Sociālā iekļaušanās. Riska grupa: personas ar atkarības problēmām
Pacientu skaits ar atkarības problēmām
2021. gadā pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar atkarības problēmām (alkohola un narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarību vai to pārmērīgu lietošanu) bija 2 068 personas jeb 109,7 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana galvenokārt sastopama pieaugušo Latvijas iedzīvotāju vidū, sasniedzot augstāko līmeni vecumā no 35 līdz 44 gadiem (210,5 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), savukārt viszemākie rādītāji ir pensijas vecuma (65+) iedzīvotājiem – 28,5 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ sadalījumā pa vecuma grupām 2018–2021. gadā
| Pavisam | līdz 24 gadiem | 25–34 | 35–44 | 45–54 | 55–64 | 65 gadi un vairāk |
2018 | 2196 | 325 | 493 | 541 | 459 | 258 | 120 |
2019 | 2149 | 304 | 420 | 548 | 444 | 327 | 106 |
2020 | 1959 | 314 | 409 | 474 | 380 | 272 | 110 |
2021 | 2068 | 236 | 425 | 539 | 460 | 296 | 112 |
Skatīt SPKC datubāzē: NARK010
Pēdējo četru gadu laikā pirmreizēji ārstēto pacientu ar atkarības problēmām skaitā pēc to vecuma ir vērojamas nelielas izmaiņas. Par 27,4 % 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies gados jaunāko (līdz 24 gadu vecumam) pacientu ar atkarības no psihoaktīvo vielu lietošanas problēmām skaits. Savukārt nemainīgi augsts ir šis rādītājs iedzīvotājiem 25–54 gadu vecumā. Neliels pieaugums novērojams pirmspensijas vecuma (55–64 gadi) pacientu ar atkarības problēmām vidū – 2021. gadā par 14,7 % vairāk pacientu nekā 2018. gadā.
Lielākas atšķirības ir vērojamas dzimumu griezumā – vīrieši biežāk nekā sievietes ir pirmreizēji reģistrēti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ (2021. gadā 78,6 % vīriešu un 21,4 % sieviešu).
Pirmreizēji reģistrētie pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ sadalījumā pa reģioniem pēdējos četros gados lielākais skaits ir reģistrēts Latgalē (2021.gadā – 147,2 iedzīvotāji uz 100 tūkst. attiecīgā reģiona iedzīvotāju), mazākais – Pierīgā (attiecīgi – 88,9).
Pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ sadalījumā pēc statistiskajiem reģioniem
| Rīga | Pierīga | Vidzeme | Kurzeme | Zemgale | Latgale | nezināms |
2018 | 671 | 309 | 147 | 324 | 298 | 409 | 38 |
2019 | 580 | 308 | 141 | 365 | 245 | 463 | 47 |
2020 | 593 | 294 | 166 | 318 | 186 | 387 | 15 |
2021 | 656 | 339 | 209 | 258 | 215 | 368 | 23 |
Skatīt SPKC datubāzē: NARK030
Personas ar patoloģisku tieksmi uz datorspēlēm
Attīstoties tehnoloģijām, aktualizējas jaunas atkarību problēmas, un mūsdienās zināma ne vien patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, bet arī datorspēlēm un internetu, kas skar arvien jaunākas iedzīvotāju grupas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2013. gadā tikai 15 personas tika pirmreizēji ārstētas ar šādam atkarībām, tad 2016. gadā jau bija 42 šādu pacientu, bet 2020. gadā to skaits atkal samazinājies līdz 20. Reālā situācija par personām ar patoloģisku tieksmi uz datorspēlēm un internetu valstī nav apzināta.
Personas ar patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm
Starp personām ar patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm dominējošs ir vīriešu īpatsvars (189 jeb 88,7 % vīriešu un 24 jeb 11,3 % sieviešu reģistrēti ārstēšanai no šīs atkarības kopš 2014. gada līdz 2021. gadam). Kopš 2018. gada reģistrēto no azartspēlēm atkarīgo pacientu skaitam ir tendence sarukt.
Pašatteikšanās no azartspēlēm
Viens no šādu atkarību pārvarēšanas mehānismiem ir pašatteikšanās no azartspēlēm. 2019. gadā Latvijā tika izveidots Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS), kur fiziskajai personai ir tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles (tai skaitā interaktīvās azartspēles) un piedalīties interaktīvajās izlozēs. Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem gada laikā pēc PIPARS izveides vairāk nekā 14 600 cilvēku sev lieguši pieeju azartspēlēm un izlozēm.
Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz atkarības profilakses, preventīvos, problemātiskā spēlētāja atbalstu un sabiedrības izglītojošos pasākumus, lai mazinātu atkarību no azartspēlēm un izlozēm. Pamatnostādnēs definēti 47 pasākumi, kuri mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus. Iecerēts, ka varētu paaugstināt vecuma slieksni, azartspēles atļaujot spēlēt no 21 gada vecuma. Tāpat plānots ieviest arī pārtraukuma stundas, kurās spēļu zāles būtu slēgtas.
Datu avoti
SPKC Veselības statistikas datubāze:
NARK010 Pirmreizēji reģistrēto un gada laikā ārstēto pacientu skaits sadalījumā pa diagnožu, dzimuma un vecuma grupām
NARK030 Pirmreizēji reģistrēto un gada laikā ārstēto pacientu skaits sadalījumā pa diagnožu grupām un reģioniem
NARK060 Pirmreizēji reģistrēto un gada laikā ārstēto pacientu skaits ar patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm, datorspēlēm un internetu