Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

2021. gadā 5,3 % iedzīvotāji bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai

2021. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai1 bija pakļauti 5,3 % iedzīvotāju, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas dati.

Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu2 grupā) dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2021. gadā sasniedza 16,2 %, savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupā) tādu bija tikai 0,2 %.

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: MIS060 un NNN180
* Mājsaimniecību  ienākumi attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2020. gadu.

2021. gadā 59,3 % Latvijas iedzīvotāju nevarēja atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2020. gadā 59,8 %). Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus3 nevarēja atļauties  42,5 % iedzīvotāju (2020. gadā – 46,4 %) vecumā no 16 gadiem, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 34,1 %  (2020. gadā – 30,1 %) un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 21,8 % (2020. gadā – 25,2 %).

Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN020, NNN100 un NNN190

Nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un Latvijas mērķiem, kas nosprausti vairākos starptautiskos un Latvijas nacionālajos stratēģiskos dokumentos.Viens no galvenajiem nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītājiem ir iedzīvotāju materiālās iespējas sev nodrošināt dažādas pamatnepieciešamības. Līdz 2020. gadam iedzīvotāju materiālo nenodrošinātību raksturoja rādītājs “dziļa materiālā nenodrošinātība”4, kas pētīja iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas un iespējas segt ikdienas maksājumus. Tomēr, lai plašāk izprastu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, šo rādītāju bija nepieciešams atjaunot. Iedzīvotāju materiālo situāciju raksturojošais rādītājs tika paplašināts, un, sākot ar 2021. gadu, rādītāju “dziļa materiālā nenodrošinātība” nomainīja jauns rādītājs – “dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība”, kas pēta ne tikai iedzīvotāju iespējas sev nodrošināt nepieciešamākās pamatlietas, bet arī viņu iespējas segt izmaksas, kas saistītas ar iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē – sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu un sev nepieciešamo vaļasprieku un brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšanu. 2021. gadā atsevišķas “dziļās un sociālās nenodrošinātības” pazīmes ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī COVID-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos).

Dati par dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ir pieejami, sākot ar 2015. gadu.

Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams Oficiālās statistikas portālā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un informatīvajā apskatā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2021.gadā”.

Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2021. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 15. jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas COVID-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un 11,7 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

2 Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

3Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2021. gadā tika ņemts vērā 2018. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2021. un 2020. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 365 eiro.

4Dziļa materiālā nenodrošinātība raksturo personas, kurām piemīt vismaz 4 no 9 materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.

Mediju jautājumi:
Komunikāciju daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366621, 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Viktors Veretjanovs
E-pasts: Viktors.Veretjanovs@csp.gov.lv
Tālr. 67366609

Ieteikt