Mākslīgo intelektu izmanto jau vairāk nekā puse interneta lietotāju Latvijā

2026. gadā mākslīgo intelektu¹ (MI) izmanto 58,2 % interneta lietotāju Latvijā – par 23,1 procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus līdz 26,9 % pieaudzis to interneta lietotāju īpatsvars, kuri pārbauda tiešsaistē redzētās informācijas patiesumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās.

Viedierīces² (lietu interneta ierīces un sistēmas) personīgai lietošanai izmanto 63,0 % iedzīvotāju, taču nolietotās ierīces pārstrādei joprojām nodod mazāk nekā desmitā daļa lietotāju. 

Mākslīgā intelekta lietošana gada laikā būtiski pieaugusi

MI izmantošana visstraujāk augusi privātām vajadzībām – no 28,0 % 2025. gadā līdz 53,0 % 2026. gadā. Profesionālām vai darba vajadzībām MI lietoja 24,8 % interneta lietotāju (attiecīgi – 15,5 % 2025. gadā), bet izglītības ieguvei – 12,6 % (8,2 %).

Visaktīvākie MI lietotāji ir jaunieši vecumā 16–24 gadi – 91,3 %, kas ir par 18,6 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2025. gadu (72,7 %). Jaunieši lieto MI gan privātām vajadzībām (78,6 %), gan mācībām (59,1 %). Vislielākais MI lietotāju īpatsvara pieaugums gada laikā ir vecuma grupās 45–54 gadi (56,1 % 2026. gadā, 27,0 % – 2025. gadā), un 35–44 gadi (70,2 % 2026. gadā, 44,1 % 2025. gadā), attiecīgi kāpums par 29,1 un 26,1 procentpunktiem. Statistikas dati rāda, ka vecākās gadagājuma interneta lietotāju grupās MI lietošanas biežums ir mazāks, tomēr MI izmantoja 36,8 % iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem un īpatsvars ir trīskāršojies gada laikā (12,1 % – 2025. gadā). Būtiska daļa  (18,4 % 2026. gadā) MI lietotāju ir starp senioriem 65–74 gadu vecumā, un salīdzinājumā ar2025. gadu, MI lietotāju īpatsvars senioru vidū ir būtiski audzis jeb trīskāršojies (5,7 % 2025. gadā). Savukārt, kā galveno iemeslu, kāpēc MI netika izmantots, visu vecumu iedzīvotāji norāda, ka neredz vajadzību pēc tā ikdienā.

Vairāk nekā deviņi no desmit skolēniem un studentiem (95,8 %) izmanto MI. Skolēni un studenti MI visaktīvāk lietoja privātām vajadzībām (81,0 %) un izglītības iegūšanai (72,3 %). Nodarbinātie iedzīvotāji MI izmantoja nedaudz aktīvāk nekā bezdarbnieki (nodarbinātie – 62,6 % un bezdarbnieki – 57,2 %). Abas šīs grupas MI visbiežāk izmantoja privātām vajadzībām (nodarbinātie – 56,9 %, darba meklētāji – 54,2 %), kā arī profesionālajām vai darba vajadzībām (attiecīgi 33,2 % un 12,7 %).

Visaktīvākie MI lietotāji ir Rīgas reģiona iedzīvotāji (65,2 %), kas MI izmanto privātām vajadzībām (58,4 %), profesionālajām vai darba vajadzībām (33,8 %) un mācībām (14,7 %). Savukārt, lielākais MI lietotāju ikdienā īpatsvara pieaugums gada laikā vērojams Vidzemes reģionā – par 24,8 procentpunktiem, Zemgales reģionā (attiecīgi par 24,1). 

No 41,8 % interneta lietotāju, kuri mākslīgo intelektu pagaidām neizmanto (64,9 % 2025. gadā), 27,4 % kā galveno neizmantošanas iemeslu norāda, ka nav nepieciešamības MI lietot ikdienā, 7,2 % trūkst zināšanu un prasmju, kā MI izmantot, bet 2,5 % atzinuši, ka par šādu tehnoloģiju vispār nebija informēti. Tikai neliela daļa norādīja, ka no MI izmantošanas atturas datu drošības un privātuma apsvērumu dēļ (1,3 %) un ētisku apsvērumu dēļ (1,1 %).

