2018. gadā 17 % iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki (25–34 gadu vecumā) šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk (1,6 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati.

5,9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem pēdējā mēneša laikā jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, 10,6 % – daļu laika, 20,2 % – mazu brīdi un 63,2 % – nemaz. Arī sociālās atstumtības izjūta palielinās, pieaugot vecumam un samazinoties sociālajiem kontaktiem (2,9 balles – senioriem no 75 gadiem; 1,3 balles – 25–34 gadu vecumā). Savukārt sociālo atstumtību iedzīvotāji vērtējuši vidēji ar 2 ballēm no 10 (0 – pavisam neizjūt sociālo atstumtību;10 – pilnībā izjūt sociālo atstumtību).

Iedzīvotāju vientulības un sociālās atstumtības izjūtas pa vecuma grupām
(procentos un vidējais vērtējums)

Grafiks - Iedzīvotāju vientulības un sociālās atstumtības izjūtas pa vecuma grupām

Zemāki ienākumi – augstāka vientulības un sociālās atstumtības izjūta

Ienākumu līmenis būtiski ietekmē iedzīvotāju vientulību un sociālo atstumtību. Lielākā daļa (87,5 %) turīgākās jeb 5. ienākumu kvintiļu grupas iedzīvotāju norādījuši, ka pēdējo četru nedēļu laikā nemaz nav jutušies vientuļi vai tādi bija mazu brīdi un savu sociālo atstumtību novērtējuši ar 1,4 ballēm no 10. Samazinoties ienākumu līmenim, vientulības un atstumtības izjūta pieaug. Trūcīgākie jeb 1. kvintiļu grupas iedzīvotāji gandrīz divreiz augstāk novērtējuši savu sociālo atstumtību (2,7 balles) nekā turīgākie.

Vientulību un sociālo atstumtību neizjūt pāri ar bērniem; krasi izjūt vientuļie iedzīvotāji

Gandrīz visi pāri ar bērniem nemaz nav jutušies vientuļi vai tādi jutās mazu brīdi – 94,9 %. Arī pāriem bez bērniem šis rādītājs ir augsts – 92,2 %. Sociālās atstumtības izjūtas vērtējums pāriem ar trīs un vairāk bērniem ir viszemākais (1,1 balle), līdzīgi – 1,2 balles pāriem ar diviem bērniem un 1,4 balles pāriem ar vienu bērnu, kā arī vienam pieaugušajam ar vienu bērnu. Izteikti pozitīvie radītāji mājsaimniecībās ar bērniem liecina, ka bērnu klātbūtne liek pieaugušajiem vairāk izjust sevi kā sabiedrības daļu.

2018. gadā vairāk nekā trešdaļa (34,9 %) bija vienas personas mājsaimniecības, turklāt to skaits arvien pieaug. Vienatnē dzīvojošās personas visvairāk izjuta sociālo atstumtību – vecumā līdz 64 gadiem to vērtēja ar 2,3 ballēm no 10, bet no 65 gadu vecuma – vidēji ar 2,9 ballēm. Vienas personas mājsaimniecībās visu laiku vai lielākoties jutušies vientuļi katrs desmitais (11,6 %) 16–64 gadu vecumā un katrs piektais (20,1 %) vecumā no 65 gadiem.

Datu avots ir CSP veiktais 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā respondentiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus – apmierinātību ar dzīvi, mājsaimniecības finansiālo situāciju, darbu, laika izlietojumu, personīgajās attiecības, uzticēšanos citiem un sociālo atstumtību, kā arī savus emocionālos stāvokļus pēdējo 4 nedēļu. Aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Papildu informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā Dzīves kvalitāte – Labsajūta un apmierinātība ar dzīvi (EU-SILC moduļi) un publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2018. gadā”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2018. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.

Sociālā atstumtība nozīmē ne tikai iespēju trūkumu piedalīties dažādās aktivitātēs, bet arī saskaršanos ar sabiedrības vai arī atsevišķu sociālo grupu noraidošu attieksmi.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļas
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366989, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Darja Goreva
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Darja.Goreva@csb.gov.lv
Tālr.: 67366997

Apmierinātība ar dzīvi un labsajūta (EU-SILC)

PUBLIKĀCIJAS

Iedzīvotāju atpūtas un labsajūtas rādītāji Latvijas reģionosV20018

Preses relīzes

RDKA2101

Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi garīgo veselību vairāk nekā pusei iedzīvotāju

RIR2015

Kas skaitliski raksturo katru no Latvijas 6 reģioniem?

RDKA1902

Iedzīvotāju vientulības un sociālās atstumtības izjūtas palielinās, pieaugot vecumam