Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

2022. gadā 7,8 % iedzīvotāju bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai

2022. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai1 bija pakļauti 7,8 % iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev vai atļauties vaļasprieku.

Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem

2022. gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu2 grupā) dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3 % (gada laikā kāpums par 6,1 procentpunktu). Savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupā) tādu bija 1,1 % (2021. gadā – 0,2 %). Šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, un nelielai daļai visturīgāko iedzīvotāju pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: MIS060 un NNN180
* Mājsaimniecību  ienākumi attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2021. gadu.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām

2022. gadā 58,1 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2021. gadā – 59,3 %). Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus3 nevarēja atļauties 44,6 % iedzīvotāju (2021. gadā – 42,5 %), katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 29,6 % (2021. gadā – 34,1 %) un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 25,8 % (2021. gadā – 21,8 %). Uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 7,3 %, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt mājokļa kredītu – 6,7 %. Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu nevarēja 9,5 %, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām – 12 %, nodrošināt divus apavu pārus labā stāvoklī – 6,2 %, lietot vieglo auto – 13,7 %. Par aktivitātēm ārpus mājām, piemēram, saistībā ar vaļasprieku nevarēja samaksāt 17,5 %, nelielu naudas summu tērēt tikai sev – 10,3 %, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem vai ģimeni uz kopīgi maltīti – 8,4 %, nodrošināt mājās internetu – 2,9 %.

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN020, NNN100 un NNN190
* 2021. gada datus ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī Covid-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos). 2022. gadā, kad tika atcelti vairums šo ierobežojumu un iedzīvotāju ikdiena atgriezās ierastajā kārtībā, viņu ārpusmājas atpūtas un socializēšanās iespējas vairāk ietekmēja finansiālās iespējas.

Līdz 2020. gadam iedzīvotāju materiālo nenodrošinātību raksturoja rādītājs “dziļa materiālā nenodrošinātība”4, kas pētīja iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas un iespējas segt ikdienas maksājumus. 2021. gadā materiālās nenodrošinātības rādītājs tika atjaunots un paplašināts, un to nomainīja jauns rādītājs – “dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība”, kas pēta ne tikai iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas, bet arī spēju segt izmaksas, kas saistītas ar iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē – sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu un iespējas sev nodrošināt nepieciešamos vaļaspriekus un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā "Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un informatīvajā apskatā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2022.gadā”.

Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2022. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Metodoloģiskie skaidrojumi

 

1Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

 

2Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

 

3Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2022. gadā tika ņemts vērā 2019. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2021. un 2022. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro.

 

4Dziļa materiālā nenodrošinātība raksturo personas, kurām piemīt vismaz 4 no 9 materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.

Mediju jautājumi:
Komunikāciju daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366621, + 371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Darja Behtere
E-pasts: Darja.Behtere@csp.gov.lv
Tālr. +371 67366901

Ieteikt