Dzimumu līdztiesība: veselība
Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu veselību gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti. Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību.
Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums
Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūrā vērojams, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, lai gan jaundzimušo bērnu skaitā zēnu ir vairāk. Augstāks vīriešu īpatsvars saglabājas līdz 40 gadu vecumam. Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars iedzīvotāju skaitā Eiropas Savienībā (54 %).
Sieviešu un vīriešu skaita atšķirības dažādos vecumos saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās.
Zīdaiņu mirstība samazinās, kas ir viens no faktoriem, kas paaugstina vidējo paredzamo mūža ilgumu. Mūža ilgumu samazina mirstība no nelaimes gadījumiem gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Tas rada atšķirību starp vīriešu un sieviešu turpmākās dzīves ilgumu. Tāpēc, piemēram, 2022. gadā 30 gadu vecumu sasniegušo vīriešu paredzamais turpmākās dzīves ilgums ir 40,4 gadi, kamēr sievietēm – 49,9 gadi. Jaundzimušo zēnu paredzamais mūža ilgums ir par gandrīz 10 gadiem mazāks nekā meiteņu (attiecīgi – 69,4 gadi zēniem un 79,3 gadi meitenēm).
Veselīgie dzīves gadi (laiks, ko cilvēks var dzīvot bez veselības problēmām) Latvijā 2021. gadā vīriešiem bija 52,2 gadi, bet sievietēm – 55,4 gadi, kas ir zemākais rādītājs ES. ES vidēji šis rādītājs bija augstāks gan vīriešiem, gan sievietēm (attiecīgi 63,1 un 64,2 gadi).
Veselības stāvokļa pašvērtējums
CSP dati liecina, ka Latvijā 2022. gadā savu veselību kā labu un ļoti labu novērtēja 56,0 % vīriešu un 45,7 % sieviešu.
Sieviešu salīdzinoši zemais veselības stāvokļa pašvērtējums sieviešu kopskaitā saistāms ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē – jo lielāks senioru īpatsvars, jo zemāks veselības stāvokļa pašvērtējums. Vecuma grupā 65+ sievietes par 3,8 procentpunktiem mazāk nekā vīrieši novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu. Arī gados jaunākās sievietes (25–34 gadu vecumā) par 1,7 procentpunktiem mazāk, nekā attiecīga vecuma vīriešu savu veselību novērtē kā labu vai ļoti labu.
7,9 % vīriešu un 10,7 % sieviešu pēdējo 6 mēnešu laikā veselības problēmas ir stipri ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Senioru vecumā no 75 gadiem skaitā sievietes biežāk ziņojušas par ierobežojumiem veselības problēmu dēļ (atšķirība ar vīriešiem bija 4,6 procentpunkti). Savukārt līdz 49 gadu vecumam šis rādītājs abiem dzimumiem bijis līdzīgs.
Veselību ietekmējoši paradumi (smēķēšana, medicīnisko pārbaužu biežums, ĶMI)
Smēķēšana
2022. gadā 30,6 % vīriešu un 9,8 % sieviešu vecumā no 16 gadiem Latvijā bija ikdienas smēķētāji. 2,8 % vīriešu un 1,7 % sieviešu norādīja, ka tabakas izstrādājumus lietoja dažas reizes nedēļā, kamēr 64,1 % vīriešu un 87,3 % sieviešu tabakas izstrādājumus nelietoja vispār.
Medicīnas speciālistu apmeklējums
Regulārs medicīnas speciālista apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2022. gadā 70,3 % vīriešu un 83,0 % sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi, savukārt vismaz vienreiz konsultējušies ar ārstu speciālistu gada laikā attiecīgi bija 36,9 % vīriešu un 48,8 % sieviešu.
2022. gadā 8 % vīriešu un 10,9 % sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi, no tiem 23,7 % vīriešu un 25,5 % sieviešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties. Otrs būtiskākais ārsta neapmeklēšanas iemesls bija pārlieku garās rindas uz pieņemšanu pie speciālistiem – attiecīgi šī iemesla dēļ ārstu neapmeklēja 23,9 % vīriešu un 29,0 % sieviešu.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI)
Desmit gadu laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir normāls svars atbilstoši ķermeņa masas indeksam (ĶMI). Starp iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem liekais svars vai aptaukošanās (ĶMI virs 25) bija 62,4 % vīriešu un 56,7 % sieviešu, savukārt ar nepietiekamu svaru saskārās 1,8 % vīriešu un 2,8 % sieviešu.
Mirušo vidējais vecums un nāves cēloņi
2022. gadā mirušo vidējais vecums bija 69,6 gadi vīriešiem, bet sievietēm – 80,1 gadi.
Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības: Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir augstāka nekā vīriešu. Otra lielākā nāves cēloņu grupa, kas vairāk izplatīta sieviešu vidū, ir sirds išēmiskās slimības. Nākamā lielākā grupa ir audzēji, kas ir izplatītāka vīriešu vidū. Pēdējos gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nedaudz samazinās. Transporta nelaimes gadījumos vairāk iet bojā vīrieši – 2022. gadā 75,4 % vīriešu. Tāpat arī tīšs paškaitējums (pašnāvības) starp vīriešiem ir krietni izplatītāks nāves cēlonis nekā sievietēm (attiecīgi 83,5 % un 16,5 %), un slīkšana (attiecīgi 78,7 % un 21,3 %).
Dzimumu līdztiesības indekss – veselība
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) dzimumu līdztiesības indeksa2 jomā “Veselība”, kas novērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā, Latvija novērtēta ar 79,3 punktiem (vidēji ES – 88,7). Galvenais cēlonis zemākam vērtējumam Latvijā nekā vidēji ES ir vīriešu smēķēšanas un pārmērīga alkohola patēriņa paradumi, kā arī zemais sieviešu īpatsvars, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tikai 50 % vīriešu atzina, ka nesmēķē un pārmērīgi nelieto alkoholu (salīdzinājumam sievietēm šis rādītājs bija 79 %).
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1 Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni: personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa; personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ; promesošas vai pazudušas personas mantai; testamenta izpildīšanai.
2 Indekss tiek vērtēts skalā 1-100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.
Datu avoti
Oficiālās statistikas portāls:
IRV020 Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām
IRP010 Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) pēc dzimuma
IMV060 Mirušo vidējais vecums
IVP010 Veselības stāvokļa pašnovērtējums 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem
IVP060 Veselības problēmas, kas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma grupām
VEA070 Iedzīvotāju ķermeņa masas indekss (ĶMI) pēc dzimuma 2019. gadā
IVP070 Personu īpatsvars, kam nebija pieejams veselības aprūpes pakalpojums, pēc iemesla
Slimību profilakses un kontroles centra datubāze:
MOR20 Iedzīvotāju mirstība dzimumu sadalījumā
VIP010 Veselību ietekmējošie paradumi
Eurostat datubāze:
HLTH_HLYE Veselīgie dzīves gadi