Pieaug trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū

2024. gadā 39,9 % jaundzimušo bija pirmdzimtie, 35,5 % otrie bērni, 16,4 % trešie un 8,2 % ceturtie vai vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti informatīvajā apskatā “Demogrāfija, 2025”. Desmit gadu laikā pieaudzis trešo un ceturto bērnu pēc dzimšanas secības īpatsvars. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums pieaudzis līdz 76,4 gadiem, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Saglabājas augsts noslēgto laulību skaits – 5,6 laulības uz 1 000 iedzīvotāju. 

Vairāk ģimenēs trešo un ceturto bērnu

Pērn gadā visvairāk bērnu piedzima Rīgas reģionā (46,7 % no kopējā dzimušo skaita), savukārt pārējos reģionos dzimušo īpatsvars svārstās no 15,1 % Vidzemes reģionā līdz 11,1 % Latgalē.

No visiem jaundzimušajiem pērn 39,9 % bija pirmdzimtie (salīdzinājumam 2014. gadā – 44,2 %), 35,5 % otrie bērni (2014. gadā – 37,5 %), 16,4 % trešie (2014. gadā – 13,3 %), savukārt 8,2 % – ceturtie un vairāk (attiecīgi, 2014. gadā – 5,0 %). 

Latgales, Zemgales un Rīgas reģionā vērojams lielākais trešo, ceturto un vairāk bērnu pēc dzimšanas secības skaits, attiecīgi trešie bērni visvairāk piedzimuši Latgalē (21,4 %), Zemgalē (18,2 %) un Rīgas reģionā (17,7 %) no visiem reģionā dzimušajiem. Vismazāk trešie bērni dzimuši Vidzemes (13,4 %) un Kurzemes reģionā (16,4 %), kuros ir lielāks pirmo bērnu īpatsvars, attiecīgi 44,4 % un 39,9 % no visiem reģionā dzimušajiem 2024. gadā. Tāpat arī lielākais otro bērnu īpatsvars vērojams Vidzemes (36,8 %) un Kurzemes (35,5 %) reģionā. Vismazāk otro bērnu pērn dzimuši Latgalē (34,1 %) un Rīgas reģionā (34,6 %).

Būtiski pieaudzis paredzamais mūža ilgums

Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums¹. 2021. un 2022. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ bija vērojams neliels paredzamā mūža ilguma samazinājums. 2023. gadā mūža ilgums pieauga – no 74,4 līdz 75,5 gadiem (vīriešiem – no 69,4 līdz 70,4, sievietēm – no 79,3 līdz 80,4). Savukārt 2024. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,4 gadi, vīriešiem – 71,3 gadi, sievietēm – 81,1 gads, kas ir augstākais jebkad bijušais rādītājs. 

Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Rīgas reģionā dzīvojošajām sievietēm (81,5 gadi) un Vidzemes reģionā dzīvojošajiem vīriešiem (72,5 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 68,8 gadi un sievietēm 79,9 gadi. 

Rīgas reģionā jaunākie, Latgalē vecākie iedzīvotāji

Iedzīvotāju vidējais vecums pakāpeniski pieaug un 2025. gada sākumā bija 43,4 gadi. Vīriešu vidējais vecums bija 40,3 gadi un sieviešu – 46,2 gadi. Rīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki (vidējais vecums 42,6 gadi), Latgalē – vecāki (45,9 gadi).

Latvijā, tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sieviešu (51,1 %) ir vairāk nekā vīriešu (48,9 %). 2025. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes, kas ir vislielākais sieviešu pārsvars visās ES dalībvalstīs.

Skatīt OSP datubāzē IRD030 un IRD031

Bērni un pusaudži veido 15,1 % no Latvijas iedzīvotājiem

Iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu. Kopš 2015. gada par 16,8 tūkstošiem jeb 5,7 % samazinājies bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, 2025. gada sākumā tie bija 280,9 tūkstoši bērnu jeb 15,1 % no visiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecumā sarucis par 130,4 tūkstošiem jeb 10,0 %, bet vecumā 65 gadi un vairāk – samazinājies par 21,8 tūkstošiem jeb 5,6 %.

Salīdzinot reģionus un valstspilsētas, darbspējas vecuma (15–64 gadi) iedzīvotāju īpatsvars būtiski neatšķiras. Atšķirīgs ir līdz darbspējas (0–14 gadi) un virs darbspējas (65 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars. 2025. gada sākumā visvairāk virs darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Latgalē (gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4 % no visiem šī reģiona iedzīvotājiem). 2025. gada sākumā visvairāk darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Rīgas reģionā (63,5 %), pārējos reģionos tas svārstījās no 63,0 % Zemgalē līdz 62,4 % Kurzemē. 

Latvija trešajā vietā ES pēc noslēgto laulību skaita uz 1 000 iedzīvotājiem

Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir samērā augsts – 2023. gadā Latvijā noslēgtas 5,6 laulības uz 1 000 iedzīvotāju, kas ierindo valsti trešajā vietā aiz Kipras (8,9 uz 1 000 iedzīvotāju) un Rumānijas (5,8). Vismazāk laulību slēgtas Itālijā (3,1 uz 1 000 iedzīvotāju) un Slovēnijā (3,0). 

Latvieši pērn 83,4 % gadījumu noslēdza laulības ar savas tautības pārstāvi. Šis īpatsvars pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis par 3,7 procentpunktiem.Pirmo laulību skaits 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās par 1,6 %, bet atkārtoto laulību – par 6,3 %. Nav būtiskas dzimumu atšķirības starp atkārtoto laulību noslēgušajiem – 2024. gadā 33,1 % vīriešu un 33,7 % sieviešu noslēdza atkārtotu laulību. Joprojām lielākā daļa (92,2 %) laulību reģistrētas dzimtsarakstu iestādēs.

Šķirto laulību skaita ziņā uz 1 000 iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija līdere (2,8 šķirto laulību uz 1 000 iedzīvotāju), viszemākais šķirto laulību skaits – Īrijā (0,7 laulības uz 1 000 iedzīvotāju). 2024. gadā vidējais šķirtās laulības ilgums bija 12,9 gadi. 37,3 % laulību šķīrušo vīriešu un 46,2 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. No visām 2024. gadā šķirtajām laulībām 53,8 % (2023. gadā – 52,2 %) bija ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, un tajās dzīvoja 4 452 bērni.

Pēc gala datu publicēšanas šī gada 2. jūnijā, ir veikti precizējumi iedzīvotāju skaita novērtējumā (no papildu administratīvajiem datiem pievienoti ārvalstu studenti un iekļauti pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējumā), līdz ar to šobrīd tabulās atjaunotie dati ir aktuālie.

Plašāku ieskatu par demogrāfiskajiem rādītājiem – iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņām, dzimumu, vecuma un nacionālo sastāvu, demogrāfisko slodzi, noslēgtajām un šķirtajām laulībām, dzimstību, mirstību, ilgtermiņa migrāciju, valstisko piederību – iespējams lasīt jaunākajā informatīvajā apskatā “Demogrāfija”. Tajā apkopoti dati no CSP pielietotās jaunās Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējuma metodes², sniedzot daudzpusīgu priekšstatu par demogrāfiju, parādot datus dinamikā.

Lai turpmāk uzlabotu informatīvā apskata saturu un formātu, CSP aicina aizpildīt aptaujas anketu par publikāciju “Demogrāfija”.

 Metodoloģiskā informācija

¹ Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā.

² No 2025. gada CSP pielieto jaunu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējuma metodi, kuras pamatā ir SoL-logit modelis – neuzraudzītāmašīnmācīšanās metode, ko veido “logit” daļa, kas mēra personas varbūtību būt Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam un “SoL” (dzīvības pazīmes) indikatoru mērīšanas daļa, kas raksturo personas aktivitāti izvēlētajos reģistros.

No 2012. līdz 2024. gadam Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtējuma metodē tika izmantots loģistiskās regresijas modelis, kuram zuda precizitāte, jo kā apmācību dati tika izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanā iegūtie. Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sāka izmantot administratīvos datus pastāvīgo iedzīvotāju skaita novērtēšanā, izmantojot gan dzīvības pazīmes, gan loģistisko regresiju, kas ir samērā sarežģīta metode. Jaunā metode ļauj precīzāk novērtēt iedzīvotāju skaitu un migrācijas plūsmas, iegūt ikgadējus detalizētus datus, izmantojot administratīvos datu avotus un samazinot respondentu slogu un izmaksas. Dati par 2023. un 2024. gadu ir pārrēķināti pēc jaunās metodes.

Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.

Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sigita Meldere
Sociālās statistikas departaments
E-pasts: Sigita.Meldere@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366751