Dzimumu līdztiesība: sociālā drošība

Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos, tai skaitā tajā, kā tiek veidota ģimene un sadalīti pienākumi, kas ietekmē arī spējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

Laulības

2022. gada sākumā bija 337,4 tūkstoši precētu vīriešu un 344,8 tūkstoši precētu sieviešu. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 33,3 gadi, bet sieviešu – 31,2 gadi, šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par četriem gadiem. 2021. gadā 31 % vīriešu un 32 % sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.

Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. No 2021. gadā noslēgtajām laulībām 5,2 % vīriešu un 11,7 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2010. gadā – attiecīgi 16 % un 29 %, bet 2000. gadā – 30 % un 45 %).

Ģimenes ar bērniem

Saskaņā ar ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC) apsekojuma datiem 2021. gadā Latvijā bija 34,6 tūkstoši jeb 4,2 % mājsaimniecību, kurās bija viens pieaugušais ar bērnu vai bērniem. Visbiežāk šķirtās ģimenēs bērna aprūpes pienākumus pārņem sievietes (88 % gadījumu).

Tomēr arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus.

Jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 % sievietes un 75 % vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.

Latvijā tiek nodrošināta iespēja gan mātei, gan tēvam saņemt bērna piedzimšanas pabalstu un apmaksātu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Lai gan 2021. gadā samazinājies tēvu skaits, kam ticis piešķirts paternitātes pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir pieaudzis kopējais paternitātes pabalstu saņēmēju skaits.

Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes – 2021. gadā 83,6 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,4 % – vīrieši.

Bērna kopšanas pabalstu ir tiesības saņemt gan strādājošiem (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), gan nestrādājošiem vecākiem (nav sociāli apdrošinātā persona). Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam 2021. gadā saņēma 40,6 tūkst. vecāki, no tiem 5,3 tūkst. nebija sociāli apdrošināti un tiem tika piešķirts tikai bērna kopšanas pabalsts, jo nebija tiesību uz vecāku pabalstu¹. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem vecāku skaits, kas nav sociāli apdrošinātas personas samazinās: no 19,2 % 2016. gadā līdz 13,0 % vecāku 2021. gadā. Bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam no vecākiem, kas nebija sociāli apdrošināti, biežāk saņem sievietes: 2021. gadā 93,9 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un tikai 6,1 % – vīrieši.

Lai arī 2021. gadā samazinājās kopējais tēvu skaits, kas, saņemot vecāku pabalstu bērna kopšanai (vecāku pabalsts par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam un 1,5 gadu vecumam) dodas atvaļinājumā, ir novērojams tēvu skaita pieaugums, kas saņēma vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam (1 860 vīrieši 2020. gadā, 1 903 vīrieši 2021. gadā). Proporcionāli lielākais tēvu skaits, kas saņēma vecāku pabalstu bija 2016. gadā, kad pabalstu saņēma 20 % vīriešu (2021. gadā – 17,2 % vīriešu).

Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2021. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,8 % bija sievietes un 31,2 % – vīrieši.

Personu ar ierobežotu rīcībspēju aizgādnība

Personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurām rīcībspēju ierobežojusi tiesa, arī personām, kurām rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ u.c. iemesliem² nodibina aizgādnību. Kopš 2013. gada aizgādnībā esošo personu skaits ir pieaudzis par 19,4 %, 2021. gada beigās sasniedzot 3 535 personas (2013. gadā – 2 961 persona). Savukārt personu ar ierobežoto rīcībspēju, kurām gada laikā iecelti aizgādņi, skaits ir pieaudzis par 83,3 % līdz 462 personām (2013. gadā – 252 personas).

Visbiežāk par aizgādni tiek iecelti tieši radinieki un laulātie, un, aplūkojot datus par aizgādņiem dzimumu dalījumā, ir vērojamas izteiktas dzimumu atšķirības starp tiem. 2021. gada beigās 2 740 jeb 84,6 % no visiem aizgādņiem bija sievietes un 497 jeb 15,4 % - vīrieši. Savukārt no personu ar ierobežotu rīcībspēju aizgādņiem, kas ir to radinieki vai laulātie 2 074 jeb 82,8 % bija sievietes un 431 jeb 17,2 % vīrieši. Tāpat personu, kas gada laikā ieceltas par aizgādņiem, skaitā izteikti tika ieceltas sievietes – 2021. gadā 363 jeb 82,1 % no aizgādņiem bija sievietes, un 79 jeb 17,9 % vīrieši.

Pensijas

2021. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,4 % lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 421,16 eiro, sievietēm – 377,90 eiro).

Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 250 eiro (17,2 % vīriešu; 11,6 % sieviešu) un pensijas lielākas par 400 eiro (50,6 % vīriešu; 37,9 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 250 līdz 400 eiro apmērā (50,5 % sieviešu un 32,2 % vīriešu).

No 2019. gada 1. janvāra ir ieviests jauns pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam 2021. gadā vidēji mēnesī saņēma 6,4 tūkstoši personu (2020. gadā – 5,7 tūkst.). Pabalstu saņēmēju sadalījumā pēc dzimuma to saņēma 4,7 tūkstoši jeb 72,6 % sieviešu, un 1,8 tūkstoši jeb 27,4 % vīriešu (2020. gadā: 4,2 tūkst. jeb 73,0 % sievietes; 1,5 tūkst. jeb 27,0 % vīriešu).

Salīdzinot valstī noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, gan sievietes, gan vīrieši ātrāk dodas pensijā, nekā tas ir noteikts valstī. 2020. gadā, kad oficiāli pensijā varēja doties no 63 gadu un 9 mēnešu vecuma, sievietes vidēji pensijā devās 62,73, bet vīrieši – 62,84 gados. Pēdējo 11 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies par 1 gadu un 9 mēnešiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir kāpis.

Arī vairākās citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Nīderlandē), tāpat kā Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un vairākumā valstu notiek pāreja uz vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem. 

ES valstīs pensionēšanās vecums ir no 60 līdz 67 gadu vecumam. Augstākais pensionēšanās vecums ir Zviedrijā, Vācijā, Īrijā un Grieķijā, un visās šajās valstīs pensionēšanās vecums nav atkarīgs no dzimuma. Valstīs, kur pensionēšanās vecums atšķiras starp vīriešiem un sievietēm, sievietes parasti var ātrāk doties pensijā.

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss³ jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam (64,9). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā, bet retāk – sociālajā un kultūras dzīvē.  

Metodoloģiskie norādījumi:

¹Ja vecāks ir sociāli apdrošinātā persona (strādājošs), tad par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.

²Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;  personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ; promesošas vai pazudušas personas mantai; testamenta izpildīšanai.

³Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Laulību noslēgušo un šķīrušo vecuma struktūra

Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma

Kopējais nabadzības riskam pakļauto skaits - Eurostat datubāze

Mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, pēc pieaugušā dzimuma - Eurostat datubāze

Maternitātes un paternitātes sociālais pabalsts

Rūpes par bērniem un viņu izglītošanu - Eurofound mājaslapa

Ēdiena gatavošana un mājasdarbi - Eurofound mājaslapa

Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē pēc iedzīvotāju dzimuma

Izmaksāto vecuma un invaliditātes pensiju vidējais apmērs (euro) pēc dzimuma

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks - Eige mājaslapa