GGE04
Dzimumu līdztiesība: veselība
Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu veselību gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti. Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību (trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi).
Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums
2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 857 tūkstoši iedzīvotāju. 53,7 % Latvijas iedzīvotāju ir sievietes. Vecumā līdz 44 gadiem sieviešu ir mazāk nekā vīriešu (arī dzimušo skaitā meiteņu vienmēr ir mazāk nekā zēnu). Reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) sieviešu un vīriešu skaits ir līdzīgs – 49,0 % sieviešu un 51,0 % vīriešu, taču vecumā virs 65 gadiem sieviešu ir divas reizes vairāk.
2025. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes. Visās Latvijas pilsētās sieviešu ir vairāk nekā vīriešu – visvairāk ir Preiļos (133 sievietes uz 100 vīriešiem), Valkā (132 sievietes uz 100 vīriešiem), Krāslavā (131 sieviete uz 100 vīriešiem), Mazsalacā un Olainē (abās pilsētās ir 130 sievietes uz 100 vīriešiem), bet vismazāk starp pilsētu iedzīvotājiem dzimumu sadalījuma atšķirību ir Durbē un Subatē, kur pārsvars ir pavisam neliels – 101 sieviete uz 100 vīriešiem. Starp pagastiem visvairāk sieviešu uz 100 vīriešiem bija Vecauces, Strūžānu, Kalncempju un Ramatas pagastā (attiecīgi 130, 129, 126 un 125), bet vismazāk – Ķepovas pagastā, kur vīriešu ir 1,6 reizes vairāk nekā sieviešu. Jaunjelgavas, Aknīstes, Vecumu, Zaļesjes un Pilskalnes pagastā (Aizkraukles novadā) vīriešu ir par trešdaļu vairāk nekā sieviešu. Vienlīdzīgs skaits (100 sievietes uz 100 vīriešiem) bija 20 teritoriālajās vienībās, piemēram, Raņķu, Kalētu, Vietalvas pagastā u.c.
Sieviešu un vīriešu skaita atšķirības dažādos vecumos saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās.
Zīdaiņu mirstība samazinās, kas ir viens no faktoriem vidējā paredzamā mūža ilguma pieaugumam. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Protams, uzlabojoties veselības aprūpei valstī, mainoties mirstības rādītājiem, katrā vecuma grupā paredzamais mūža ilgums mainās, uzlabojas. Respektīvi, cilvēks, kas sasniedzis 50 gadus, nodzīvos ilgāk nekā tika prognozēts tā dzimšanas brīdī, jo šobrīd mirstības rādītāji ir uzlabojušies.
Mūža ilgumu samazina mirstība no nelaimes gadījumiem gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Tas rada atšķirību starp vīriešu un sieviešu turpmākās dzīves ilgumu. Tāpēc, piemēram, 2024. gadā 30 gadu vecumu sasniegušo vīriešu paredzamais turpmākās dzīves ilgums ir 42,4 gadi, kamēr sievietēm – 51,5 gadi. Jaundzimušo zēnu paredzamais mūža ilgums ir par gandrīz 10 gadiem mazāks nekā meiteņu (attiecīgi – 71,3 gadi zēniem un 81,1 gads meitenēm).
Veselīgie dzīves gadi (laiks, ko cilvēks var dzīvot bez veselības problēmām) Latvijā 2022. gadā vīriešiem bija 53.0 gadi, bet sievietēm – 55.4 gadi, kas ir zemāks rādītājs nekā ES. ES vidēji šis rādītājs bija augstāks gan vīriešiem, gan sievietēm (attiecīgi 62,4 un 64,8 gadi).
Veselības stāvokļa pašvērtējums
CSP dati liecina, ka Latvijā 2024. gadā savu veselību kā labu un ļoti labu novērtēja 53,3 % vīriešu un 45,9 % sieviešu.
