Darba tirgū 41,5 % nodarbināto ir augstākā izglītība, īpatsvars turpina pieaugt

2025. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,5 % no 863 tūkstošiem nodarbināto¹ bija augstākā izglītība.  Kopš 2021. gada šis īpatsvars ir pieaudzis par 2,1 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju. 

Raugoties uz iegūto izglītības līmeni, 22,1 % nodarbināto bija maģistra grāds², savukārt bakalaura grāds – 14,7 %, koledžas izglītība – 4,1 % un doktora grāds – 0,7 %. Vidējā izglītība bija 38,3 % nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,2 %, pamatskolas izglītību – 7,6 %, sākumskolas izglītību – 0,4 % nodarbināto.

Latvijā katrs trešais iedzīvotājs ir ieguvis augstāko izglītību

2025. gada sākumā 31,4 % iedzīvotāju bija augstākā izglītība, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2024. gadu, sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 0,6 procentpunktiem līdz 37,5 %, kamēr vīriešiem tas ir palicis iepriekšējā gada līmenī 24,1 %.

Kopš 2019. gada vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars pieaudzis par 1,1 procentpunktiem, bet sieviešu – par 3,9 procentpunktiem. 

Augstākais nodarbinātības līmenis aizvien Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Ropažu un Salaspils novados

2025. gada sākumā 863 tūkstoši jeb 54,6 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija nodarbināti. Starp valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā (57,1 %), Valmierā (56,7 %), un Ogrē (56,2 %), kam seko Jelgava (55,5 %), Jūrmala (54,4 %), Liepāja (52,8 %), Jēkabpils (51,6 %), Ventspils (50,2 %), Rēzekne (49,9 %) un Daugavpils (48,2 %). 

Nodarbināto īpatsvars administratīvajos novados un valstspilsētās 2025. gada sākumā

(procentos no 15 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem)

Skatīt OSP datubāzē: EKA140 un karšu pārlūkā

Augstākais nodarbinātības līmenis ir Mārupes (65,1 %), Ādažu (63,2 %), Ķekavas (63,1 %), Ropažu (62,1 %) un Salaspils (60,3 %) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū. 

Nodarbinātības līmenis starp 55–60 % ir tādos novados kā Siguldas (59,4 %), Olaines (58,9 %), Saulkrastu (58,4 %), Ogres (57,1 %), Jelgavas (55,4 %) .

Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50–55 %. Tie ir Smiltenes (54,8 %), Cēsu (54,8 %), Valmieras (54,4 %),Tukuma (53,6 %), Bauskas (53,0 %), Dienvidkurzemes (52,8 %), Gulbenes (52,6 %), Dobeles (52,1 %), Ventspils (51,6 %), Limbažu (51,6 %), Saldus (51,3 %), Jēkabpils (51,2 %), Kuldīgas (51,2 %), Talsu (51,1 %), Madonas (50,9 %), Alūksnes (50,8 %), Aizkraukles (50,5 %) un Preiļu (50,2 %) novadi.

Zemākais nodarbinātības līmenis ir Krāslavas (44,4 %), Ludzas (45,4 %), Augšdaugavas (46,6 %), Valkas (46,8 %), Rēzeknes (47,8 %), Līvānu (48,7 %), Balvu (49,3 %) novados. 

Metodoloģiskā informācija 

¹ Dati apkopoti par iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem.

² Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sigita Meldere
Sociālās statistikas departaments
E-pasts: Sigita.Meldere@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366751