Dzimumu līdztiesība: sociālā drošība
Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos, tai skaitā tajā, kā tiek veidota ģimene un sadalīti pienākumi, kas ietekmē arī spējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus.
Laulības
2023. gada sākumā 38,6 % jeb 336,8 tūkstoši no visiem vīriešiem un 34,1 % jeb 344,3 tūkstoši sieviešu bija precēti. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 33,4 gadi, bet sieviešu – 31,3 gadi, šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par vairāk nekā četriem gadiem. 2022. gadā 32,3 % vīriešu un 33,0 % sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.
Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. No 2022. gadā noslēgtajām laulībām 5,7 % vīriešu un 11,9 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2010. gadā – attiecīgi 16,4 % un 28,8 %, bet 2000. gadā – 30,5 % un 44,9 %).
Ģimenes ar bērniem
2023. gada sākumā Latvijā bija 117,8 tūkstoši vientuļā vecāka ģimenes1, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns. No tām 98,5 tūkst. jeb 83,6 % - vientuļās mātes ģimenes.
Tomēr arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus.
Jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 % sievietes un 75 % vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.
Latvijā tiek nodrošināta iespēja gan mātei, gan tēvam saņemt bērna piedzimšanas pabalstu un apmaksātu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Samazinoties dzimstībai, 2022. gadā samazinājies vecāku skaits, kam ticis piešķirts maternitātes un paternitātes pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu. Salīdzinot ar 2016. gadu (kad tika sasniegts augstākais piešķirto maternitātes un paternitātes pabalstu skaits) maternitātes pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 23,4 % , savukārt paternitātes pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 18,7 %.
2022. gadā maternitātes pabalsta apmaksāto dienu skaits sasniedza 1563,2 tūkst. dienu un izmaksātā maternitātes pabalsta apmērs vidēji dienā bija 35,57 eiro (2021. gadā – 32 eiro), savukārt paternitātes pabalsta apmaksāto dienu skaits bija 89,4 tūkst. dienu un pabalsta vidējais apmērs dienā 44,90 eiro (2021.gadā – 41,21 eiro).
Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes – 2022. gadā 84,1 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 15,9 % – vīrieši.
Bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan strādājošiem (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), gan nestrādājošiem vecākiem (nav sociāli apdrošinātā persona). Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam 2022. gadā saņēma 39,0 tūkst. vecāki, no tiem 5,3 tūkst. nebija sociāli apdrošināti un tiem tika piešķirts tikai bērna kopšanas pabalsts, jo nebija tiesību uz vecāku pabalstu2. Salīdzinot ar 2016. gadu vecāku skaits, kas nav sociāli apdrošinātas personas samazinās: no 19,2 % 2016. gadā līdz 13,6 % vecāku 2022. gadā. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam no vecākiem, kas nebija sociāli apdrošināti, biežāk saņem sievietes: 2022. gadā 93,0 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un tikai 7,0 % – vīrieši.
Lai arī 2022. gadā samazinājās kopējais tēvu skaits, kas, saņemot vecāku pabalstu bērna kopšanai (vecāku pabalsts par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam un 1,5 gadu vecumam) dodas atvaļinājumā, ir novērojams tēvu skaita procentuāls pieaugums, kas saņēma vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam (42,2 % vīrieši 2021. gadā, 42,6 % vīrieši 2022. gadā). Proporcionāli lielākais tēvu skaits, kas saņēma vecāku pabalstu bija 2016. gadā, kad pabalstu saņēma 20 % vīriešu (2022. gadā – 16,7 % vīriešu).
Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2022. gadā3 slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,1 % bija sievietes un 31,9 % – vīrieši.
Personu ar ierobežotu rīcībspēju aizgādnība
Personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurām rīcībspēju ierobežojusi tiesa, arī personām, kurām rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ u.c. iemesliem4 nodibina aizgādnību. Kopš 2013. gada aizgādnībā esošo personu skaits ir pieaudzis par 23 %, 2022. gada beigās sasniedzot 3 641 personas (2013. gadā – 2 961 persona). Savukārt personu ar ierobežoto rīcībspēju, kurām gada laikā iecelti aizgādņi, skaits ir pieaudzis par 71 % līdz 431 personām (2013. gadā – 252 personas).
Visbiežāk par aizgādni tiek iecelti tieši radinieki un laulātie, un, aplūkojot datus par aizgādņiem dzimumu dalījumā, ir vērojamas izteiktas dzimumu atšķirības starp tiem. 2022. gada beigās 2 672 jeb 83,3 % no aizgādņiem bija sievietes un 535 jeb 16,7 % - vīrieši. Tāpat personu, kas gada laikā ieceltas par aizgādņiem, skaitā izteikti tika ieceltas sievietes – 2022. gadā 333 jeb 82 % no aizgādņiem bija sievietes, un 73 jeb 18 % vīrieši.
