Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

12 % Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās

2020. gadā 33,2 tūkstoši (11,9 %) Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Lai arī pēdējos gados novērojams šīs jauniešu grupas īpatsvara samazinājums, taču pērn pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, palielinājās no 10,3 % 2019. gadā līdz 11,9 % 2020. gadā.

Darba tirgus pārmaiņu ietekme novērojama 25–29 gadus vecu jauniešu vidū, salīdzinot ar 15–24 gadus veciem jauniešiem, no kuriem liela daļa vēl turpina mācības.

Pilsētās dzīvojošie jaunieši vairāk pakļauti pandēmijas ietekmei

Salīdzinot jauniešus pilsētās un laukos, novērojams, ka ierobežojumi vairāk ietekmējuši pilsētās dzīvojošus jauniešus. 2020. gadā 15–24 gadus vecu jauniešu skaits pilsētās, kuri nestrādāja un nemācījās, palielinājies par 5,6 % (2019. gadā – 7,1 tūkst., 2020. gadā – 7,5 tūkst.), kamēr lauku teritorijās tas turpināja samazināties (attiecīgi – 6,4 tūkst., 4,5 tūkst.). 25–29 gadu vecuma grupā nestrādājošo un ārpus mācību procesa esošo jauniešu skaits pilsētās palielinājies pat par 56 % (8,4 tūkst. 2019. gadā, 13,1 tūkst. 2020. gadā), kamēr lauku teritorijās pieaudzis nedaudz (par 2,6 %, attiecīgi – 7,8 tūkst., 8 tūkst.).

Ārpus darba tirgus un mācībām biežāk sievietes 25–29 gadu vecumā

Jauniešu 15–24 gadu vecumā atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kuri nestrādā un nemācās, nav izteiktas (sievietes par 0,2 procentpunktiem vairāk). Nedaudz lielākas tās ir 25–29 gadu vecuma grupā – sieviešu īpatsvars, kas nestrādā un nemācās, pērn bija par 2,9 procentpunktiem lielāks, bet pēdējo četru gadu laikā atšķirības starp dzimumiem samazinās.  

Kā atklāj darbaspēka apsekojuma dati, izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības parādās mājsaimniecībās, kur jaunākais bērns ir vecumā līdz pieciem gadiem, sievietēm krietni retāk iesaistoties darba tirgū un uzņemoties bērna aprūpes pienākumus mājās, bet vīriešiem pretēji – nodarbinātības līmenis pieaug.

2020. gadā sievietes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot, bija 27,3 gadi. Dzimumu disproporciju bērna aprūpes pienākumu sadalē atklāj arī bērna kopšanas pabalstu saņēmušo skaits – 2020. gadā 83,4 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,6 % – vīrieši.

Statistika par jauniešiem apkopota pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, kur par jaunieti, kurš nestrādā un nemācās (no angļu val. NEET – neither in employment nor in education and training), uzskata tādu personu, kura nestrādā (ir bezdarbnieks vai ekonomiski neaktīvs), kā arī nav iesaistīta izglītībā. Jauniešu īpatsvars attiecināts tikai pret to jauniešu skaitu, kuriem ir zināms izglītības statuss.

Šie dati tiks prezentēti 7. oktobrī starptautiskā konferencē Balvos “Jaunieši, kuri nestrādā un nemācās – situācija Latvijā” ("NEET youth situation in Latvia – different angles"). Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Zaiga Priede
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
E-pasts: Zaiga.Priede@csop.gov.lv
Tālr.: 67366886

Ieteikt