Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

Dzimumlīdztiesība: Nodarbinātība un darba samaksa

Vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju. Lai gan dzimumu līdztiesību ES regulē vairāki tiesību akti un Latvijas likumdošanā sievietēm un vīriešiem noteiktas vienādas tiesības, tomēr dzimumu atšķirības darba tirgū pastāv joprojām.

Nodarbinātības līmenis

2020. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,2 % un 61,6 %). Tāpat kā Latvijā, arī vidēji ES, vīriešu nodarbinātības līmenis bija augstāks nekā sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 7,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 2,6 procentpunktiem augstāks nekā ES.

Lai arī Latvijas likumdošana veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, tomēr vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija tieši 15–24 gadu vecumā (5,8 procentpunkti).

Darba samaksa, profesija un saimnieciskās darbības veids

Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (19,0 %), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,3 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (25,3 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (21,6 %).

Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2020. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 53,2 % vadītāju bija sievietes (ES – 37,7 %). Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir nedaudz vairāk par vienu piekto daļu (22,9 %) sieviešu.

Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (84,8 % sieviešu), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (88,2 % vīriešu).

2020. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 22,3 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 78 centus. Viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu ir jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,8 %) un senioriem no 65 gadu vecuma (13,1 %).

Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu sieviešu atalgojums ir par 17,3 % zemāks nekā vīriešiem, savukārt normālā darbalaikā strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 24,6 % Latvijā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir finanšu un apdrošināšanas nozarē (35,1 %).

Bezdarba līmenis

Bezdarba līmenis sievietēm ir zemāks nekā vīriešiem – 2020. gadā sieviešu bezdarba līmenis bija 7,1 %, bet vīriešu par 2,0 procentpunktiem augstāks – 9,1 %.

Salīdzinot ar vidējo ES bezdarba līmeni, sieviešu bezdarba līmenis Latvijā bija par 0,3 procentpunktiem zemāks, bet vīriešu – par 2,3 procentpunktu augstāks nekā vidēji ES.

Nepilns darba laiks

Nepilnu darbalaiku, t.i., darbalaiku, kas ir mazāks par 40 stundām nedēļā, 2020. gadā strādāja desmitā daļa (12,3 %) nodarbināto sieviešu un uz pusi mazāk nodarbināto vīriešu (7,0 %). Savukārt ES valstīs 30,3 % sieviešu un 9,4 % vīriešu 2020. gadā strādāja nepilnu darbalaiku. Augstākais nepilnu darba laiku nodarināto sieviešu īpatsvars bija Nīderlandē, Vācijā un Austrijā, bet zemākais – Bulgārijā.

Latvijā ar katru gadu kļūst mazāk nepilnu darba laika nodarbināto. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc strādā nepilnu darbalaiku, 26,0 % vīriešu minējuši iemeslu, ka nespēj atrast pilnas slodzes darbu, savukārt 22,5 % sieviešu nepilna darba laika iemesls ir ekonomiski apstākļi. Vīrieši ekonomiskos apstākļus norādījuši 19,7 % gadījumu.

Iedzīvotāju kustība darbspējas vecumā

Vislielākais emigrācijas vilnis sākās pēckrīzes gados, kad Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm finansiālu apsvērumu vadīti. Visbiežāk aizbrauc personas darbspējas vecumā (20–34 gadi). 

2020. gadā kopējo emigrantu skaitā 59 % bija vīriešu, bet 41 % sieviešu. Lielākā daļa (72 %) no emigrējušām sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

2020. gadā uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 5,8 tūkstoši vīriešu (65 % no imigrantiem) un 3,1 tūkstotis sieviešu (35 %). Arī no iebraucējiem gandrīz puse bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem (50 % vīriešu un 44 % sieviešu bija šajā vecumā).

Dzimumu līdztiesības indekss – nodarbinātība

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss2 jomā “Darbs”, kurā novērtē dzimumu atšķirības darba tirgū, elastību darba laikā, Latvijā novērtēts ar vērtību 74 – tas ir nedaudz virs ES vidējā (72,2). Savukārt jomā “Nauda”, kur tiek vērtētas dzimumu atšķirības attiecībā uz finanšu resursiem un ekonomisko situāciju, Latvijas vērtējums ir 65,2, kas ir par 15,4 punktiem zemāk salīdzinājumā ar ES (80,6). Zemais vērtējums saistīts gan ar atšķirībām mēneša ienākumos, gan augstāku nabadzības risku sievietēm Latvijā.

Metodoloģiskie skaidrojumi:

1 Rādītājs tiek aprēķināts pēc ES statistikas biroja Eurostat metodoloģijas, par aprēķinu bāzi izmantojot vīrieša vidējo stundas bruto darba samaksu. Aprēķinos ietver visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, un visus uzņēmumus ar 10 un vairāk darbiniekiem. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.

2 Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

 

Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma

Nodarbinātības līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma, vecuma grupas, bērnu skaita un bērnu vecuma - Uz Eurostat tabulu

Nodarbinātie pēc profesijas un dzimuma

Nodarbinātie pēc saimnieciskās darbības veida un dzimuma (NACE 2. red.)

Darba samaksas atšķirība starp dzimumiem - Uz Eurostat tabulu

Sieviešu īpatsvars lielāko uzņēmumu valdēs - Uz Eige mājaslapu

Bezdarba līmenis pēc iedzīvotāju dzimuma

Nepilnu darbalaiku nodarbināto īpatsvars nodarbināto kopskaitā

Nepilna darbalaika iemesli

Dzimumu līdztiesības indekss – darbs - Uz Eige mājaslapu

Dzimumu līdztiesības indekss – nauda - Uz Eige mājaslapu