Dzimumu līdztiesība: sociālā drošība

Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos, tai skaitā tajā, kā tiek veidota ģimene un sadalīti pienākumi, kas ietekmē arī spējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

Laulības

2025. gada sākumā 38,7 % jeb 332,6 tūkstoši no visiem vīriešiem un 34,3 % jeb 342,2 tūkstoši sieviešu bija precēti. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 34,3 gadi, bet sieviešu – 32,1 gads, šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par pieciem gadiem. 2024. gadā 33,1 % vīriešu un 33,7 % sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.

Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. No 2024. gadā noslēgtajām laulībām 5,9 % vīriešu un 11,5 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2010. gadā – attiecīgi 16,4 % un 28,8 %, bet 2000. gadā – 30,5 % un 44,9 %).

Ģimenes ar bērniem

2025. gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās dzīvo bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecumam. 80,9 tūkstoši jeb 30 % no tām ir viena vecāka ģimenes.

Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecības lielākajā daļā gadījumu (60,8 %) ir mājsaimniecības ar vienu bērnu, 29 % – ar diviem bērniem un 10,2 % – ar trīs un vairāk bērniem. Trīs no četrām viena vecāka ģimenēm (77,5 %) vienīgais pieaugušais ir bērna/-u mamma.

Tomēr arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus.

Jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 68 % sievietes un 42 % vīriešu norādīja, ka šos veic katru dienu. 

2024. gada februārī tika veikts pētījums “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs”. Tajā noskaidrots, ka 67 % vīriešu uzskata, ka Latvijā pastāv vienlīdzība ģimenes dzīvē – ikdienas pienākumu sadalē, savukārt starp sievietēm tā domā tikai 38 % respondentu. 57 % vīriešu un 32 % sieviešu uzskata, ka pastāv vienlīdzība bērnu audzināšanā. Pētījumā respondentiem tika lūgts novērtēt apgalvojumu “Uzņemos lielāko daļu rūpju par māju un bērniem” – tam piekrīt 74 % sieviešu un tikai 35 % vīriešu.

Pēc CSP veiktās mobilitātes aptaujas 2021. gadā sievietes (2,7 reizes dienā) biežāk nekā vīrieši (2,3 reizes dienā) pārvietojās ar iemeslu pavadīt bērnus, kas sevī iekļauj arī aizvešanu, sagaidīšanu vai pa ceļam uzņemšanu savā automobilī. Lai arī tipiskākie gadījumi ir bērnu pavadīšana uz/no skolas vai kādiem pulciņiem, tajā pašā laikā tas ietver arī vecāku pavadīšanu pie ārsta, kaimiņa vai drauga aizvešanu līdz veikalam vai citur, kā arī pa ceļam uz/no darba piestājot un paņemot/izlaižot kolēģi, ar kuru kopā dodas uz darba vietu. Sievietes ikdienā pārvietojas nedaudz biežāk nekā vīrieši (attiecīgi 2,8 un 2,6 reizes dienā). Vidēji sievietēm Latvijā bija 2,9 pārvietošanās reizes dienā, vadot vieglo automobili kā vadītājām, un 2,3 pārvietošanās reizes dienā kā pasažierim. Savukārt vīriešiem vidēji bija 2,6 pārvietošanās reizes dienā kā auto vadītājam un 1,7  pārvietošanās reizes kā pasažierim.

Latvijā tiek nodrošināta iespēja gan mātei, gan tēvam saņemt bērna piedzimšanas pabalstu un apmaksātu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Samazinoties dzimstībai, 2025. gadā samazinājies maternitātes un paternitātes pabalstu skaits sakarā ar bērna piedzimšanu. 

2025. gadā piešķirtā maternitātes pabalsta vidējais apmēru uz vienu gadījumu bija 5 414,73 eiro (2024. gadā – 4 830,92 eiro). Tā kā dzimušo skaits kopš 2016. gada samazinās, tad arī attiecīgi mazāks ir maternitātes pabalsta gadījumu skaits (2025. gadā – 10,8 tūkst.) un paternitātes pabalsta (2025. gadā – 7,6 tūkst.) gadījumu skaits . 2023. gada paternitātes pabalstu skaita un piešķirtā apmēra pieaugumu var skaidrot ar izmaiņām pabalsta piešķiršanas noteikumos - no 2022. gada 1. augusta bērna tēvam ir tiesības uz 10 darba dienu atvaļinājumu (līdz 2022. gada 1. augustam 10 kalendāra dienām) un pabalstu piešķiršanas noteikumos ir mainīta paternitātes pabalsta aprēķina formula. 

*Ieskaitot gadījumus, kuriem 2023.gadā tika veikti pārrēķini saistībā ar jaunu aprēķina formulu un pabalsta piešķiršanas, pārrēķina un izmaksas kārtību par bērniem, kuri dzimuši no 2022. gada 1. augusta.

Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes – 2025. gadā 80,6 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 19,4 % – vīrieši. Lai mazinātu nevienlīdzību vecāku pienākumu sadalē, kopš 2023. gada Latvijā mainīts bērna kopšanas atvaļinājuma garums – tas pagarināts par vienu mēnesi, taču ietverts nosacījums, ka katram no vecākiem ir 2 mēnešu vecāku pabalsta nenododamā atvaļinājuma daļa, ko var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam. 2025. gadā vecāku pabalsta nenododamā atvaļinājuma daļa vidēji mēnesī tika piešķirta 2 182 sievietēm un 735 vīriešiem, savukārt 2024. gadā nenododamo atvaļinājuma daļu izmantoja vidēji 1 417 sievietes un 481 vīrieši.

Bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan strādājošiem (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), gan nestrādājošiem vecākiem (nav sociāli apdrošinātā persona). Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam 2025. gadā saņēma 29,6 tūkst tūkst. vecāki, no tiem  3,4 tūkst. nebija sociāli apdrošināti un tiem tika piešķirts tikai bērna kopšanas pabalsts, jo nebija tiesību uz vecāku pabalstu¹. Salīdzinot ar 2016. gadu vecāku skaits, kas nav sociāli apdrošinātas personas samazinās: no 19,2 % 2016. gadā līdz 11,3 % vecāku 2025. gadā. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam no vecākiem, kas nebija sociāli apdrošināti, biežāk saņem sievietes: 2025. gadā 92,5 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 7,5 % % – vīrieši.

Vecāku pabalsta izmaksas laikā var mainīt tā saņēmēju – pārmaiņus to var saņemt bērna mamma vai bērna tēvs. 2025. gadā pieauga kopējais tēvu skaits, kas, saņemot vecāku pabalstu bērna kopšanai (vecāku pabalsts par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam un 1,5 gadu vecumam) dodas atvaļinājumā (24,3 % 2024. gadā; 30,5 % 2025. gadā). Novērojams arī tēvu skaita procentuāls pieaugums, kas saņēma vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam (45,1 % vīrieši 2024. gadā, 46,5 % vīrieši 2025. gadā).

Slimības pabalsts

Kopumā 2025. gadā slimības pabalstu² saņēmēju skaitā bija vairāk sievietes (58,2 %) nekā vīrieši (41,8 %). Sievietēm piešķirtais slimības pabalsta vidējais apmērs uz vienu gadījumu bija 786,22 eiro, kas ir krietni zemāks nekā vīriešiem (1 201,66 eiro).  
Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2025. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 66 % bija sievietes un 34, % – vīrieši.
 

Sievietes (3 966 jeb 64,2 %) biežāk nekā vīrieši (1 940 jeb 35,1 %) slimības pabalstu saņēma arodslimības gadījumā, kā arī vispārējos gadījumos (attiecīgi 55,4 % un 44,6 %). Savukārt, vīrieši (945 jeb 64,1 %) biežāk nekā sievietes (529 jeb 35,9 %) slimības pabalstu saņēma nelaimes gadījuma darbā dēļ, kā arī ceļu satiksmes negadījumu dēļ (attiecīgi 482 jeb 58,5 % un 342 jeb 41,5 %).

Personu ar ierobežotu rīcībspēju aizgādnība

Personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurām rīcībspēju ierobežojusi tiesa, arī personām, kurām rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ u.c. iemesliem³ nodibina aizgādnību. Kopš 2013. gada aizgādnībā esošo personu skaits ir pieaudzis par 31,4 %, 2025. gada beigās sasniedzot 3 890 personas (2013. gadā – 2 961 persona). Savukārt personu ar ierobežoto rīcībspēju, kurām gada laikā iecelti aizgādņi, skaits ir pieaudzis par 2,2 reizes līdz 556 personām (2013. gadā – 252 personas). 
Visbiežāk par aizgādni tiek iecelti tieši radinieki un laulātie, un, aplūkojot datus par aizgādņiem dzimumu dalījumā, ir vērojamas izteiktas dzimumu atšķirības starp tiem. 2025. gada beigās 2 790jeb 82,6 % no aizgādņiem bija sievietes un 587 jeb 17,4 % - vīrieši. Tāpat personu, kas gada laikā ieceltas par aizgādņiem, skaitā pārsvarā tika ieceltas sievietes – 2025. gadā 398 jeb 75,7 % no aizgādņiem bija sievietes, un 128 jeb 24,3 % vīrieši.
 

Pensijas

Vienlīdzīga darba samaksa nodrošina iespējas saņemt vienlīdzīgas pensijas, sasniedzot pensijas vecumu, taču, tā kā starp dzimumiem pastāv atalgojuma atšķirības, dažādi ir arī sieviešu un vīriešu pensiju apmēri: 2025. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 10,5% lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 656,31 eiro, sievietēm – 594,19 eiro).

Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 300 eiro (14.3 % vīriešu; 9,6 % sieviešu) un pensijas lielākas par 700 eiro (41,5 % vīriešu un 30,9 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 300 līdz 700 eiro apmērā (59,5 % sieviešu un vīriešu 44,2 %).

