Dzimumu līdztiesība: nodarbinātība un darba samaksa

Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju. Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām.

Nodarbinātības līmenis

2022. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,4 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,8 % un 61,4 %). Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES, vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES.

Lai arī Latvijas likumdošana veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, tomēr vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija tieši 35-44 gadu vecumā (7,8 procentpunkti).

Darba samaksa, profesija un saimnieciskās darbības veids

Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (16,7 %), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,4 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (23,3 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (21,7 %).

¹ Profesijas norādītas saskaņā ar profesiju klasifikatoru. Pedagogi – izglītības jomas vecākie speciālisti. Grāmatveži – profesijas ar kodu 2411, 2413, 3313, 4311. Medicīnas māsas – profesijas ar kodu 2221, 3221. Juristi un tiesneši – profesijas ar kodu 2611, 2612, 2619. Programmētāji – profesijas ar kodu 2512, 2513, 2514, 2519.

Sievietes krietni retāk kā vīrieši ir nodarbinātas profesijās, kas prasa izbraukšanu no valsts uz laiku, lai pildītu darba pienākumus. Kopumā Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo Latvijā, bet brauc strādāt uz ārzemēm, skaits ir 10,7 tūkst. jeb 1,2 % nodarbināto. 94,7 % citā valstī nodarbināto ir vīrieši, bet tikai 5,3 % – sievietes. Pēc profesijas 31,4 % no ārvalstīs strādājošajiem ir kuģu vadītāji un loči, kuģu mehāniķi, 13,9 % – kuģu klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki, 9,5 % ir ēku būvnieki un ēku būvniecības strādnieki, 3,1 % būvelektriķi. Pārējās profesijas ir retāk izplatītas ārvalstīs nodarbināto vidū.

Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir nedaudz mazāk par vienu ceturto daļu (23,3 %) sieviešu.

Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (85,6 % sieviešu), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (91,0 % vīriešu).

Sievietes retāk nekā vīrieši vada lauku saimniecības. 2020. gadā starp visiem lauku saimniecību vadītājiem 44,9 % bija sievietes. Vislielākais vīriešu – lauku saimniecību vadītāju īpatsvars ir vecuma grupā 25-34 gadi, kur 67,7 % saimniecību vada vīrieši. Vienīgā vecuma grupa, kurā ir vērojams sieviešu – lauku saimniecību vadītāju pārsvars ir vecumā 65 gadi un vairāk – 54,6 % sievietes, kuras vada vairāk lauku saimniecību nekā vīrieši visos Latvijas reģionos. Tāpat sieviešu pārsvars ir vērojams starp īpašniekiem, kam ir pamatapmācība lauksaimniecībā Vidzemes un Pierīgas reģionā (attiecīgi 51,3 % un 50,7 % sieviešu). Savukārt, vīrieši – lauku saimniecību vadītāji biežāk nekā sievietes ir ar arodizglītību vai profesionālo izglītību lauksaimniecībā (68,3 %) un ar augstāko lauksaimniecisko izglītību (59,7 %). Starp bioloģisko lauku saimniecību vadītājiem nedaudz mazāk jeb 38,4 % bija sievietes. Nedaudz vairāk kā trešdaļa sieviešu - bioloģisko lauku saimniecību vadītāju bija vecuma grupā 55-64 gadi. Nedaudz mazāk (26,0 %) vecuma grupā 45-54 gadi, taču vismazāk (0,3 %) vecumā 18-24 gadi.

2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 17,1 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 83 centus. Viszemākā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu kopš 2011. gada (14,1 %) tika novērota 2021. gadā (14,6 %), savukārt visaugstākā atšķirība starp atalgojumiem tika sasniegta 2020. gadā (22,3 %). 2022. gadā viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1 %) un senioriem no 65 gadu vecuma (11,0 %).

Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu sieviešu atalgojums ir par 12,4 % zemāks nekā vīriešiem, savukārt normālā darbalaikā strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 20,0 % Latvijā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (37,2 %).

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem – 2022. gadā sieviešu bezdarba līmenis bija 5,6 %, bet vīriešu par 2,5 procentpunktiem augstāks – 8,1 %. 

Salīdzinot ar vidējo ES bezdarba līmeni, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 0,9 procentpunktiem zemāks, bet vīriešu – par 2,2 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES.

Nepilns darba laiks

Nepilnu darbalaiku, t.i., darbalaiku, kas ir mazāks par 40 stundām nedēļā, 2022. gadā strādāja desmitā daļa (10,2 %) nodarbināto sieviešu un gandrīz uz pusi mazāk nodarbināto vīriešu (4,7 %). Savukārt ES valstīs 29,0 % sieviešu un 9,2 % vīriešu 2022. gadā strādāja nepilnu darbalaiku. Augstākais nepilnu darba laiku nodarināto sieviešu īpatsvars bija Nīderlandē, Vācijā un Austrijā, bet zemākais – Bulgārijā.

Latvijā ar katru gadu kļūst mazāk nepilnu darba laika nodarbināto. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc strādā nepilnu darbalaiku, 29,4 % vīriešu un 29,0 % sieviešu minējuši iemeslu, ka nespēj atrast pilnas slodzes darbu.

Iedzīvotāju kustība darbspējas vecumā

Vislielākais emigrācijas vilnis sākās pēckrīzes gados, kad Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm finansiālu apsvērumu vadīti. Visbiežāk aizbrauc personas darbspējas vecumā (20–34 gadi). 

2022. gadā kopējo emigrantu skaitā 57,0 % bija vīriešu, bet 43,0 % sieviešu. Lielākā daļa (66,7 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

2022. gadā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 19,2 tūkstoši vīriešu (49,5 % no imigrantiem) un 19,6 tūkstoši sieviešu (50,5 %). No iebraucējiem vecumā no 20 līdz 39 gadiem 37,7 % bija vīrieši un 35,6 % sievietes.

Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātība

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss² jomā “Darbs”, kurā novērtē dzimumu atšķirības darba tirgū, elastību darba laikā, Latvijā novērtēts ar vērtību 74,2 – tas ir nedaudz virs ES vidējā (71,7). Savukārt jomā “Nauda”, kur tiek vērtētas dzimumu atšķirības attiecībā uz finanšu resursiem un ekonomisko situāciju, Latvijas vērtējums ir 69,4, kas ir par 13,2 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES (82,6). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā.

Metodoloģiskie skaidrojumi:

¹ Rādītājs tiek aprēķināts pēc ES statistikas biroja Eurostat metodoloģijas, par aprēķinu bāzi izmantojot vīrieša vidējo stundas bruto darba samaksu. Aprēķinos ietver visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, un visus uzņēmumus ar 10 un vairāk darbiniekiem. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.

2 Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NBL030 Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma
NBL080 Nodarbinātie pēc profesijas un dzimuma
NBL040 Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2. red.)
NBB010 Bezdarba līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma
NBL100 Nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā
NBL110 Nepilna darbalaika iemesli

Eurostat datu bāze:

LFST_HHEREDCH Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma, vecuma grupas, bērnu skaita un bērnu vecuma
EARN_GR_GPGR2 Darba samaksas atšķirība starp dzimumiem

EIGE:

Sieviešu īpatsvars lielāko uzņēmumu valdēs
Dzimumu līdztiesības indekss – darbs
Dzimumu līdztiesības indekss – nauda

ANO:

2020. gada ANO publikācija “Latvija: Nodarbinātības līmenis mājsaimniecībās ar maziem bērniem”