2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 7,6 %

2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi¹, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 48 eiro jeb 7,6 %, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga nedaudz lēnāk nekā 2020. gadā, kad ienākumu kāpums bija 8,1 %.

Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 791 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 753 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 631 eiro un Kurzemē – 613 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē – 513 eiro mēnesī un Latgalē – 504 eiro mēnesī. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 711 eiro mēnesī un laukos – 604 eiro mēnesī.

Straujāk ienākumi pieauga mājsaimniecībās, kur pāris audzina trīs vai vairāk bērnu, un mājsaimniecībās, kur viens pieaugušais audzina bērnus

Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 14,2 % – no 671 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 766 eiro mēnesī 2021. gadā. Vientuļajiem senioriem (vismaz 65 gadu vecuma) ienākumi pieauga par 14,5 % un personām līdz 64 gadu vecumam – par 12,8 %.

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem līdz 17 gadiem ienākumi pieauga par 13,8 % (no 441 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 502 eiro 2021. gadā) un pāriem ar trīs un vairāk bērniem – par 10,5 % (no 448 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2020. gadā līdz 495 eiro mēnesī 2021. gadā). Vislēnāk ienākumi pieauga pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem, attiecīgi par 4,6 % un 4,8 %.

Straujāks ienākumu pieaugums neaizsargātākajām mājsaimniecībām (mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, pāriem ar trim un vairāk bērniem un vienatnē dzīvojošajiem senioriem) var būt saistāms ar valsts atbalstu, kas tika piešķirts, lai mazinātu Covid-19 ierobežošanas pasākumu radīto negatīvo ietekmi uz šo mājsaimniecību ienākumiem. 2021. gadā no 1. marta līdz 6. aprīlim mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu tika izmaksāts vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, savukārt pensionāriem, kā arī personām, kuras saņēma pensijas vai pabalstus saistībā ar invaliditāti, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu vai bērna invalīda kopšanu – vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā.

Ienākumu kāpums no pabalstiem straujāks nekā no algas

Saņemto sociālo transfertu² (pensiju, pabalstu u.c. budžeta maksājumu) summas pieauga ievērojami straujāk nekā ienākumi no algota darba. Ienākumi no sociālajiem transfertiem uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 16,7 % – no 152 eiro mēnesī 2020. gadā līdz 177 eiro mēnesī 2021. gadā. Savukārt mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās tikai par 5,0 % – no 436 līdz 458 eiro mēnesī.

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 67,6 % un sociālo transfertu īpatsvars – 26,1 %.

Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 232 eiro mēnesī

2021. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā³) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 475 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 412 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 801 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā). Visstraujāk ienākumi pieauga otrās, trešās un ceturtās kvintiļu grupu mājsaimniecībām (attiecīgi par 12,1 %, 12,1 % un 11,1 %), nedaudz lēnāk ienākumi pieauga pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecībām (par 8,3 %), bet ievērojami lēnāk ienākumi pieauga piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībām (par 4,8 %).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2012.–2021. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Skatīt OSP datubāzē: MIS060

Ienākumu nevienlīdzība mazinās, tomēr tā joprojām ir augsta

Mazinoties turīgāko (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir 0,3 reizes mazāk nekā 2020. gadā. Džini koeficients pērn bija 34,3 %, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2014.–2021. gadā

Skatīt OSP datubāzē: NNI030 un NNI020

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm⁶, ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir augsta. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2020. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,7 %) un Lietuvā (35,4 %). Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2019. gadā bija tikai Bulgārijā (7,5) un Rumānijā (7,1).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2022. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 18. jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu vai klātienē. Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

2023. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2022. gadā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

¹ Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

² Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

³ Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

⁴ Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

⁵ Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

⁶ Eurostat dati par 2021. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs Kvintiļu attiecību indekss, Džini koeficients, bet Latvijas dati par 2022. gada apsekojumu oficiālās statistikas portālā Iedzīvotāji – Mājsaimniecību ienākumi un Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: 67366989, 278806668

Papildu informācija par datiem:
Liene Āboliņa
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Liene.Abolina@csp.gov.lv
Tālr. 67366727