Latvijā saskaitītas 588 tūkst. ģimenes[1], liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati. Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām, samazinoties iedzīvotāju skaitam par 307 tūkst., ģimeņu kļuvis par 36 tūkst. mazāk nekā 2000.gadā, kad Latvija tika saskaitīti 624 tūkst. ģimeņu.

Ģimeņu skaits samazinājies Rīgā un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales un reģionos, bet pieaudzis Pierīgā.

Tā Rīgā ģimeņu skaits samazinājies no 196 tūkst. 2000.gadā līdz 191 tūkst. 2011.gadā. Zemgalē samazinājums ir no 77 tūkst. līdz 71 tūkst., Vidzemē no 67 tūkst. līdz 58 tūkst., Kurzemē no 85 tūkst. līdz 76 tūkst. un Latgalē no 103 līdz 85 tūkst. Ģimeņu skaita pieaugums vērojams Pierīgā – no 96 tūkst. 2000.gadā līdz 106 tūkst. 2011.gadā. Vidējais ģimenes lielums samazinājies no 2,84 līdz 2,74 cilvēkiem ģimenē.

Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars, bet samazinājies precētu pāru ģimeņu īpatsvars. Ja 2000.gadā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vai bez bērniem veidoja 6% no visām ģimenēm, tad 2011.gadā šādu ģimeņu bija 13% no visām ģimenēm.

Precēta pāra ģimeņu īpatsvars 2011.gadā bija 54% no visām ģimenēm salīdzinājumā ar 62% 2000.gadā. Vientuļo māšu ģimeņu īpatsvars saglabājies tāds pats kā 2000. gadā - 29%. Nedaudz palielinājies vientuļo tēvu ģimeņu īpatsvars - 2000.gadā tas bija 3% no visām ģimenēm, bet 2011.gadā – 4% no ģimenēm.

Ģimenes pēc to veida (2000. un 2011.gada tautas skaitīšanas dati)

No 256 tūkst. jauniešu 16-24 gadu vecumā 2011.gada tautas skaitīšanas laikā bija 8 tūkst. precētu jaunu cilvēku, kuri dzīvoja kopā ar laulāto draugu, un 15 tūkst. nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu jauniešu. Sākot no 25 gadu vecuma, diezgan strauji palielinājās laulībā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju skaits.

2011.gadā nedaudz pieaudzis to ģimeņu īpatsvars, kurās nebija bērnu vai bija tikai viens bērns. Ģimeņu bez bērniem īpatsvars pieaudzis no 24% 2000.gadā līdz 26% 2011.gadā, bet viena bērna ģimeņu īpatsvars no 45% līdz 47%. Pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ar vienu bērnu īpatsvars – no 29% 2000.gadā līdz 35% 2011.gadā.

Savukārt nedaudz sarucis to ģimeņu īpatsvars, kurās bija 2 bērni – no 24% 2000.gadā līdz 21% 2011.gadā, kā arī 3 un vairāk bērni – no 7% 2000.gadā līdz 6% 2011.gadā.

Ģimeņu bez bērniem īpatsvara pieaugums galvenokārt bija rezultāts tam, ka palielinājies precētu pāru bez bērniem ģimeņu īpatsvars – no 35% 2000.gadā līdz 40% 2011.gadā. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru bez bērniem īpatsvars samazinājies – no 45% 2000.gadā līdz 40% 2011.gadā.

Ģimenes pēc veida un bērnu skaita 2000. un 2011.gadā (procentos)

	2000					2011
	Bērnu skaits ģimenē					Bērnu skaits ģimenē
	Pavisam	0	1	2	3+	Pavisam	0	1	2	3+
Visas ģimenes	100	24	45	24	7	100	26	47	21	6
Precēta pāra ģimenes	100	35	32	25	8	100	40	32	22	6
Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoša pāra ģimenes	100	45	29	17	9	100	40	35	18	7
Vientuļā tēva ģimenes	100	x	80	17	3	100	x	82	16	2
Vientuļās mātes ģimenes	100	x	72	22	6	100	x	75	20	5

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Vidzemes reģionā, kur šādas ģimenes bija 8,2% no visām ģimenēm. Kurzemes un Zemgales reģionā lielās ģimenes veidoja 7% no visām ģimenēm, Pierīgas reģionā 6%, Latgales reģionā 5%, Rīgā 3%.

Novadu līmenī lielākais ģimeņu ar trīs un vairāk bērniem īpatsvars bija Naukšēnu novadā – 16% no visām novada ģimenēm. Tam sekoja Jaunpils novads ar 14%, Vārkavas un Rugāju novads ar 13%, Pāvilostas, Alojas, Vaiņodes, Tērvetes, Vecpiebalgas, Kandavas, Apes un Varakļānu novadi ar 12% ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērni.

Nereti jau pieauguši vīrieši un sievietes, kuri nav izveidojuši savas ģimenes, dzīvo kopā ar saviem vecākiem un ir dēla vai meitas statusā. Kā rāda 2011.gada tautas skaitīšanas dati, pēc 30 gadu vecuma ar vienu vai abiem vecākiem kopā dzīvoja un bez savas ģimenes bija 62 tūkstoši vīriešu un 28 tūkstoši sieviešu Latvijā.

Pieauguši dēli un meitas, kuri dzīvo kopā ar vecāku (-iem), pēc dzimuma un vecuma

Papildu informācija:
Pēteris Veģis
Sociālās statistikas departaments,
tālr. 67366771

[1] Ja sadzīvē par ģimeni parasti uzskata visus tuvākos radus, tad statistikā par ģimeni tiek uzskatīts precēts pāris vai pāris, kurš dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī vecāki jeb viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma. Būtisks nosacījums šajos gadījumos ir, lai bērniem konkrētajā mājsaimniecībā vēl nebūtu sava laulātā, kopdzīves partnera vai savu bērnu, jo tādā gadījumā viņi skaitāmi kā atsevišķa ģimene.

Ģimeņu skaits

Preses relīzes

RMV2101 Latvijā katrā ceturtajā mājsaimniecībā dzīvo vismaz viens bērns

RMV1301 Pieaug nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars

RMV2101

Latvijā katrā ceturtajā mājsaimniecībā dzīvo vismaz viens bērns

RMV1301

Pieaug nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars