Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

2022. gadā parādi par komunālajiem maksājumiem bija 6 % Latvijas iedzīvotāju

2022. gadā 6 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem pakalpojumiem1 (2021. gadā – 6,1 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas iegūti iedzīvotāju aptaujā par ienākumiem un dzīves apstākļiem2. Savukārt par galvenā mājokļa īri vai hipotekāro kredītu kaut reizi pagājušajā gadā parādā ir bijuši 6,3 % (2021. gadā – 6,4 %).

Visbiežāk parādā par komunālajiem maksājumiem palikušas mājsaimniecības ar bērniem, tostarp ar vienu pieaugušo un bērniem (10,7 %), pāri ar trim un vairāk bērniem (8,7 %), kā arī vienas personas mājsaimniecības vecumā no 16 līdz 64 gadiem (8,6 %). Retāk par komunālo pakalpojumu rēķiniem parādā bijuši pāri bez bērniem (3,8 %) un seniori vecumā no 65 gadiem, kuri dzīvoja vieni (3,6 %).

Piektdaļu no ienākumiem vientuļie seniori tērē mājoklim

Vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai3 izdod 12,2 % no ienākumiem. Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus vecumā no 65 gadiem – viņi par mājokli tērēja 20,8 % no saviem ienākumiem. Mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa uzturēšanai iztērēja 18,3 % no ienākumiem, savukārt vienas personas (no 16 līdz 64 gadiem) mājsaimniecības – 15,9 % no ienākumiem.

Pāriem ar diviem bērniem mājokļa izdevumi veidoja 11,2 % no ienākumiem, pāriem ar trim un vairāk bērniem, kā arī pāriem bez bērniem – 10,9 % no ienākumiem.

Grafiki - Grafiki - Mājokļa izdevumu % pret rīcībā esošajiem ienākumiem un vidējais personu skaits mājsaimniecībā

 OSP datubāze MAI010 un CSP aprēķins

*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

 

Komunālie pakalpojumi ietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu iespējas (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).

 

2 Mājokļa uzturēšanas izdevumu datu avots ir CSP 2022. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 30. janvāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā piedalījās 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un 10,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

 

Mājokļa uzturēšanas izdevumi ietver izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.

Mediju jautājumi:
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366621, +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sociālās statistikas metodoloģijas daļa
Darja Behtere
E-pasts: Darja.Behtere@csp.gov.lv
Tālr.: + 371 67366901

Ieteikt