,6
Kravu pārvadājumi	3 374,9	176,2
Pasta un kurjeru pakalpojumi	360,5	40,6
Pārvadājumi būvniecībā	1 339,8	52,3
Darbība citās nozarēs	4 874,2	198,3
Cits izmantošanas veids	2 755,5	69,3

N1 pārvadāto kravu tonnas un tonnkilometri

Kopumā 2024. gadā Latvijā reģistrētie kravas automobiļi (N1, N2, N3) pārvadāja 62,3 milj. tonnu kravu, no kurām 1,6 % jeb 991,1 tūkst. tonnu pārvadāja N1. Vidēji dienā 2024. gadā N1 pārvadāja 141,4 kg kravas. Pasta un kurjeru pakalpojumu sniegšanai izmantotie N1 vidēji dienā pārvadāja 494,3 kg kravas.

63,7 % kravas Latvijas teritorijā pārvadāja ar vieglajiem kravas automobiļiem, kas izmantoti kravu pārvadājumos, no kuriem 36,1 % pārvadāja komercpārvadājumu nolūkā, un 27,5 % – pašpārvadājumos. 16,6 % kravu pārvadāja ar automobiļiem, kas izmantoti pasta un kurjeru pakalpojumu sniegšanai, 9,6 % kravu pārvadāja ar automobiļiem, kas izmantoti darbībai citās nozarēs, 8,5 % kravu pārvadāja ar automobiļiem, kas izmantoti pārvadājumiem būvniecībā, un 1,6 % kravu pārvadāja ar automobiļiem, kas izmantoti citā nolūkā, piemēram, privātiem nolūkiem.

2024. gadā ar N1 kategorijas automobiļiem visvairāk pārvadāja dažāda veida kravas5, piemēram, lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, ķīmiskas vielas, nemetālu minerālprodukti, u.c. – 258,5 tūkst. tonnu. 200 tūkst. tonnu ar neidentificējamām precēm, 185,3 tūkst. tonnu pārtikas, dzērienu vai tabakas, bet 159,4 tūkst. tonnu pasta un paku sūtījumu.

2024. gadā Latvijā reģistrēto N1 kravu apgrozība Latvijas teritorijā bija 87,8 milj. tonnkilometru. No tiem 59,5 milj. tonnkilometru ar automobiļiem, kas izmantoti konkrēti kravu pārvadāšanai, un 21,9 milj. tonnkilometru veica pārvadājot pārtiku, dzērienus vai tabaku.

Vieglo kravas automobiļu kravu apgrozība pēc pārvadātās kravas veida Latvijā

	Pārvadātas kravas (tūkst. t)	Kravu apgrozība (milj. tkm)
Pavisam	991,1	87,8
Pasts un paku sūtījumi	159,4	17,9
Pārtikas produkti, dzērieni un tabaka	185,3	21,9
Iekārtas un aprīkojums, kas nav paredzētas pakalpojumu sniegšanai	114	7,3
Sagrupētas preces, dažādu preču apvienojums, ko pārvadā kopā	73,4	10,5
Dažādi kravu veidi	258,5	18,1
tostarp ķīmiskas vielas un ķīmiskie produkti	86,2	7,8
tostarp nemetālu minerālprodukti	78,3	3,8
Citas preces vai neidentificējamas preces	200,5	12,2

Par apsekojumu un N1 autoparka raksturojumu

2024. gadā Eurostat projekta “Jauna transporta statistikas izstrāde” ietvaros CSP pirmo reizi veica apsekojumu par Latvijā reģistrēto vieglo kravas automobiļu, kuru pilna masa ir līdz 3,5 tonnām (N1 kategorija), veikto pārvadājumu veidiem, to apjomu, piegādājot kravas, preces un sūtījumus, sniedzot kurjera vai citus pakalpojumus (mežsaimniecība, namu apsaimniekošana, būvniecība u.c.).

Pētījuma ietvaros no CSDD transportlīdzekļu reģistra tika atlasīti auto, kas nav vecāki par 25 gadiem un kuriem apsekojuma ceturksnī bija derīga tehniskā apskate, un kas nav specializētā nolūka automobiļi. 2025. gada 1. janvārī Latvijā saskaņā ar atlases noteikumiem bija reģistrēti 49 995 šādi automobiļi, no kuriem 68 % piederēja juridiskām, bet 32 % – fiziskām personām. Saskaņā ar NACE 2.1. redakciju, 38 % no automobiļiem reģistrēti būvniecības (F) un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (G) nozarēs.

