Dzimumu līdztiesība: nodarbinātība un darba samaksa

Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju. Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām.

Nodarbinātības līmenis

2024. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4 % un 61,7 %). Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES, vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 4,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā ES.

Lai arī Latvijas likumdošana veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, tomēr vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija tieši 25-34 gadu vecumā (7,8 procentpunkti).

Darba samaksa, profesija un saimnieciskās darbības veids

Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā, taču arī vienādās nozarēs un profesijās darba samaksas plaisa pastāv.

Vīriešiem visizplatītākā profesija ir iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,4 %), kam seko kvalificēti strādnieki un amatnieki (16,1 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (24,9 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (22,5 %).

*Profesijas norādītas saskaņā ar profesiju klasifikatoru. Pedagogi – izglītības jomas vecākie speciālisti. Grāmatveži – profesijas ar kodu 2411, 2413, 3313, 4311. Medicīnas māsas – profesijas ar kodu 2221, 3221 (līdz 2024.g.). Juristi un tiesneši – profesijas ar kodu 2611, 2612, 2619. Programmētāji – profesijas ar kodu 2512, 2513, 2514, 2519.

2024. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 13,9 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 86 centus. Šī ir zemākā darba samaksas atšķirība pēdējo gadu laikā, savukārt visaugstākā atšķirība starp atalgojumiem tika sasniegta 2020. gadā (23,2 %). 2024. gadā viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (9,1 %) un senioriem no 65 gadu vecuma (11,2 %).

Vislielākā atšķirība ir 35 līdz 44 gadu vecumā (16,8 %). Lai arī nodarbināto skaits ir līdzīgs, vīrieši par 4,4 tūkstošiem vairāk strādā kā rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, savukārt sievietes par 4,6 tūkstošiem vairāk strādā kā veikalu pārdevējas un palīdzes. Jauniešiem darba samaksas plaisa ir mazāka, jo lielākās atšķirības nodarbinātībā ir maz apmaksātās profesijās – lielākā starpība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātību veidojas tādās profesijās kā veikalu pārdevēji un palīgi, ko biežāk veic sievietes, kam seko viesmīles un veselības aprūpes speciālistu palīgi, savukārt pretēja proporcija ir starp strādniekiem. 

Starp nodarbinātajiem vīriešiem populārākās izvēles ir strādāt rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarēs, savukārt starp sievietēm – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Apskatot dzimumu atšķirības katrā nozarē, redzams, ka izglītības nozarē ir lielākais sieviešu īpatsvars – 83,5 %, bet būvniecībā vīriešu – 92,1 %.

Lai risinātu nevienlīdzīgas darba samaksas  problēmu, 2023. gada 10. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.

Ar Direktīvu 2023/970 tiek noteiktas minimālās prasības vienādas darba samaksas principa piemērošanas un diskriminācijas aizlieguma nostiprināšanai, jo īpaši ar darba samaksas pārredzamības un pastiprinātu izpildes mehānismu palīdzību. Latvijā Direktīva 2023/970 stājās spēkā 2023. gada 6. jūnijā un pārējām dalībvalstīm ir dots laiks ieviest Direktīvu 2023/970 prasības nacionālajos tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam.

Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu sieviešu atalgojums ir par 11,2 % zemāks nekā vīriešiem, savukārt normālā darbalaikā strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 19,9 % Latvijā.

2024. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – 33,1 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 30,7 %, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē un informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 24,8 % par labu vīriešiem.

Vairāk par 15 % (robežās no 16,4 % līdz 21,1 % ) darba samaksas atšķirība bija tādās nozarēs kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, apstrādes rūpniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi.

Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2023. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 54,9 % vadītāju bija sievietes. Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir nedaudz vairāk par vienu ceturto daļu (28,1 %) sieviešu.

