Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1 % iedzīvotāju

2016. gadā Latvijā nabadzības riskam¹ bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju – par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

2016. gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem², pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 330 eiro mēnesī (2015. gadā – 318 eiro mēnesī).

Pēc straujā samazinājuma par 4,6 procentpunktiem 2015. gadā nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars būtiski nav mainījies un 2016. gadā bija 18,4 % (2015. gadā – 18,6 %). Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts un sasniedza 34,3 % (2015. gadā – 34,4 %).

Ievērojami samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus – no 25,5 % 2015. gadā līdz 19,8 % 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 13,4 % un 14,4 %.

2016. gadā ir palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem (no 38,1 % 2015. gadā līdz 39,9 % 2016. gadā). Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs ir 72,8 %.

Nabadzības riska indekss pa vecuma grupām 2008.–2016. gadā
(procentos)

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50 %, izņemot 2009. gadu – 47,9 %) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2016. gadā rādītājs sasniedza 56,5 %. Savukārt strādājošo personu nabadzības risks 2016. gadā bija tikai 8,8 % (2015. gadā – 8,3 %).

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars dažādās sociālekonomiskajās grupās
2004.–2016. gadā
(procentos)

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2017. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2018. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2017. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

CSP 2016. gada monetārās nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj 2016. gada iedzīvotāju ienākumu datus. Pretstatā CSP pieejai Eiropas Savienības statistikas birojs „Eurostat” publicē monetāros nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan rādītājā iekļautie iedzīvotāju ienākumu dati ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.  2017. gada 16. oktobrī Eurostat publiskoja  EU-SILC 2016. gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, Latvijas gadījumā attēlojot 2015. gada ienākumu un nabadzības riska datus.

¹Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa.

²Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (ienākumu sadalījuma viduspunktu).

Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

Mediju jautājumi:
Komunikāciju daļa
E-pasts: media@csb.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csb.gov.lv
Tālr. 67366609