Informācijas patiesumu pārbauda biežāk

Sabiedrība kļuvusi kritiskāka pret internetā pieejamo saturu – informācijas patiesumu 2026. gadā pārbaudīja 26,9 % interneta lietotāju, kas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš (20,1 %). Visbiežāk lietotāji izvērtēja informācijas avotu vai meklēja papildu informāciju internetā (24,0 %), kā arī apspriežoties ar citiem cilvēkiem vai izmantojot citus avotus (11,0 %). 6,1 % informācijas pārbaudi veikuši, piedaloties vai sekojot diskusijām internetā.

 Aktīvāk faktus pārbaudīja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (40,6 %), kas ir par 9,7 procentpunktiem lielāks jauniešu īpatsvars nekā 2025. gadā, un 38,8 % 25–34 gadu vecumā pārliecinājās par to, vai informācija, ko redzēja tiešsaistē ir patiesa (pieaugums par 8,9 procentpunktiem). Pozitīvas izmaiņas vērojamas visās vecuma grupās, tostarp vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū (65–74 gadi), kur vērojams neliels īpatsvara pieaugums no 8,2 % 2025. gadā līdz 10,5 % 2026. gadā.

Dati rāda, ka informācijas pārbaude biežāk raksturīga iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (35,9 %), no kuriem 32,7 % pārbauda informācijas avota uzticamību vai meklē alternatīvu informāciju – šajā grupā salīdzinājumā ar pagājušo gadu fiksēts ievērojams pieaugums – par 9,3 procentpunktiem (no 26,6 % 2025. gadā). Interesanti, ka iedzīvotāji ar pamatskolas un zemāku izglītību pārbauda informāciju aktīvāk nekā iedzīvotāji ar vidējo (pamatskolas un zemāka izglītība – 26,8 % un vidējā izglītība – 19,8 %). Šis fakts sākumā var šķist pretrunā ar gaidāmo – jo augstāka izglītība, jo lielākas digitālās prasmes. Tomēr šajā grupā ir iekļauti arī jaunieši no 16 gadu vecuma, kas tikai iegūst vidējo izglītību un kuri ir vecumgrupā 16–24 gadi, kas visaktīvāk pārbauda informācijas patiesumu internetā un kopumā ir digitāli aktīvāki.

Analizējot datus pa reģioniem, redzams, ka Rīgas reģionā interneta lietotāji pret informāciju internetā attiecas kritiskāk kā pārējos Latvijas reģionos – 33,7 % no lietotājiem pārbauda informācijas patiesumu un 30,0 % - avotu uzticamību. Savukārt citos Latvijas reģionos ir līdzīgs interneta lietotāju īpatsvars, kas pārbaudīja informācijas patiesumu tiešsaistē, augstāks ir Zemgalē (23,9 %), kam seko Latgalē – 22,2 %, Vidzemē – 21,0 % un nedaudz mazāk Kurzemē – 16,1 %.

Viedierīces izmanto gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju

Lietu interneta ierīces un sistēmas regulāri (pēdējo 3 mēnešu laikā) izmantoja 63,0 % iedzīvotāju – pieaugums par 19,8 procentpunktiem kopš 2024. gada (43,2 %). Populārākās no viedierīcēm bija viedpulksteņi un fitnesa aproces (34,9 %), un visbiežāk tās lieto sievietes (39,1 % sieviešu un 30,1 % vīriešu). 

37,6 % vīriešu un 31,0 % sieviešu izmantoja enerģijas pārvaldības ierīces mājoklī. Viedo termostatu, skaitītāju un citu enerģijas pārvaldības risinājumu lietošana pieaugusi visstraujāk – par 22,7 procentpunktiem (34,1 % 2026. gadā, 11,4 % 2024. gadā). Internetam pieslēgtu sadzīves tehniku, dārzkopības vai apūdeņošanas ierīces izmantoja 20,7 % iedzīvotāju (pieaugums par 7,4 procentpunktiem kopš 2024. gada). Vīrieši aktīvāk par sievietēm lieto internetam pieslēgtus drošības risinājumus mājai (18,5 % vīriešu, 13,9 % sieviešu). 

Aktīvākie internetam pieslēgtu tehnoloģiju risinājumu lietotāji ir jaunāka gadagājuma cilvēki, starp kuriem trīs ceturtdaļas interneta lietotāju izmanto šādas ierīces: vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem – 76,3 %, 25–34 gadu vecumā – 72,6 %, bet no 35 līdz 44 gadiem – 75,2 %. Turpretim vecākā gada gājuma iedzīvotāju vidū viedierīču lietošana ir viszemākā. Viedierīces vispār neizmanto gandrīz puse (47,0 %) 55–64 gadu vecumā un divas trešdaļas (62,4 %) senioru (65–74 gadi).

