Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

Dzimumlīdztiesība: Sociālā drošība

Lai tiektos uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzība jāiekļauj visos dzīves aspektos, tai skaitā tajā, kā tiek veidota ģimene un sadalīti pienākumi, kas ietekmē arī spējas iesaistīties darba tirgū un dažādu pabalstu apmēru. Arī valsts politika var veicināt līdztiesību, izstrādājot mehānismus, kas mazinātu sociālu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

Laulības

2020. gada sākumā bija 344,7 tūkstoši precētu vīriešu un 353,1 tūkstoši precētu sieviešu. Pirmo laulību noslēgušo vīriešu vidējais vecums bija 33 gadi, bet sieviešu – 31 gads, šis rādītājs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par četriem gadiem. 2019. gadā 34 % vīriešu un 35 %sieviešu noslēdza atkārtotu laulību.

Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākās vecuma grupās. No 2019. gadā noslēgtajām laulībām 6 % vīriešu un 12 % sieviešu bija vecumā līdz 24 gadiem (2010. gadā – attiecīgi 16 % un 29 %, bet 2000. gadā – 30 % un 45 %).

Ģimenes ar bērniem

Saskaņā ar ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC) apsekojuma datiem 2020. gadā Latvijā bija 34,6 tūkstoši jeb 4,2 % mājsaimniecību, kurās bija viens pieaugušais ar bērnu vai bērniem. Visbiežāk šķirtās ģimenēs bērna aprūpes pienākumus pārņem sievietes (87,2 % gadījumu).

Tomēr arī kopdzīvē esoši pāri nevienlīdzīgi dala ikdienas pienākumus.

Jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93 % sievietes un 75 % vīriešu norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.

Latvijā tiek nodrošināta iespēja gan mātei, gan tēvam saņemt bērna piedzimšanas pabalstu un apmaksātu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Lai gan 2020. gadā samazinājies tēvu skaits, kam ticis piešķirts paternitātes pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir pieaudzis kopējais paternitātes pabalstu saņēmēju skaits.

Ilgstošs bērna kopšanas atvaļinājums un biežas darbnespējas lapas slima bērna kopšanai nozīmē arī regulārus pārtraukumus darba tirgū, kas rada izaicinājumus spējai konkurēt un sevi pilnveidot profesionāli. Pabalstu bērna kopšanai līdz 1,5 un no 1,5 līdz 2 gadu vecumam biežāk saņem sievietes – 2020. gadā 83,4 % pabalsta saņēmēju bija sievietes un 16,6 % – vīrieši.

Lai arī 2020. gadā samazinās kopējais tēvu skaits, kas, saņemot vecāku pabalstu bērna kopšanai (vecāku pabalsts par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam un 1,5 gadu vecumam) dodas atvaļinājumā, ir novērojams tēvu skaita pieaugums, kas saņēma vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam (2019. gadā - 1,8 tūkst; 2020. gadā - 1,9 tūkst.). Proporcionāli lielākais tēvu skaits, kas saņēma vecāku pabalstu bija 2016. gadā, kad pabalstu saņēma 20 % vīriešu (2020. gadā – 17,9 % vīriešu).

Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2020. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 69,9 % bija sievietes un 30,1 % – vīrieši.

Pensijas

2019. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11 % lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 392,62 eiro, sievietēm – 353,83 eiro). Salīdzinot piešķirtās vecuma pensijas apmērus, vīriešiem biežāk piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 250 eiro (17,3 % vīriešu; 11,5 % sieviešu) un pensijas lielākas par 350 eiro (60,3 % vīriešu; 49,2 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirtas pensijas 250 līdz 350 eiro apmērā (39,3 % sieviešu un 22,4 % vīriešu).

No 2019. gada 1. janvāra ir ieviests jauns pabalsts mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā. Pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam 2020. gadā vidēji mēnesī saņēma 5,7 tūkstoši personu (2019. gadā – 2,8 tūkst.). Pabalstu saņēmēju sadalījumā pēc dzimuma to saņēma 4,2 tūkstoši jeb 73 % sieviešu, un 1,5 tūkstoši jeb 27 % vīriešu. Salīdzinot ar 2019. gadu nav vērojamas lielas izmaiņas (2 tūkst. jeb 73,5 % sievietes; 0,7 tūkst. jeb 26,5 % vīriešu).

Salīdzinot valstī noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu, gan sievietes, gan vīrieši ātrāk dodas pensijā, nekā tas ir noteikts valstī. 2020. gadā, kad oficiāli pensijā varēja doties no 63 gadu un 9 mēnešu vecuma, sievietes vidēji pensijā devās 62,73, bet vīrieši – 62,84 gados. Pēdējo 11 gadu laikā, lai arī pensionēšanās vecums palielinājies par 1 gadu un 9 mēnešiem, faktiskais pensionēšanās vecums ir kāpis.

Arī vairākās citās ES valstīs (piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Nīderlandē), tāpat kā Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un vairākumā valstu notiek pāreja uz vienotu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem. 

ES valstīs pensionēšanās vecums ir no 60 līdz 67 gadu vecumam. Augstākais pensionēšanās vecums ir Zviedrijā, Vācijā, Īrijā un Grieķijā, un visās šajās valstīs pensionēšanās vecums nav atkarīgs no dzimuma. Valstīs, kur pensionēšanās vecums atšķiras starp vīriešiem un sievietēm, sievietes parasti var ātrāk doties pensijā.

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss1 jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir gandrīz tikpat, cik ES vidējais rādītājs (65,7). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā, bet retāk – sociālajā un kultūras dzīvē.  

Metodoloģiskie norādījumi:

1Indekss tiek vērtēts skalā 1–100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

 

Laulību noslēgušo un šķīrušo vecuma struktūra

Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma

Kopējais nabadzības riskam pakļauto skaits - Uz Eurostat tabulu

Mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, pēc pieaugušā dzimuma - Uz Eurostat tabulu

Maternitātes un paternitātes sociālais pabalsts

Rūpes par bērniem un viņu izglītošanu - Uz Eurofound mājaslapu

Ēdiena gatavošana un mājasdarbi - Uz Eurofound mājaslapu

Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē pēc iedzīvotāju dzimuma

Izmaksāto vecuma un invaliditātes pensiju vidējais apmērs (euro) pēc dzimuma

Dzimumu līdztiesības indekss – laiks - Uz Eige mājaslapu