Dzimumu līdztiesība: vara un lēmumu pieņemšana

Lai gan Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās. Nozīmīgākās atšķirības vērojamas politikas sfērā un tiesu sistēmā.

Politika

Latvijā sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi.

Gandrīz trešdaļa no 2022. gadā Saeimā ievēlētajiem deputātiem bija sievietes (30 sievietes no 100 deputātiem jeb 30 %), salīdzinājumā kaimiņvalstīs ievēlēto deputātu sieviešu bijis mazāk (gan Igaunijā gan Lietuvā – 27.7 %).

Arī pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās 34 % no pašvaldību deputātiem bija sievietes, tomēr tikai katru ceturto (24,4 %) pašvaldību vadīja sieviete. Pēc Rīgas domes vēlēšanām 2020. gadā, 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām un Varakļānu un Rēzeknes novada domes vēlēšanām 11. septembrī kopumā no visu 43 pašvaldību ievēlētajiem deputātiem 30,5 % bija sievietes. Savukārt, pašvaldību priekšsēdētāju skaitā ir vairāk vīriešu – tikai trīs pašvaldības (7,0 %) vada sievietes.

Ministru kabineta sastāvā, ieskaitot Ministru prezidentu, ir 14 ministri, no kuriem divas ir sievietes (14 %). Kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijā bijuši 16  Ministru prezidenti, no kuriem tikai viena bijusi sieviete. Šajā periodā Latvijā bijuši astoņi Latvijas Valsts prezidenti, no tiem viena – sieviete.

2023. gadā Saeimas priekšsēdētājs ir vīrietis. Kopumā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bijuši 10 Saeimas priekšsēdētāji, no kuriem 4 ir sievietes.

Eiropas Parlamentā no Latvijas vienmēr deputātu skaitā bijušas ievēlētas vismaz divas līdz trīs sievietes. 2019. gada vēlēšanās tika ievēlētas trīs sievietes no 8 ES parlamenta deputātiem, bet darbu parlamentā uzsāka 4 sievietes un 4 vīrieši. 

Tiesu sistēma

Tiesu instancēs Latvijā biežāk nodarbinātas tiesneses sievietes nekā tiesneši vīrieši – 2022. gadā 81 % tiesnešu bija sievietes. Kopš 2012. gada šis rādītājs ir palielinājies par 5 procentpunktiem. Visaugstākais sieviešu īpatsvars ir pirmās instances tiesās un apgabaltiesās.

2022. gadā lielākā daļa notāru bija sievietes (87,7 %), arī prokuratūrā nodarbināto skaitā dominē sievietes, kur tās veidoja 60 % no visiem nodarbinātajiem.

Puse no advokātiem Latvijā 2022. gadā bija sievietes, un laika gaitā šis īpatsvars saglabājies praktiski nemainīgs – 50 % robežās (2022. gadā – 50,0 %).

Dzimumu līdztiesības indekss – vara

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa¹ jomā “Vara”, kas novērtē plaisu dzimumu politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā pārstāvniecībā, Latvija novērtēta ar 50,9 punktiem (ES vidējais rādītājs – 57,2). Pētot vērtējuma atšķirības, var secināt, ka Latvijā biežāk nekā ES vidējos rādītājos sievietes pārstāvētas Centrālās bankas valdes locekļu skaitā, pētniecības finansēšanas organizāciju valdēs, publiski piederošo raidorganizāciju valdēs, kā arī nacionālo Olimpisko sporta organizāciju augstāko lēmējinstitūciju locekļu skaitā. Galvenais zemāka vērtējuma atšķirību cēlonis ir politiskie iemesli – piemēram, sievietes Latvijā salīdzinājumā ar ES ir retāk pārstāvētas parlamenta un ministriju locekļu īpatsvarā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

Datu avoti

Oficiālās statistikas portāls:

TSG040 Sieviešu īpatsvars tiesnešu vidū
TSG050 Sieviešu īpatsvars prokuroru vidū
TSG060 Sieviešu īpatsvars advokātu un notāru vidū

Ministru kabinets: 

Sievietes un vīrieši Ministru kabineta ministru vidū

EIGE:

Dzimumu līdztiesības indekss – vara