Pieaug audzēkņu skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju profesionālās izglītības programmās

2022./2023. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27,8 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 0,8 % jeb 218 audzēkņiem mazāk nekā pirms gada. Palielinājusies interese apgūt dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas, kur jau piekto gadu pieaug audzēkņu skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.¹

Mācības uzsākuši 10,6 tūkstoši audzēkņu  

No 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti  10,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir gandrīz tikpat, cik iepriekšējā periodā (pieaugums par 21 studentu). Tāpat kā pērn uzņemto audzēkņu vidū vairāk nekā puse – 5,9 tūkstoši jeb 55,6 % ir vīrieši, bet 4,7 tūkstoši ir sievietes (44,4 %). Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,1 tūkstotis jeb 38,2 % no kopējā uzņemto izglītojamo skaita, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2,1 tūkstotis audzēkņu jeb 19,6 %.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (25,3 % no uzņemto studentu skaita inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās), būvniecība un civilā celtniecība (23,5 %), kā arī mehānika un metālapstrāde (15,6 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (56,3 % no uzņemto studentu skaita pakalpojumu programmās) un skaistumkopšanas pakalpojumu (18,6 %) programmās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu lielākais uzņemto audzēkņu skaita pieaugums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 443 audzēkņiem jeb 12,2 %), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības (par 55 audzēkņiem jeb 8,8 %) programmās. Savukārt būtiskākais audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (par 266 audzēkņiem jeb 24,5 %) un lauksaimniecības (par 103 audzēkņiem jeb 14,2 %) programmās.

Lielākais sieviešu īpatsvars starp uzņemtajiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (93,8 %) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,6 %) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (87,6 %), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (82,6 %) programmās.

Vairums (81,1 %) uzņemto izglītojamo ir vecumā līdz 20 gadiem, savukārt 9,3 % uzņemto audzēkņu ir vecumā no 21 līdz 30 gadiem un 2,3 % ir vecāki par 50 gadiem.

Par trešdaļu samazinājies audzēkņu skaits sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās gadu no gada ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9,8 tūkst.), kā arī pakalpojumu² jomā (6,1 tūkst.), kas attiecīgi ir 35,3 % un 22,1 % no kopējā skaita. Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (796 jeb 2,9 %) un lauksaimniecības (1,4 tūkst. jeb 5,1 %) programmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzēkņu skaits ir būtiski samazinājies sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 30 % jeb 911 audzēkņiem. Neliels audzēkņu skaita samazinājums ir humanitāro zinātņu un mākslas programmās – par 63 jeb 1,4 %.

Pēdējo piecu gadu laikā jaunieši vairāk piesakās dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, jo audzēkņu skaits tajās pieaudzis par 920. Audzēkņu skaits palielinājies arī lauksaimniecības (par 547), kā arī humanitāro zinātņu un mākslas (par 497) programmās. Savukārt audzēkņu skaits samazinājies pakalpojumu (par 569) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (par 88) programmās.

No kopējā audzēkņu skaita 90,5 % jeb 25,1 tūkstoši mācās profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās, 9,1 % jeb 2,5 tūkstoši apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,4 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Katrs otrais vīrietis apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, katra trešā sieviete – ar pakalpojumiem saistītas profesijas

Starp profesionālās izglītības programmās studējošajiem vairāk ir vīriešu – 15,8 tūkstoši jeb 56,9 % no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits ir 11,9 tūkstoši jeb 43,1 %. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir nedaudz samazinājies (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – par 0,8 procentpunktiem).

Vairāk nekā puse (53 % jeb 8,4 tūkstoši) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (17,8 % jeb 2,8 tūkstoši). Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 55 jeb 0,3 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā. Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 34,3 % sieviešu. Vairāk nekā ceturtdaļa (26,8 % jeb 3,2 tūkstoši) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, bet 14,2 % apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

2022. gadā kvalifikāciju ieguva 6 tūkstoši audzēkņu

2022. gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8 % jeb 304 izglītojamajiem mazāk nekā 2021. gadā. Trešdaļa (32,2 %) jeb 1,9 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1,3 tūkstoši jeb 22,5 % – pakalpojumu jomā.

2022./2023. mācību gadā profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 54 izglītības iestādes (42 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un 2 vidusskolas). Trešdaļa izglītojamo mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai septiņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, 15 iestādēs tas ir virs 500 un 21 iestādē nepārsniedz 200.

¹ Informācija par profesionālo izglītību sagatavota, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un CSP datiem.

² Pakalpojumi ietver: viesnīcu un restorānu pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, tūrisma un atpūtas organizācija, sports, transporta pakalpojumi u.c.

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Inita Circene
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Inita.Circene@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366686