Sieviešu salīdzinoši zemais veselības stāvokļa pašvērtējums sieviešu kopskaitā saistāms ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē – jo lielāks senioru īpatsvars, jo zemāks veselības stāvokļa pašvērtējums. Vecuma grupā 65+ sievietes par 1 procentpunktu mazāk nekā vīrieši novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu. Toties pirmspensijas vecumā (55 - 64 gadu vecumā) sievietes savu veselību kā labu vai ļoti labu novērtē par 3,7 procentpunktiem vairāk, nekā attiecīga vecuma vīriešu.
10,1 % vīriešu un 11,8 % sieviešu pēdējo 6 mēnešu laikā veselības problēmas ir stipri ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Vislielākā šī rādītāja atšķirība vērojama vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem, kad vīriešiem veselības problēmu radīti stipri ierobežojumi bija par 2,9 procentpunktiem vairāk, nekā šīs pašas vecuma grupas sievietēm.
Veselību ietekmējoši paradumi (smēķēšana, medicīnisko pārbaužu biežums, ĶMI)
Smēķēšana
2022. gadā 30,6 % vīriešu un 9,8 % sieviešu vecumā no 16 gadiem Latvijā bija ikdienas smēķētāji. 4,2 % vīriešu un 2,3 % sieviešu norādīja, ka tabakas izstrādājumus lietoja dažas reizes nedēļā vai dažas reizes mēnesī, kamēr 64,1 % vīriešu un 87,3 % sieviešu tabakas izstrādājumus nelietoja vispār.
Vīriešu vidū lielākais ikdienas smēķētāju īpatsvars ir vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem (40,4 %) un no 55 līdz 64 gadiem (37,2 %). Savukārt sieviešu skaitā augstākais ikdienas smēķētāju īpatsvars ir vecuma grupā 35–44 gadi (14,7 %) un 45–54 gadi (14,6 %).
Medicīnas speciālistu apmeklējums
Regulārs medicīnas speciālista apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2022. gadā 70,3 % vīriešu un 83,0 % sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi, savukārt vismaz vienreiz konsultējušies ar ārstu speciālistu gada laikā attiecīgi bija 36,9 % vīriešu un 48,8 % sieviešu.
2024. gadā 10,4 % vīriešu un 11,7 % sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi. Visizteiktākās dzimumatšķirības starp norādītajiem iemesliem ārstu neapmeklēšanai – vīrieši biežāk nekā sievietes vēlējās nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk (vīrieši - 20,7 %, sievietes - 9,2 %), kā arī norāda, ka baidījās no ārstiem, slimnīcas un izmeklējumiem (vīrieši - 2,4 %, sievietes - 0,8 %). Savukārt sievietes daudz biežāk nekā vīrieši ārstus neapmeklēja pārlieku garo rindu uz pieņemšanu dēļ (sievietes - 47,9 %, vīrieši - 43,0 %), kā arī tās norādījušas uz finansiālu nespēju apmeklēt ārstu (sievietes - 27,9 %, vīrieši - 21,8 %).
Ķermeņa masas indekss (ĶMI)
Dati liecina, ka aptaukošanās un liekais svars ir vairāk novērojams starp vīriešiem nekā starp sievietēm. 2022. gadā 62,4 % vīriešu vecumā no 16 gadiem bija liekais svars vai aptaukošanās (ĶMI virs 24,99), kamēr starp šī vecuma sievietēm šis īpatsvars bija mazāks – 56,7 %. Savukārt ar nepietiekamu svaru saskārās 1,8 % vīriešu un 2,8 % sieviešu.
16 līdz 24 gadu vecumā lielākajai daļai meiteņu un puišu ir normāls ķermeņa svars (attiecīgi 74,0 % meiteņu un 68,5 % puišu) vai pat nepietiekams svars (12,9 % meiteņu un 11,3 % puišu). Savukārt liekais svars vai aptaukošanās ir vērojams starp 13,1 % meiteņu un 20,3 % puišu. Liekais svars pieaug vīriešiem virs 25 gadu vecuma: 25 līdz 44 gadu vecumā lielākai daļai vīriešu (61,0 %) ir liekais svars vai aptaukošanās un tikai 38,5 % ir normāls svars. Savukārt sievietes ilgāk saglabā normālu vai pat nepietiekamu svaru un liekais svars vai aptaukošanās parādās, sākot ar 45 gadu vecumu: 45 līdz 64 gadu vecumā liekais svars vai aptaukošanās piemīt 66,1 % sieviešu. Vecumā 65 gadi un vairāk starp sievietēm šis rādītājs sasniedz 76,0 %.