Vecās ierīces biežāk glabā mājās, nevis nodod pārstrādei

Lai gan videi draudzīga ierīču utilizācija nedaudz pieaugusi, pārstrādei tās nodod mazāk nekā desmitā daļa lietotāju: mobilos tālruņus vai viedtālruņus – 9,4 % (+0,4 procentpunkti, salīdzinot ar 2024. gadu), stacionāros datorus – 8,7 % (attiecīgi +0,5 procentpunkti), bet portatīvos vai planšetdatorus – 8,2 % (+0,9). Vienlaikus 62,0 % lietotāju vecos mobilos tālruņus glabā mājās, kas ir par 7,3 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Arī neizmantotu portatīvo datoru glabāšana pieauga līdz 37,7 % (+8,7). Savukārt ierīču pārdošana vai atdošana citiem kļuvusi retāka: mobilo tālruņu gadījumā šis īpatsvars samazinājās no 25,8 % 2024. gadā līdz 19,7 % 2026. gadā.

Internetu regulāri izmanto vairāk nekā 94 % iedzīvotāju

2026. gadā veiktā apsekojuma rezultāti liecina, ka interneta lietošana ir kļuvusi universāla – to regulāri izmanto 94,3 % Latvijas iedzīvotāju un īpaši straujš interneta lietotāju pieaugums ir vecāko paaudžu vidū. Ja 16 līdz 44 gadu vecuma grupās internetu lieto gandrīz visi (vairāk nekā 99 %), tad 55–64 gadu vecumgrupā to izmanto 91,5 %, bet 65–74 gados – jau 78,3 %, kas ir vairāk kā divkāršs pieaugums pēdējā desmitgadē. 

Kā populārākos interneta izmantošanas mērķus iedzīvotāji minēja interneta bankas lietošanu (87,0 %), ziņu sūtīšanu ziņapmaiņas lietotnēs (85,5 %) un e-pastā (85,4 %), zvanu un videozvanu veikšanu internetā (79,0 %) un sociālo mediju lietošana (77,0 %). 

Saeimas vēlēšanu gadā pieauga iedzīvotāju aktivitāte viedokļu izteikšanā par pilsoniskām vai politiskām aktualitātēm (jautājumiem) tīmekļvietnēs un sociālajos medijos – 2026. gadā 19,9 % (+3,8 procentpunkti, salīdzinājumā ar 16,1 % 2025. gadā). Tāpat šogad teju katrs piektais iedzīvotājs jeb 18,1 % iesaistījās tiešsaistes konsultācijās vai parakstījās par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (+2,8 procentpunkti kopš 2025. gada). 

Pieaug arī iepirkšanās internetā – 76,8 % Latvijas iedzīvotāju ir veikuši pirkumus tiešsaistē, un vairāk nekā puse (60,1 %) to veikuši pēdējo trīs mēnešu laikā. Aktīvākie pircēji ir iedzīvotāji vecumā 25–34 gadi (79,9 %), savukārt, pieaugot vecumam, aktivitāte samazinās, taču arī seniori arvien biežāk izmanto tiešsaistes iepirkšanos. Šie dati apliecina, ka digitālā vide kļūst arvien iekļaujošāka, aptverot gan jaunākas, gan vecākas paaudzes. 

Metodoloģiskā informācija

IKT apsekojums sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (“Eurostat”) izstrādātajai metodoloģijai, un iegūtā informācija ir salīdzināma ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. IKT apsekojuma ietvaros 2026. gada pirmajā pusgadā tika aptaujāti 3 635 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Detalizētāka informācija par apsekojuma “Interneta lietošana 2026. gadā” rezultātiem un apsekojuma metodoloģiju pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Informācijas tehnoloģijas: IKT mājsaimniecībās”, kā arī publikācijā “Iedzīvotāju informācijas tehnoloģiju lietošanas paradumi 2026. gadā”.

¹  Mākslīgais intelekts (MI) ir datorzinātnes nozare, kas rada sistēmas un programmas, kuras spēj veikt uzdevumus, kam parasti nepieciešama cilvēka domāšana - piemēram, mācīties, saprast valodu, atpazīt attēlus un pieņemt lēmumus. 

²  Lietu internets (angliski lieto apzīmējumu Internet of Things jeb saīsināti IoT) attiecas uz savstarpēji savienotu jeb viedo ierīču vai sistēmu tīklu, kur viedierīces izmanto, lai apmainītos ar datiem ar citām ierīcēm vai sistēmām.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Anna Karolīna Ozola
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
E-pasts: anna.ozola@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366828