Gandrīz 60 % Latvijā reģistrēto vieglo kravas automobiļu ir 10 līdz 25 gadus veci, vidējais vecums ir 12 gadi. Turpretī jauno automobiļu īpatsvars (līdz 5 gadiem) ir 17,7 % no kopējā īpatsvara un tas turpina nedaudz pieaugt pēdējos gados.

96,5 % N1 automobiļu izmanto dīzeļdegvielu un tikai 0,5 % izmanto elektrību. Lai arī kopumā Latvijā gada sākumā ir reģistrēti tikai 258 N1 ar elektromotoru, tomēr pēdējo piecu gadu laikā šādu N1 pieaugums ir bijis astoņas reizes.

Gandrīz 50 % no reģistrētajiem N1 ir Volkswagen un Renault markas automobiļi. Volkswagen markas modeļi Caddy, Transporter un Crafter ir visizplatītākie, savukārt Renault markas sastopamākie modeļi ir Master, Trafic un Kangoo.

Datiem par N1 ir augsts pieprasījums satiksmes un transporta modeļos, plānojot nulles emisiju zonas pilsētās, klimata pārmaiņām, kā arī elektrouzlādes vietu vajadzībām un citu infrastruktūru.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹ 2023.gada dati pēc CSDD aprēķina par odometru nobraukumu kalendārajā gadā.

² Šveice apsekojumu par N1 kategorijas automobiļiem veica 2023. gadā.

³ Darbība citās nozarēs, kas sevī ietver iekārtu un instrumentu transportēšanu, remontdarbu veikšanu, kur iekraušanas/izkraušanas operācijas nav sniegtā pakalpojuma galvenā sastāvdaļa, piemēram, telekomunikācijas, mežsaimniecība, nozares, kas saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. c.

⁴ 2022. gadā Zviedrijā notika līdzīgs apsekojums par vieglajiem kravas automobiļiem, kura rezultāti tika publicēti 2023. gadā.

⁵ Saskaņā ar NTS 2007 preču klasifikatoru grupā apvienoti - Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti; zivis un citi zvejas produkti; Koks, koksnes un korķa izstrādājumi (izņemot mēbeles); izstrādājumi no salmiem un pīšanas materiāliem; celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi; iespieddarbi un ierakstīti informācijas nesēji; Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un ķīmiskās šķiedras; gumijas un plastmasas izstrādājumi; kodoldegviela; Citi nemetālu minerālprodukti; Otrreizējās izejvielas; sadzīves atkritumi un citi atkritumi.

Lai dalītos ar jauniegūtajiem datiem, Centrālā statistikas pārvalde 16. maijā sniedza datu prezentāciju, kuras laikā tika prezentēti dati dažādos griezumos – vieglā kravas transporta izmantošanas biežums un pārvadājumu mērķi, kurās nozarēs šis transporta veids sastopams visbiežāk, kur tie pārvietojas biežāk – pilsētās vai ārpus tām, kāds ir kravas busiņu pārvadājumu apjoms tonnās un tonnkilometros (tkm) un cik pieturu tie dienā vidēji veic u.c.

Pasākumā piedalījās:

Dita Zemīte, CSP Vides statistikas departamenta direktora vietniece un projekta vadītāja - informēja par pētījuma izstrādi un pētījuma rezultātiem
Vieglo kravas automobilu statistika (N1).pdf
Mihails Savrasovs, Transporta un sakaru institūta profesors – informēja par datu pielietojumu un stratēģiskajām atziņām pēc datu analīzes
Datu Pielietojums: stratēģiska vīzija.pdf
Asja Arutjunjana, SIA “Omniva” Piegāžu vadītāja Latvijā – dalījās ar SIA “Omniva” pieredzi un izaicinājumiem nozarē.
Par Omniva autoparku.pdf

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Agnese Šaltene
Vides statistikas apsekojumu sagatavošanas daļa
E-pasts: Agnese.Saltene@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366608

Autotransports

Preses relīzes

RTRK2505

Pirmo reizi ir pieejami dati, kas ļauj ieraudzīt kravas busiņu kopainu Latvijā