GGE06
Dzimumu līdztiesība: vara un lēmumu pieņemšana
Lai gan Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās. Nozīmīgākās atšķirības vērojamas politikas sfērā un tiesu sistēmā.
Politika
Latvijā sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.
Gandrīz trešdaļa no 2022. gadā Saeimā ievēlētajiem deputātiem bija sievietes (30 sievietes no 100 deputātiem jeb 30 %), salīdzinājumā kaimiņvalstīs ievēlēto deputātu sieviešu bijis mazāk (gan Igaunijā gan Lietuvā – 27,7 %). Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām un izmaiņām Saeimas deputātu sarakstā, šobrīd sieviešu deputātu skaits ir pieaudzis līdz 34 deputātēm.
Arī pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars. Pēc 2020. un 2021. gada vēlēšanām kopumā no visu 43 pašvaldību ievēlētajiem deputātiem 30,5 % bija sievietes. 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās no 42 pašvaldību ievēlētajiem deputātiem tika ievēlēti 28,7 % sieviešu. Arī pašvaldību priekšsēdētāju skaitā ir vairāk vīriešu – tikai piecas pašvaldības (11,9 %) vada sievietes.
Vislīdzvērtīgākais dzimumu sadalījumus Latvijas valspilsētās ar savu atsevišķu pašvaldību ir Daugavpilī – 8 sievietes (53,3 %) un 7 vīrieši (46,7 %). Turpretim visi ievēlētie kandidāti Liepājas pašvaldībā ir vīrieši.
Kopš 2023. gada 15. septembra Ministru prezidente ir Evika Siliņa. Ministru kabineta sastāvā, ieskaitot Ministru prezidenti, ir 15 ministri, no kuriem piecas ir sievietes (33,3 %). Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijā bijuši 17 Ministru prezidenti, no kuriem tikai divas bijušas sievietes (Laimdota Straujuma (2014-2016) un Evika Siliņa). Šajā periodā Latvijā bijuši astoņi Latvijas Valsts prezidenti, no tiem vienīgā sieviete – Vaira Vīķe-Freiberga.
Kopš 2023. gada 20. septembra Saeimas priekšsēdētāja ir Daiga Mieriņa. Kopumā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bijuši 11 Saeimas priekšsēdētāji, no kuriem 5 ir sievietes.
Eiropas Parlamentā no Latvijas deputātu skaitā vienmēr bijušas ievēlētas vismaz divas līdz trīs sievietes. Ja 2019. gada vēlēšanās tika ievēlētas trīs sievietes no 8 ES parlamenta deputātiem, bet darbu parlamentā uzsāka 4 sievietes un 4 vīrieši, tad 2024. gada vēlēšanās tika ievēlēti 9 deputāti, no kuriem tikai divas ir sievietes.
Tiesu sistēma
Tiesu instancēs Latvijā biežāk nodarbinātas tiesneses sievietes nekā tiesneši vīrieši – 2024. gadā 79,7 % tiesnešu bija sievietes. Kopš 2014. gada šis rādītājs ir palielinājies par 2,9 procentpunktiem. Visaugstākais sieviešu īpatsvars ir pirmās instances tiesās un apgabaltiesās.
2024. gadā lielākā daļa notāru bija sievietes (83,6 %), arī prokuratūrā nodarbināto skaitā dominē sievietes, kur tās veidoja 60,3 % no visiem nodarbinātajiem.
Puse no advokātiem Latvijā 2024. gadā bija sievietes, un laika gaitā šis īpatsvars saglabājies praktiski nemainīgs – 50 % robežās (2024. gadā – 50 %).
Dzimumu līdztiesības indekss – vara
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa1 jomā “Vara”, kas mēra plaisu dzimumu atšķirības politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā pārstāvniecībā, Latvija novērtēta ar 50,5 punktiem (ES vidējais rādītājs – 61,4). Galvenais zemāka vērtējuma atšķirību cēlonis ir politiskie iemesli – piemēram, sievietes Latvijā salīdzinājumā ar ES ir retāk pārstāvētas parlamentā, reģionālo pašvaldību locekļu vidū, un lielo uzņēmumu valdēs.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāls:
TSG040 Sieviešu īpatsvars tiesnešu vidū
TSG050 Sieviešu īpatsvars prokuroru vidū
TSG060 Sieviešu īpatsvars advokātu un notāru vidū
Ministru kabinets:
Sievietes un vīrieši Ministru kabineta ministru vidū
Centrālā vēlēšanu komisija:
2025. gada pašvaldību vēlēšanas
2021. gada pašvaldību vēlēšanas