Sievietes retāk nekā vīrieši vada lauku saimniecības. 2023. gadā starp visiem lauku saimniecību vadītājiem 43,8 % bija sievietes (2020. gadā 44,9 %). Vislielākais vīriešu – lauku saimniecību vadītāju īpatsvars ir vecuma grupā 25-34 gadi, kur 73,4 % saimniecību vada vīrieši. Vienīgā vecuma grupa, kurā ir vērojams sieviešu – lauku saimniecību vadītāju pārsvars ir vecumā 65 gadi un vairāk – 52,9 % sievietes, kuras vada vairāk lauku saimniecību nekā vīrieši gandrīz visos Latvijas reģionos. Vīrieši – lauku saimniecību vadītāji biežāk nekā sievietes ir ar praktisko pieredzi lauksaimniecībā (64,9 %), pamatapmācību (68,6 %), kā arī arodizglītību vai profesionālo izglītību lauksaimniecībā (56,4 %). Savukārt, sievietes ar augstāko lauksaimniecisko izglītību (50,4 %). Starp bioloģisko lauku saimniecību vadītājiem nedaudz mazāk jeb 34,5 % bija sievietes. Nedaudz vairāk kā trešdaļa sieviešu - bioloģisko lauku saimniecību vadītāju bija vecuma grupā 55-64 gadi (35,2 %). Nedaudz mazāk (23,4 %) vecuma grupā 45-54 gadi, taču vismazāk (0,3 %) vecumā 18-24 gadi.

2024. gada februārī tika veikts pētījums “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs”. Tajā secināts, ka 67 % vīriešu uzskata, ka Latvijā pastāv vienlīdzība atalgojumā, savukārt starp sievietēm tā domā tikai 29 % respondentu. Dalījumā pēc vecuma grupām ir vērojams, ka līdz ar vecuma palielināšanos mainās arī viedoklis par atalgojuma vienlīdzību. Vecumā 18-29 gadi 74 % vīriešu un 34 % sieviešu uzskata, ka pastāv vienlīdzība atalgojumā, taču 50-65 gadu vecumā jau vairs tikai 61 % vīriešu un 26 % sieviešu uzskata, ka pastāv vienlīdzība atalgojumā. Iespējams secināt, ka līdz ar dzīves pieredzes paplašināšanos arī viedoklis par šo vienlīdzības aspektu pasliktinās.

Kopumā 70 % vīriešu un 56 % sieviešu uzskata, ka pastāv vienlīdzība profesijas izvēlē, savukārt 71 % vīriešu un 41 % sieviešu, ka pastāv vienlīdzība karjeras izaugsmē. Tāpat pētījumā jautāts, vai respondenti uzskata, ka pastāv vienlīdzība vadošos amatos uzņēmumos un citās organizācijās (piemēram vadība, valde, padome), kam piekrita 74 % vīriešu un 44 % sieviešu.

Spēcīga stereotipu ietekme tika novērota respondentu atbildēs par amatu piemērotību dzimumiem. Lai gan lielākā daļa respondentu (81 %) norādīja, ka augstākā līmeņa vadītāja amats ir vienlīdz atbilstošs gan sievietēm, gan vīriešiem, 17 % norādīja, ka tas ir atbilstošāks vīriešiem un tikai 1 % - ka tas ir atbilstošāks sievietei.

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem – 2024. gadā sieviešu bezdarba līmenis bija 5,8 %, bet vīriešu par 2,2 procentpunktiem augstāks – 8,0 %. Kopumā vienmēr ir bijusi tendence, ka vīriešiem ir augstāks bezdarba līmenis nekā sievietēm, kamēr sievietes ir biežāk ekonomiski neaktīvas – tātad nav ne nodarbinātas, ne bezdarbnieces. Vīrieši biežāk nekā sievietes strādā profesijās un uzņēmumos nozarēs, kuras ir pakļautas darbinieku skaita samazināšanai, darbības sašaurināšanai vai pat pārtraukšanai dažādu iemeslu dēļ. Tāpat biežāk vīriešu pārstāvētās specifiskās profesiju grupās (piemēram, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, kvalificēti strādnieki un amatnieki) ir grūtāk atrast sev atbilstošu darba vietu. Kā arī noteikti var minēt ēnu ekonomiku, kas visizplatītākā ir tieši būvniecības nozarē.

