Zīdaiņu, perinatālā un mātes mirstība

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopo oficiālo statistiku par zīdaiņu, perinatālo un mātes mirstību, datus iegūstot no medicīniskajām apliecībām par nāves cēloni.

Zīdaiņu mirstība ir pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušiem noteiktā laika periodā.

Zīdaiņu mirstība

Zīdaiņu mirstība ir pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušiem noteiktā laika periodā.

Eurostat publicē salīdzināmus datus zīdaiņu par mirstības līmeni Eiropas valstīs (Eurostat: Infant mortality rates [demo_minfind]) 

Mirušo zīdaiņu skaits

Bērnu skaits, kuri miruši pirmajā dzīves gadā (līdz 11 mēnešu un 30 dienu vecumam). To veido neonatālā  un postneonatālā mirstība.

Neonatālo mirstību visvairāk ietekmē gan iedzimtas slimības, gan veselības aprūpe grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Kā arī zīdaiņu mirstību kopumā ietekmē vecāku sociāli ekonomiskais stāvoklis, dzīves apstākļi un veiktās izvēles grūtniecības un vēlākā periodā.

Perinatālā mirstība

Perinatālais periods sākas no 22 pilnām grūtniecības nedēļām (154 dienām, kad augļa svars parasti ir 500 g) un beidzas 7 pilnas dienas pēc dzemdībām (6 dienas un 23 stundas 59 minūtes).

Perinatālā mirstība ir nedzīvi dzimušo bērnu skaits un pirmajā dzīves nedēļā mirušo bērnu skaits no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem. Kopš 2017. gada iespējams nodalīt fetocīdus (inducēta augļa nāve medicīnisku indikāciju dēļ) no nedzīvi dzimušajiem, līdz ar to šie gadījumi netiek iekļauti perinatālā mirstībā.

Perinatālā nāve ir augļa vai jaundzimuša bērna nāve perinatālajā periodā. Perinatālā nāve ietver augļa bojāeju pirms dzemdībām un to laikā (nedzīvi dzimis), un jaundzimušā nāvi pirmajā dzīves nedēļā (agrīna neonatāla nāve).

Visbiežākais perinatālās mirstības cēlonis ir intrauterīna hipoksija un asfiksija dzemdībās. Intrauterīna hipoksija rodas, kad auglim netiek nodrošināta pietiekama skābekļa padeve. To var izraisīt dažādi iemesli, piemēram, nabassaites izkrišana vai aizsprostojums, placentas infarkts, mātes cukura diabēts un mātes smēķēšana.

Mātes mirstība

Mātes mirstību veido mirušo sieviešu skaits grūtniecības laikā vai 42 dienās pēc grūtniecības izbeigšanās, neatkarīgi no grūtniecības ilguma un lokalizācijas tādu cēloņu dēļ, kas ir saistībā ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana pasliktinājusi, bet ne no nelaimes gadījuma vai nejaušības. Relatīvo mātes mirstību aprēķina uz 100 000 dzīvi dzimušiem bērniem.

Mātes mirstības rādītājā neieskaita ārējos nāves cēloņus: ceļu satiksmes negadījumus, vardarbību un citus.

Mātes mirstības cēloņus iedala:

• nāve tieši grūtniecības izraisīta cēloņa dēļ – nāve grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda komplikāciju, ārstniecisku manipulāciju, kļūdu un nepareizas ārstēšanas dēļ vai no šo darbību sekām.
• nāve netieši grūtniecības dēļ – nāve no slimības, kas sākusies pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā, ar grūtniecību nav tieši saistāma, bet kuras norisi pasliktina grūtniecības izraisītas fizioloģiskās pārmaiņas.

Mātes mirstības rādītājs Latvijā ir ļoti viļņveidīgs un tam nav noteiktas tendences samazināties. Kopējais dzemdību skaits Latvijā ir neliels un viens gadījums ievērojami iespaido kopējo rādītāju.