Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Preses relīze

Vairāk nekā trešdaļai Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu

Vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.

Vairāk nekā pusei trūcīgāko mājsaimniecību nav nekādu uzkrājumu

Mājsaimniecību uzkrājumi ir atkarīgi no ienākumiem. Ja 1. kvintiļu grupas1 (trūcīgākās) vairāk nekā pusei (52,7 %) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, tad 5. kvintiļu grupas (turīgākās) mājsaimniecību uzkrājumu nebija tikai 17,7 %. 3 mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni tikai no uzkrājumiem varētu saglabāt vien 15,5 % 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību un vairāk nekā puse (52,9 %) 5. kvintiļu grupas mājsaimniecību.

Uzkrājumu nav pusei mājsaimniecību, kas atrodas zem nabadzības riska sliekšņa

Pusei (50,4 %) mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa2 nav izveidotu uzkrājumu, 34,9 % šo mājsaimniecību uzkrājumi pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, 14,8 % – pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Mājsaimniecībām virs nabadzības riska sliekšņa uzkrājumu nav katrai trešajai (29,1 %), 36 % ir uzkrājumi 3 mēnešiem un 34,9 % ir uzkrājumi vairāk nekā 3 mēnešiem.

Uzkrājumu esamību ietekmē arī mājsaimniecības sastāvs

Lielai daļai (43,9 %) vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem uzkrājumu nav. Tomēr, neskatoties uz zemākiem ienākumiem, vairāk nekā pusei vientuļo senioru ir izveidoti uzkrājumi – 36,3 % to pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, bet 19,8 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Ģimenes ar bērniem ir piesardzīgākas un vismazāk mājsaimniecību bez uzkrājumiem bija starp pāriem ar vienu bērnu (26,3 %) un pāriem ar diviem bērniem (27,2 %). 39,8 % no pāriem ar vienu bērnu uzkrājumu pietiktu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni mazāk par 3 mēnešiem, bet 33,8 % – vairāk par 3 mēnešiem.

Dati iegūti CSP 2020. gada EU-SILC apsekojumā. Tajā aptaujāti vairāk nekā 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

 

1 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

 

2 Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. 2019. gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija 441 EUR mēnesī, divu pieaugušo un divu bērnu mājsaimniecībai – 927 EUR mēnesī.

 

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts:
media@csb.gov.lv
Tālr.: 27880666

Papildu informācija par datiem:
Darja Goreva
Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa
E-pasts: Darja.Goreva@csb.gov.lv
Tālr.: 67366997

Ieteikt