89,3 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda¹ nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gadā veiktā apsekojuma “Pieaugušo izglītība” rezultāti.

Svešvalodu prasme ir pašvērtējums, kas variē no dažu frāžu zināšanas līdz gandrīz pilnībā pārvaldītai valodai. Starp iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda ir pirmā vislabāk apgūtā svešvaloda, 35,7 % to pārvalda gandrīz brīvi – saprot sarežģītus tekstus un elastīgi izmanto valodu, 35,8 % spēj tekoši sazināties – saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 24,3 % saprot un izmanto sarunvalodas frāzes, savukārt 4,4 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.

Vislielākais latviešu valodas kā svešvalodas pratēju īpatsvars ir Kurzemes reģionā (93,0 %) un Rīgā (92,1 %), bet vismazākais – Latgalē (82,1 %). Vidzemē ir 90,2 %, Zemgalē 90,1 %, Pierīgā 88,4 % šādu pratēju.

Starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem latviešu valodu prot 93,4 % un vecumā no 18 līdz 24 – 92,4 %. Vismazākais latviešu valodas pratēju īpatsvars ir vecuma grupā no 65 līdz 69 gadiem – 81,4 %.

Starp iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā visvairāk papildus dzimtajai valodai prot krievu valodu (91,3 %) un angļu valodu (64,0 %). Salīdzinot ar 2016. gadu, par 6,8 procentpunktiem ir palielinājies angļu valodas pratēju īpatsvars. Svešvalodu zināšanas abiem dzimumiem ir līdzīgas.

Krievu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas prasmes divas trešdaļas iedzīvotāju vērtē visaugstākajā līmenī – 64 % to pārvalda gandrīz pilnībā. 29 % saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 6 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, un tikai 0,6 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.

Angļu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas zināšanas gandrīz puse (46 %) vērtē visaugstākajā līmenī, 40 % saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 12 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, bet 3 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.

Vācu valodas kā pirmās vislabāk apgūtās svešvalodas zināšanas ceturtdaļa (25 %) vērtē visaugstākajā līmenī, trešdaļa (34 %) saprot vienkāršu tekstu un var izteikties vienkāršiem vārdiem, 22 % saprot un izmanto pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, bet 19 % saprot un izmanto tikai dažus vārdus un frāzes.

Zināšanas pirmajā vislabāk apgūtajā svešvalodā 2022. gadā (25–64 gadi)

(procentos)

Valodas zināšanu līmenis	Angļu	Krievu	Vācu	Latviešu
0 - saprotu un varu izmantot tikai dažus vārdus un frāzes	2,6	0,6	18,5	4,4
1 - varu saprast un izmantot pazīstamākos sarunvalodas izteicienus, izmantoju valodu saistībā ar pazīstamām lietām un situācijām	11,8	6,2	22,3	24,3
2 - varu saprast vienkārša teksta būtību un izteikties vienkāršiem vārdiem, varu aprakstīt pieredzi un notikumus un diezgan tekoši sazināties	40,0	29,2	33,9	35,8
3 - Varu saprast plaša spektra sarežģītus tekstus un elastīgi izmantot valodu, gandrīz pilnībā pārvaldu valodu	45,6	64,0	25,2	35,7

Skatīt OSP datubāzē: PIA75

Informatīvajā apskatā apkopota apsekojuma “Pieaugušo izglītība” informācija par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu, mājās lietoto valodu, valodu prasmēm, kā arī izglītošanos gan regulārās izglītības mācību iestādēs, gan apmeklējot kursus, seminārus, konferences vai izmantojot pašmācības metodes. Informācija iegūta 2021.–2022. gadā, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Izlases apjoms bija 8 764 iedzīvotāji, uz apsekojuma jautājumiem atbildēja 62,7 % no visiem izlasē iekļautajiem.

Apsekojuma izlase veidota ar matemātiskām metodēm, tādējādi nodrošinot dažādu vecuma, dzimuma un reģiona iedzīvotāju reprezentativitāti. Administratīvajos datos informācija par iedzīvotāju dzimto vai mājās lietoto valodu nav pieejama, bet tos iegūt tradicionālā tautas skaitīšanā būtu nesamērīgi dārgi. Ir izvērtēta datu kvalitāte, vērtējot atbildētību dažādās grupās, un tie ir salīdzināmi ar iepriekš iegūtiem datiem attiecīgajā vecuma grupā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹Dzimtā valoda – attiecas uz valodām, kuru/-as persona apguva mājās bērnībā un kuru/-as joprojām saprata aptaujas laikā. Dzimtās valodas var būt vairākas (mātes un tēva) – tādā gadījumā personai ir vairāk nekā viena dzimtā valoda.

²Cittautieši – šeit attiecas uz iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda.

Apsekojums sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajai metodoloģijai, un iegūtā informācija ir salīdzināma ar citām Eiropas Savienības valstīm. Visi apsekojuma dati un metadati ir pieejami oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Kalvis Okmanis
E-pasts: Kalvis.Okmanis@csp.gov.lv
Tālr. +371 67366640

Valodu lietojums

PUBLIKĀCIJAS

Mājās pārsvarā lieto latviešu vai krievu valodu: dažādās Latvijas pilsētās V16017

Pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars, kuri mājās pārsvarā lieto latviešu vai krievu valodu V16009

Preses relīzes

RIZR2303 37 % Latgales iedzīvotāju mājās un ikdienā lieto latgaliešu valodu

RIZR2301 64 % Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu

RIZR2302 89 % Latvijas iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā

RIZR2303

37 % Latgales iedzīvotāju mājās un ikdienā lieto latgaliešu valodu

RIZR2301

64 % Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu

RIZR2302

89 % Latvijas iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā