Vidzemē vislielākais konservētu dārzeņu un olīveļļas patēriņš Latvijā

519 eiro mēnesī – tādi ir patēriņa izdevumi¹ Vidzemes mājsaimniecībās vidēji uz vienu personu 2025. gadā. Visai mājsaimniecībai kopumā patēriņa izdevumi Vidzemes mājsaimniecībām veido 997 eiro mēnesī. Vislielāko izdevumu daļu veido pārtika² (28,2 %), mājokļa komunālie rēķini (17,1 %), savukārt trešā lielākā izdevumu grupa ir transports (11,5 %). 

2025. gadā Rīgas reģionā tika tērēts visvairāk – vidēji 750 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības personu, mājsaimniecības kopējiem izdevumiem sasniedzot 1 584 eiro mēnesī. Vidzemē tēriņi katrai mājsaimniecības personai bija 519 eiro mēnesī, bet izdevumi visai mājsaimniecībai kopumā – vien 997 eiro mēnesī, kas ir zemākais rādītājs starp visiem Latvijas reģioniem. Latgalē un Zemgalē aptaujātās mājsaimniecības ir kuplākas ar lielāku personu skaitu, tāpēc šajos reģionos mājsaimniecību tēriņi ir lielāki, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu ir zemāki nekā Vidzemē. 

Vidzemē, līdzīgi kā citos reģionos, mājsaimniecības gandrīz trešo daļu (28,2 %) no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, to summai sasniedzot 146,41 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Mājokļa izdevumi veidoja attiecīgi 17,1 % jeb 88,74 eiro, kas ir lielākais īpatsvars no visiem Latvijas reģioniem. Transporta izdevumi atbilstoši 11,5 % jeb 59,66 eiro un izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai – 6,5 % jeb 33,90 eiro. Savukārt restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem vidzemnieki tērēja vien 4,1 % no saviem ikdienas izdevumiem jeb 21,45 eiro mēnesī.

Salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Vidzemes mājsaimniecības ievērojami vairāk tērē veselības aprūpei, šo tēriņu īpatsvaram sasniedzot 7,2 % no kopējiem ikdienas izdevumiem jeb 37,18 eiro uz katru mājsaimniecības personu mēnesī. Rīgas reģionā mājsaimniecības veselības aprūpei tērēja 6,5 % no saviem ikdienas izdevumiem, tomēr šo izdevumu summa uz katru mājsaimniecības personu bija lielāka – 48,50 eiro mēnesī. Vidzemniekiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, ir vismazākais īpatsvars izdevumiem personiskajai aprūpei – 3,3 % jeb 17,10 eiro uz vienu mājsaimniecības personu mēnesī. Tas ir mazāk nekā pārējos Latvijas reģionos, kur tie bija robežās no 4,0 % jeb 18,00 eiro mēnesī Latgalē līdz 5,0 % jeb 27,22 eiro mēnesī Kurzemē un 4,9 % jeb 37,88 eiro Rīgas reģionā.

Vidzemnieki izceļas ar konservēto dārzeņu patēriņu – gan pirkto, gan pašu audzēto. Pērn viena persona mājsaimniecībā patērēja 13,3 kg konservētu dārzeņu gadā, kas ir par 5,1 kg vairāk nekā Rīgā un par 3,5 kg vairāk nekā Latvijā vidēji. Arī olīveļļas patēriņš lielākais ir Vidzemē – 1,0 l Vidzemē, Latvijā vidēji 0,86 l uz vienu personu mājsaimniecībā gadā. 

Vidzemē vairāk nekā vidēji Latvijā patērēja pienu (40,1 l Vidzemē un 35,7 l Latvijā), salīdzinoši vairāk arī sojas pienu (attiecīgi 0,3 l un 0,16 l). Arī skābais krējums Vidzemē ir iecienīts visvairāk, patērējot 3,0 kg uz personu mājsaimniecībā gadā, kas ir divreiz vairāk nekā patēriņš Latgalē (1,2 kg) un vairāk nekā Latvijā vidēji (2,2 kg).

Vairāk nekā Latvijā vidēji vidzemnieki patērēja mājputnu gaļu (12,1 kg Vidzemē un 10,7 kg Latvijā vidēji uz vienu personu mājsaimniecībā gadā), konservētu gaļu (attiecīgi – 0,8 kg un 0,41 kg), gaļas izstrādājumus (17,1 kg un 15,9  kg), maizi (31,7 kg un 26,6 kg), svaigas, atdzesētas un saldētas zivis (4,1 kg un 3,3 kg) un kūpinātas zivis (4,7 kg un 4,3 kg).

Vidzemē mazāk nekā vidēji Latvijā un mazāk nekā visos citos reģionos patērēja svaigus un saldētus augļus (43,7 kg Vidzemē un 51,6 kg Latvijā vidēji), svaigas ogas (attiecīgi 2,6 kg un 5,5 kg), kā arī saldējumu, sorbetu un ledu (3,1 l un 5,8 l) un ūdeni pudelēs (46,1 l un 57,7 l).

Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš”.

Metodoloģiskā informācija

¹  Neņemot vērā izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.

²  Neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml.

Dati iegūti CSP 2025. gadā veiktajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA), kurā piedalījās 2 063 mājsaimniecības. 

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.

MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.

Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai. 

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Kristīne Gruzinska
Sociālās statistikas departaments
E-pasts: Kristine.Gruzinska@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366904