Salīdzinot ar vidējo ES bezdarba līmeni, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 0,4 procentpunktiem zemāks, bet vīriešu – par 2,3 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES.

Nepilns darba laiks

Nepilnu darbalaiku, t.i., darbalaiku, kas ir mazāks par 40 stundām nedēļā, 2023. gadā strādāja desmitā daļa (10,2 %) nodarbināto sieviešu un gandrīz uz pusi mazāk nodarbināto vīriešu (5,6 %). Savukārt ES valstīs 29,2 % sieviešu un 9,4 % vīriešu strādāja nepilnu darbalaiku. Augstākais nepilnu darba laiku nodarināto sieviešu īpatsvars bija Nīderlandē, Šveicē un Austrijā, bet zemākais – Bulgārijā.

Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc strādā nepilnu darbalaiku, 23,9 % vīriešu un 28,4 % sieviešu minējuši personiskus vai ģimenes apstākļus, savukārt 25,4 % vīriešu un 24,4 % sieviešu atzinuši, ka nespēj atrast pilnas slodzes darbu.

Iedzīvotāju kustība darbspējas vecumā

Vislielākais emigrācijas vilnis sākās pēckrīzes gados, kad Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm finansiālu apsvērumu vadīti. Visbiežāk aizbrauc personas darbspējas vecumā 20–44 gadi (43,4 %), kas ir gandrīz puse no visiem 2024. gada emigrantiem, taču visi darbaspējas vecuma iedzīvotāji (16-64) sastāda 74,1 % no kopējā emigrantu skaita.

2024. gadā kopējo emigrantu skaitā 50,5 % bija vīriešu, bet 49,5 % sieviešu. Vairāk nekā puse (53,9 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

Vairāk nekā puse imigrantu 2024. gadā bija vīrieši. To skaits nedaudz pārsniedza sieviešu skaitu – 7,3 tūkstoši vīriešu (53,5 % no imigrantiem), savukārt sieviešu bija mazāk nekā puse - 6,4 tūkstoši sieviešu jeb 46,5 %. No iebraucējiem vecumā no 20 līdz 44 gadiem 51,6 % bija sievietes un 48,4 % vīrieši, bet darbspējas vecumā kopā (16-64) – 44,6 % sievietes un 55,4 % vīriešu.

Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātība

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss² jomā “Darbs”, kurā novērtē dzimumu atšķirības darba tirgū, elastību darba laikā, Latvijā novērtēts ar vērtību 77,5 – tas ir nedaudz virs ES vidējā (74,2). Savukārt jomā “Nauda”, kur tiek vērtētas dzimumu atšķirības attiecībā uz finanšu resursiem un ekonomisko situāciju, Latvijas vērtējums ir 69,6, kas ir par 13,8 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES (83,4). Zemais vērtējums saistīts gan ar dzimumu atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā.

Metodoloģiskie skaidrojumi:

¹ Rādītājs tiek aprēķināts pēc ES statistikas biroja Eurostat metodoloģijas, par aprēķinu bāzi izmantojot vīrieša vidējo stundas bruto darba samaksu. Aprēķinos ietver visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, un visus uzņēmumus ar 10 un vairāk darbiniekiem. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.

2 Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

NBL030 Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma
NBL080 Nodarbinātie pēc profesijas un dzimuma
NBL040 Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2. red.)
NBB010 Bezdarba līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma
NBL100 Nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā
NBL110 Nepilna darbalaika iemesli

Eurostat datu bāze:

LFST_HHEREDCH Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma, vecuma grupas, bērnu skaita un bērnu vecuma
EARN_GR_GPGR2 Darba samaksas atšķirība starp dzimumiem

EIGE:

Sieviešu īpatsvars lielāko uzņēmumu valdēs
Dzimumu līdztiesības indekss – darbs
Dzimumu līdztiesības indekss – nauda

ANO:

2020. gada ANO publikācija “Latvija: Nodarbinātības līmenis mājsaimniecībās ar maziem bērniem”

AS Norstat Latvija:

2024. gada pētījums Novatore dzimumu līdztiesības barometrs