Zemgalē lielākais gurķu, ķirbju un kabaču patēriņš Latvijā

511 eiro mēnesī – tādi ir patēriņa izdevumi¹ Zemgales mājsaimniecībās vidēji uz vienu personu 2025. gadā. Visai mājsaimniecībai kopumā patēriņa izdevumi Zemgales mājsaimniecībām veido 1 116 eiro mēnesī, kas ir otrie lielākie uz visu mājsaimniecību uzreiz aiz Rīgas reģiona. Vislielāko izdevumu daļu veido pārtika² (26,9 %), mājokļa komunālie rēķini (16,2 %), savukārt trešā lielākā izdevumu grupa ir transports (12,0 %). 

Vislielākie mājsaimniecību izdevumi uz vienu personu mājsaimniecībā 2025. gadā bija Rīgas reģionā – vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, kam seko Kurzeme – 546 eiro, Vidzeme – 519 eiro, Zemgale – 511 eiro mēnesī, un vismazākie tēriņi Latgalē – 446 eiro uz personu. Kopējie izdevumi visai mājsaimniecībai Zemgalē bija 1 116 eiro mēnesī, kas ir otrie lielākie starp reģioniem, lielāki bija tikai Rīgas reģionā (1 584 eiro uz mājsaimniecību mēnesī). Tas var būt skaidrojams ar to, ka mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz katru personu ir salīdzinoši mazāki, bet mājsaimniecībās dzīvo vairāk personu.

Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (26,9 %) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 137,54 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī. Mājokļa izdevumi veidoja 16,2 % no ikmēneša izdevumiem jeb 82,59 eiro, transporta izdevumi – 12,0 % jeb 61,31 eiro un izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai – 7,0 % jeb 35,92 eiro. 

Restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem tērēja 5,7 % jeb 28,91 eiro mēnesī uz mājsaimniecības personu, kas ir otrs augstākais rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem, neskaitot Rīgas reģionu, kur restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem tērēja visvairāk – 8,3 % no ikdienas tēriņiem jeb 62,29 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī. 

Tāpat arī Zemgales mājsaimniecību tēriņi par apģērbiem un apaviem vairāk līdzinās Rīgas reģiona mājsaimniecību tēriņiem. Pērn Zemgales mājsaimniecības apavu un apģērbu iegādei tērēja 4,3 % no saviem ikdienas izdevumiem jeb 22,05 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī, kamēr Rīgas reģionā šiem tēriņiem veltīja tikpat lielu procentuālo daļu no saviem ikdienas izdevumiem, uz vienu mājsaimniecības personu tērējot vidēji 32,33 mēnesī. 

Zemgalē vairāk nekā vidēji Latvijā 2025. gadā patērēja svaigus gurķus (Zemgalē – 13,0 kg, Latvijā vidēji – 9,7 kg uz vienu personu mājsaimniecībā), svaigus tomātus (attiecīgi 14,3 kg un 12,5 kg), kā arī ķirbjus un kabačus (4,2 kg un 3,5 kg vidēji valstī uz katru personu mājsaimniecībā). Tāpat arī citrusaugļus (11,3 kg Zemgalē un 10,9 kg Latvijā kopā), kūpinātas, konservētas zivis (4,7 kg Zemgalē un 4,3 kg Latvijā kopā), gaļas izstrādājumus (attiecīgi 16,1 kg un 15,9 kg).

Zemgalē 2025. gadā vairāk patērēja svaigu cūkgaļu (Zemgalē – 16,1 kg, Latvijā vidēji – 13,2 kg uz vienu personu mājsaimniecībā), sālītus, žāvētus vai kūpinātus cūkgaļas izcirtņus, tostarp bekonu un šķiņķi (attiecīgi 5,1 kg un 3,9 kg), kā arī konservētu gaļu (0,8 kg un 0,4 kg).

Saldējumu, ledu un sorbetu Zemgalē patērēja par 2,2 litriem vairāk nekā vidēji Latvijā – 8,0 litrus Zemgalē un 5,8 litru Latvijā kopā.

Mazāk nekā vidēji valstī Zemgalē 2025. gadā patērēja olas (178 gab. Zemgalē uz vienu personu mājsaimniecībā un 192 gab. vidēji valstī), tropu augļus (9,3 kg Zemgalē un 12,1 kg vidēji valstī), svaigas ogas (attiecīgi 4,2 kg un 5,5 kg), pienu (Zemgalē 35,0 l un 35,7 l vidēji valstī) un pirktos gatavos ēdienus (15,9 kg un 16,3 kg). Zemgalē zemāks 2025. gadā bija arī mājputnu gaļas patēriņš (Zemgalē – 8,9 kg, Latvijā vidēji – 10,7 kg), svaigas liellopu gaļas patēriņš (attiecīgi 0,4 kg un 1,2 kg) un subproduktu patēriņš (5,3 kg un 6,4 kg).

Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš”.

Metodoloģiskā informācija

¹  Neņemot vērā izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.

²  Neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml.

Dati iegūti CSP 2025. gadā veiktajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA), kurā piedalījās 2 063 mājsaimniecības. 

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.

MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.

Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai. 

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Kristīne Gruzinska
Sociālās statistikas departaments
E-pasts: Kristine.Gruzinska@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366904