No 2019. gada 1. janvāra ir ieviests jauns pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā. 2025. gadā pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam vidēji mēnesī saņēma 5,2 tūkstoši personu, no kuriem 3,8 tūkstoši jeb 72,5 % sieviešu, bet 1,4 tūkstoši jeb 27,5 % vīriešu. Dzimumsadalījums pabalsta saņēmējiem līdzīgs bija arī 2024. gadā, kad pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā saņēma 71,8 % sievietes un 28,2 % vīriešu.

Salīdzinot valstī noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, gan sievietes, gan vīrieši ātrāk dodas pensijā, nekā tas ir noteikts valstī. 2025. gadā, kad oficiāli pensijā varēja doties no 65 gadu vecuma, sievietes vidēji pensijā devās 64,50, bet vīrieši – 64,52 gados. Pēdējo 14 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies par 3 gadiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir pieaudzis mazliet straujāk.

Arī vairākās citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Nīderlandē), tāpat kā Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un vairākumā valstu notiek pāreja uz vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem.

ES valstīs pensionēšanās vecums ir no 60 līdz 67 gadu vecumam. Augstākais pensionēšanās vecums ir Zviedrijā, Vācijā, Īrijā un Grieķijā, un visās šajās valstīs pensionēšanās vecums nav atkarīgs no dzimuma. Valstīs, kur pensionēšanās vecums atšķiras starp vīriešiem un sievietēm, sievietes parasti var ātrāk doties pensijā.

Nabadzības risks

Atšķirības darba samaksā un saņemto pensiju apmēros ietekmē to, ka sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Pēc ES statistikas par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) aptaujas datiem 2024.  gadā nabadzības riskam bija pakļauti 24,6 % sieviešu un 19,0 % vīriešu. Šo atšķirību rada arī tas, ka starp vecākā gadagājuma (65+ gadu vecuma) iedzīvotājiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tas nozīmē, ka sievietes dzīvo ilgāk un viņas ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir zemāka par darba samaksu un par vīriešiem piešķirtām vecuma pensijām. 18 līdz 24 gadu vecumā sievietes ir nedaudz vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā viņu vecuma vīrieši (attiecīgi – 18,1 % un 15,4 %), savukārt aktīvās darbaspējas vecumā (25 līdz 64 gadi) vīriešu un sieviešu situācija izlīdzinas. . Bet, sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars, salīdzinot ar šī paša vecuma vīriešu īpatsvaru, kļūst ievērojami augstāks, attiecīgi 45,4 % un 33,9 %.

Diskriminācija

8,4 % no sievietēm Latvijā vecumā no 16 gadiem ir izjutušas diskrimināciju. Tas ir par 2,4 procentpunktiem augstāks rādītājs salīdzinot ar vīriešiem. Vislielākā atšķirība ir vērojama 16–24 gadu vecuma grupā, kurā 7,2 % vīriešu un 11,6 % sieviešu ir izjutuši diskrimināciju. Arī kopumā šajā vecuma grupā personas ir pieredzējušas diskrimināciju visvairāk (9,3 %).

* Diskriminējoša situācija  pēdējo 12 mēnešu laikā no valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, no izglītības iestāžu darbiniekiem, sabiedriskās vietās vai (pēdējo 5 gadu laikā meklējot jaunu mājokli).

Sievietes norāda, ka visbiežāk diskrimināciju izjutušas sabiedriskās vietās, piemēram, veikalos, parkos, u.c. (4,1 %), kā arī no valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvjiem vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (4,0 %).

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss⁴ jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 57,2 punktiem, kas ir mazāk par ES vidējo rādītāju (65,0). Vīriešu iesaistīšanās šajā dimensijā novērtētajās laika pavadīšanas aktivitātēs Latvijā ir zemāka nekā ES vidēji.

Metodoloģiskie norādījumi:

¹Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (strādājošs), tad par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.

²Slimības pabalstu (B lapu) izmaksā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam par to laiku, kad persona nevar strādāt un zaudē ienākumus slimības dēļ. Dati apkopoti tikai par B lapas gadījumiem.

 ³Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;  personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ; promesošas vai pazudušas personas mantai; testamenta izpildīšanai.

 ⁴Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāla datubāze:

ILV010 Laulību noslēgušo un šķīrušo vecuma struktūra
NNR020 Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma
PPP020 Maternitātes un paternitātes sociālais pabalsts
PPP040 Izmaksāto vecuma un invaliditātes pensiju vidējais apmērs (euro) pēc dzimuma
MVS060 Privātās mājsaimniecības ar bērniem līdz 24 gadu vecumam pēc mājsaimniecības veida un bērnu skaita gada sākumā
MOD24_23 Saskarsme ar diskriminējošām situācijām 2024. gadā
Aptaujas rezultāti Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē

Eurostat datu bāze:

LFST_HHINDWS Kopējais nabadzības riskam pakļauto skaits
LFST_HHINDWS Mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, pēc pieaugušā dzimuma

EIGE:

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks

Dzimuma atšķirības aprūpē