Pensijas
Vienlīdzīga darba samaksa nodrošina iespējas saņemt vienlīdzīgas pensijas, sasniedzot pensijas vecumu, taču, tā kā starp dzimumiem pastāv atalgojuma atšķirības, dažādi ir arī sieviešu un vīriešu pensiju apmēri: 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3 % lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 481,96 eiro, sievietēm – 433,22 eiro).
Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz līdz 300 eiro (17,4 % vīriešu; 11,8 % sieviešu) un pensijas lielākas par 500 eiro (49,8 % vīriešu; 37,8 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 300 līdz 500 eiro apmērā (50,4 % sieviešu un 32,8 % vīriešu).
No 2019. gada 1. janvāra ir ieviests jauns pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam 2022. gadā vidēji mēnesī saņēma 6,5 tūkstoši personu (2021. gadā – 6,4 tūkst.). Pabalstu saņēmēju sadalījumā pēc dzimuma to saņēma 4,7 tūkstoši jeb 72,7 % sieviešu, un 1,8 tūkstoši jeb 27,3 % vīriešu (2021. gadā: 4,7 tūkst. jeb 72,6 % sievietes; 1,8 tūkst. jeb 27,4 % vīriešu).
Salīdzinot valstī noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, gan sievietes, gan vīrieši ātrāk dodas pensijā, nekā tas ir noteikts valstī. 2022. gadā, kad oficiāli pensijā varēja doties no 64 gadu un 3 mēnešu vecuma, sievietes vidēji pensijā devās 63,64, bet vīrieši – 63,71 gados. Pēdējo 11 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies par 2 gadu un 3 mēnešiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir kāpis.
Arī vairākās citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Nīderlandē), tāpat kā Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un vairākumā valstu notiek pāreja uz vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem.
ES valstīs pensionēšanās vecums ir no 60 līdz 67 gadu vecumam. Augstākais pensionēšanās vecums ir Zviedrijā, Vācijā, Īrijā un Grieķijā, un visās šajās valstīs pensionēšanās vecums nav atkarīgs no dzimuma. Valstīs, kur pensionēšanās vecums atšķiras starp vīriešiem un sievietēm, sievietes parasti var ātrāk doties pensijā.
Nabadzības risks
Atšķirības darba samaksā un saņemto pensiju apmēros ietekmē to, ka sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Pēc ES statistikas par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) aptaujas datiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2 % sieviešu un 19,4 % vīriešu. Šo atšķirību rada arī tas, ka starp vecākā gadagājuma (65+ gadu vecuma) iedzīvotājiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tas nozīmē, ka sievietes dzīvo ilgāk un viņas ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir zemāka par darba samaksu un par vīriešiem piešķirtām vecuma pensijām. Līdz ar to, ir likumsakarīgi, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami augstāks (45,6 %) nekā vīriešu (30,2 %). Savukārt starp pārējām vecuma grupām nabadzības riskam pakļauto vīriešu un sieviešu īpatsvars būtiski neatšķiras.
Dzimumu līdztiesības indekss – laiks
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss5 jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 62,6 punktiem, kas ir nedaudz mazāk par ES vidējo rādītāju (68,5), vīriešu iesaistīšanās šajā dimensijā novērtētajās laika pavadīšanas aktivitātēs Latvijā ir zemāka nekā ES vidēji.
Metodoloģiskie norādījumi:
1 Ģimenes kodolu (ģimeni) definē kā divas vai vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kuras ir saistītas kā vīrs un sieva, kā partneri nereģistrētā kopdzīvē vai kā vecāki un bērns. Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairākiem bērniem vai vientuļais vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem.
2 Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (strādājošs), tad par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.
3 2022. gada pabalstu slima bērna kopšanai pieaugums skaidrojams galvenokārt ar vīrusa Covid-19 Omicron varianta straujo izplatību un saslimšanas pieaugumu ar vīrusinfekcijām 2022. gada beigās.
4 Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa; personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ; promesošas vai pazudušas personas mantai; testamenta izpildīšanai.
5 Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāla datubāze:
ILV010 Laulību noslēgušo un šķīrušo vecuma struktūra
NNR020 Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma
PPP020 Maternitātes un paternitātes sociālais pabalsts
PPP040 Izmaksāto vecuma un invaliditātes pensiju vidējais apmērs (euro) pēc dzimuma
Aptaujas rezultāti Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē
Eurostat datu bāze:
LFST_HHINDWS Kopējais nabadzības riskam pakļauto skaits
LFST_HHINDWS Mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, pēc pieaugušā dzimuma
Eurofound:
Rūpes par bērniem un viņu izglītošanu
Ēdiena gatavošana un mājasdarbi