Medikamentu, uztura bagātinātāju un vitamīnu iegāde internetā
Pēc 2024. gada veiktā apsekojuma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” rezultātiem, medikamentu, uztura bagātinātāju un vitamīnu iegāde internetā izplatītāka ir sieviešu vidū. 2024. gadā 27,4 % sieviešu un 12,9 % vīriešu (16-74 gadi), kas iepirkās internetā pēdējo trīs mēnešu laikā, norādīja, ka internetā iegādājās medikamentus, uztura bagātinātājus un vitamīnus. Ja 2020. gadā šī atšķirība starp sievietēm un vīriešiem bija 5,5 procentpunkti, tad 2024. gadā tā sasniedz jau 14,5 procentpunktus. Lai gan šie rezultāti ir attiecināmi tikai uz interneta pirkumiem, tie parāda lielāku sieviešu interesi rūpēties par savu veselību un nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti.
Interneta lietošana lai sasniegtu ar veselību saistītus mērķus
Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju (58,1 % sieviešu un 37,3 % vīriešu), izmanto to, lai piekļūtu savai medicīniskajai informācijai tiešsaistē (attiecīgi – 48,8 % un 30,7 %) un piesaka ārsta vizītes tiešsaistē (attiecīgi – 36,4 % un 20,9 %). Nelielas atšķirības novērotas starp sievietēm un vīriešiem, kas izmanto internetu citu medicīnas pakalpojumu saņemšanai, piemēram, lai saņemtu recepti vai tiešsaistes konsultāciju, aizstājot ārstniecības iestādes vai ārsta apmeklējumu klātienē (attiecīgi – 16,5 % un 15,5 %).
Mirušo vidējais vecums un nāves cēloņi
2023. gadā mirušo vidējais vecums bija 69,5 gadi vīriešiem, bet sievietēm – 80,1 gadi.
Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis gan vīriešiem, gan sievietēm, ir asinsrites sistēmas slimības, bet sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir augstāka nekā vīriešu. Otra lielākā grupa ir audzēji, mirstība no šīs slimību grupas, savukārt, ir izplatītāka vīriešu vidū. Pēdējos gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nedaudz samazinās. Transporta nelaimes gadījumos vairāk iet bojā vīrieši – 2022. gadā 75,4 % vīriešu. Tāpat arī tīšs paškaitējums (pašnāvības) starp vīriešiem ir krietni izplatītāks nāves cēlonis nekā sievietēm (attiecīgi 83,5 % un 16,5 %), un slīkšana (attiecīgi 78,7 % un 21,3 %).
Dzimumu līdztiesības indekss – veselība
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) dzimumu līdztiesības indeksa1 jomā “Veselība”, kas novērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā, Latvija novērtēta ar 79,0 punktiem (vidēji ES – 88,6). Galvenais cēlonis zemākam indeksa vērtējumam Latvijā nekā vidēji ES ir tas, ka sievietēm ir zemāks veselības pašvērtējums, kā arī mazāks ir to sieviešu īpatsvars, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1Indekss tiek vērtēts skalā 1-100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāls:
IRV020 Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām
IRP010 Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) pēc dzimuma
IMV060 Mirušo vidējais vecums
IVP010 Veselības stāvokļa pašnovērtējums 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem
IVP060 Veselības problēmas, kas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma grupām
VEA070 Iedzīvotāju ķermeņa masas indekss (ĶMI) pēc dzimuma 2019. gadā
IVP070 Personu īpatsvars, kam nebija pieejams veselības aprūpes pakalpojums, pēc iemesla
Slimību profilakses un kontroles centra datubāze:
MOR20 Iedzīvotāju mirstība dzimumu sadalījumā
VIP010 Veselību ietekmējošie paradumi
Eurostat datubāze:
HLTH_HLYE Veselīgie dzīves gadi