Attālināto pieeju IKT sistēmām nodrošina 77,6 % uzņēmumu
2022. gada sākumā tāpat kā divos iepriekšējos gados Latvijā internetu lietoja gandrīz visos uzņēmumos1 (99,9 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.
Darba vajadzībām internetu lietoja 55,4 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 2,9 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Fiksēto internetu lietoja 77,1 % no visiem uzņēmumiem, no tiem lielajos2 – 99,0 %, vidējos – 88,3 %, bet mazajos – 74,5 %.
88,1 % no visiem uzņēmumiem nodrošināja darbiniekus ar portatīvajām ierīcēm, ar kurām var piekļūt mobilajam internetam. Lielajos uzņēmumos šis rādītājs bija 99,5 %, vidējos – 90,6 %, bet mazajos – 87,4 %.
77,6 % no visiem uzņēmumiem daļai darbinieku nodrošināja attālināto pieeju uzņēmuma e-pastam, dokumentiem vai uzņēmuma programmatūrai. Lielajos uzņēmumos – 98,0 %, vidējos – 84,6 %, bet mazo uzņēmumu grupā – 75,8 %.
Šogad attālinātās sanāksmes internetā rīko 38,6 % no visiem uzņēmumiem, tai skaitā 93,3 % lielo, 60,7 % vidējo un 33,3 % mazo uzņēmumu.
Savukārt 40,9 % uzņēmumu bija izstrādātas vadlīnijas, lai komandējumu vietā veicinātu attālinātas sanāksmes. Visvairāk par šo iespēju domā lielajos uzņēmumos – 90,3 %, vidējos – 60,8 %, mazajos – 36,1 %.
Viens no e-komercijas3 attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs pieauga par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 18,0 %. Vislielākais pieaugums – par 5,7 procentpunktiem – bija vidējo uzņēmumu grupā, kur rādītājs sasniedzis 26,5 %. Mazo uzņēmumu grupā izmaiņas bija minimālas – pieaugums par 0,2 procentpunktiem, bet lielo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā samazinājās par 1,6 procentpunktiem.
Gandrīz piektā daļa jeb 18,7 % uzņēmumu nodarbina paši savus IKT speciālistus, tai skaitā 85,6 % lielo, 38,6 % vidējo un 13,5 % mazo uzņēmumu. 2021. gadā 61,5 % uzņēmumu atbildību par IKT jomu uzņēmās paša uzņēmuma darbinieki (ne vienmēr to pamatdarbs saistīts ar IKT). Divu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Vislielākais pieaugums – par 41,4 procentpunktiem bija mazo uzņēmumu grupā, (61,0 %), vidējos uzņēmumos kāpums par 21,4 procentpunktiem (60,2 %), bet lielajos uzņēmumos – par 14,9 procentpunktiem (89,7 %).
Šogad 4,0 % uzņēmumu izmanto rūpnieciskos robotus, un, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Rūpnieciskos robotus izmanto 20,0 % lielo, 11,9 %vidējo un 2,2 %mazo uzņēmumu. Savukārt pakalpojuma robotus izmanto 2,3 % uzņēmumu. 77,5 % uzņēmumu, kuros izmanto robotus, tos lieto, lai nodrošinātu uzņēmuma procesu vai saražoto preču un pakalpojumu atbilstību kvalitātei, bet 66,1 % – lai uzlabotu darba drošību.
Šā gada apsekojumā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par IKT ietekmi uz vidi. Rezultāti rāda, ka 58,8 % uzņēmumu, domājot par ietekmi uz vidi, cenšas samazināt drukāšanai un kopēšanai izmantotā papīra daudzumu. Visvairāk šādu uzņēmumu bija lielo uzņēmumu grupā – 87,2 %, bet vidējo un mazo attiecīgi 65,2 % un 56,9 %.
IKT un vide 2022. gadā
(% no visiem uzņēmumiem)
| Uzņēmums piemēro pasākumus, lai samazinātu | Nolietotas IKT iekārtas uzņēmums: | |||
izmantotā papīra daudzumu | IKT iekārtu enerģijas patēriņu | nodod elektronisko atkritumu savākšanas punktos | uzglabā uzņēmumā | pārdod vai atdod līzinga uzņēmumam | |
Pavisam | 58,8 | 27,2 | 71,9 | 48,1 | 22,0 |
10 – 49 | 56,9 | 25,2 | 69,8 | 45,3 | 20,7 |
50 – 249 | 65,2 | 33,6 | 80,3 | 60,7 | 27,9 |
250+ | 87,2 | 62,6 | 93,9 | 72,3 | 33,9 |
Apstrādes rūpniecība (C) | 51,8 | 24,3 | 73,1 | 48,6 | 18,8 |
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (D, E) | 62,1 | 34,4 | 80,7 | 54,9 | 14,2 |
Būvniecība (F) | 59,1 | 21,4 | 67,6 | 47,5 | 20,6 |
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G) | 62,4 | 29,6 | 74,5 | 50,7 | 22,9 |
Transports un uzglabāšana (H) | 56,1 | 29,5 | 65,4 | 47,0 | 21,3 |
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) | 38,2 | 18,3 | 67,1 | 32,6 | 14,9 |
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi (J) | 73,3 | 37,5 | 77,9 | 65,9 | 36,4 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) | 68,7 | 29,2 | 75,3 | 45,7 | 17,0 |
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) | 77,5 | 38,3 | 81,1 | 54,1 | 36,9 |
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) | 62,8 | 28,1 | 67,6 | 40,2 | 24,3 |
Skatīt oficiālās statistikas portāla datubāzē: EPE050
Aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos veikta 2022. gada sākumā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par IKT lietošanu uzņēmumos un e – komercijas attīstību Latvijā.
Metodoloģiskie skaidrojumi:
1 Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu, sākot no 10, šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.
2 Mazie uzņēmumi – ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49, vidējie – no 50 līdz 249, lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk.
3 E – komercija ir preču vai pakalpojumu pārdošana internetā uzņēmuma tīmekļa vietnē, e – komercijas tīmekļa vietnēs, ko lieto vairāki uzņēmumi, kā arī pārdošana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu (uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījuma apstrādei).
Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666
Papildu informācija par datiem:
Inga Pribitoka
Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
E-pasts: Inga.Pribitoka@csp.gov.lv
Tālr.: 67366993
Ieteikt