Oficiālās statistikas portāls
OSP
Latvijas oficiālā statistika
Oficiālās statistikas portāls
Galvenie rādītāji

Dzimumlīdztiesība: Veselība

Veselīgs dzīvesveids un rūpes par savu veselību gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj nodrošināt augstāku dzīves kvalitāti. Latvijā vīriešiem ir zemāks paredzamais mūža ilgums, kas saistīts gan ar veselību ietekmējošiem paradumiem, gan rīcību (trešais biežākais iemesls nāves cēloņiem vīriešiem ir nelaimes gadījumi).

Iedzīvotāju struktūra un paredzamais mūža ilgums

Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūrā vērojams, ka vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū ir daudz vairāk sieviešu nekā vīriešu, lai gan jaundzimušo bērnu skaitā zēnu ir vairāk. Augstāks vīriešu īpatsvars saglabājas līdz 40 gadu vecumam. Latvijā ir augstākais sieviešu īpatsvars iedzīvotāju skaitā Eiropas Savienībā (54 %).

Sieviešu un vīriešu skaita atšķirības dažādos vecumos saistītas ar vairākiem faktoriem, to skaitā ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās.

Zīdaiņu mirstība samazinās, kas ir viens no faktoriem, kas paaugstina vidējo paredzamo mūža ilgumu. Mūža ilgumu samazina mirstība no nelaimes gadījumiem gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši vīriešiem. Tas rada atšķirību starp vīriešu un sieviešu turpmākās dzīves ilgumu. Tāpēc, piemēram, 2020. gadā 30 gadu vecumu sasniegušo vīriešu paredzamais turpmākās dzīves ilgums ir 41,6 gadi, kamēr sievietēm – 50,2 gadi. Jaundzimušo zēnu paredzamais mūža ilgums ir par 9 gadiem mazāks nekā meiteņu (attiecīgi – 70,4 gadi zēniem un 79,5 gadi meitenēm).

Veselīgie dzīves gadi (laiks, ko cilvēks var dzīvot bez veselības problēmām) Latvijā 2019. gadā vīriešiem bija 52.2 gadi, bet sievietēm –54.1 gadi, kas ir zemākais rādītājs ES. ES vidēji šis rādītājs bija augstāks gan vīriešiem, gan sievietēm (attiecīgi 64.2 un 65.1 gadi). 

Veselības stāvokļa pašvērtējums

CSP dati liecina, ka Latvijā 2020. gadā savu veselību kā labu un ļoti labu novērtēja 54,7 % vīriešu  un 45,7 % sieviešu.

Sieviešu salīdzinoši zemais veselības stāvokļa pašvērtējums sieviešu kopskaitā saistāms ar lielo sieviešu īpatsvaru vecākajā paaudzē – jo lielāks senioru īpatsvars, jo zemāks veselības stāvokļa pašvērtējums. Vecuma grupā 65+ sievietes par 4,4 procentpunktiem mazāk nekā vīrieši novērtē savu veselību kā labu vai ļoti labu. Savukārt gados jaunākās sievietes (25-34 gadu vecumā) par 2,6 procentpunktu vairāk, nekā attiecīga vecuma vīrieši savu veselību novērtē kā labu vai ļoti labu.

7,8 % vīriešu un 10,2 % sieviešu pēdējo 6 mēnešu laikā veselības problēmas ir stipri ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Senioru vecumā no 75 gadiem skaitā sievietes biežāk ziņojušas par ierobežojumiem veselības problēmu dēļ (atšķirība ar vīriešiem bija 5,2 procentpunkti). Savukārt līdz 49 gadu vecumam šis rādītājs abiem dzimumiem bijis līdzīgs.

Veselību ietekmējoši paradumi (smēķēšana, medicīnisko pārbaužu biežums, ĶMI)

Smēķēšana

2019. gadā 35,2 % vīriešu un 12,3 % sieviešu, kas sasniegušas 15 gadus Latvijā bija ikdienas smēķētāji. Visaugstākais ikdienas smēķētāju īpatsvars bija 45–54 gadu vecumā – gandrīz puse (47,8 %) vīriešu atzina, ka smēķē ikdienā. Savukārt sieviešu skaitā augstākais (18,4 %) ikdienas smēķētāju īpatsvars ir vecuma grupā 35–44 gadi.

Medicīnas speciālistu apmeklējums

Regulārs medicīnas speciālista apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2019. gadā 64,7 %  vīriešu un 82,3 % sieviešu bija apmeklējuši ģimenes ārstu vismaz reizi, savukārt vismaz vienreiz konsultējušies ar ārstu speciālistu gada laikā attiecīgi bija 46,7 % vīriešu un 63,5 % sieviešu. 

2020. gadā 8,2 % vīriešu un 9,2 % sieviešu atzinuši, ka nav veikuši nepieciešamo medicīnisko pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan tāda vajadzība ir bijusi, no tiem 41,7 % sieviešu un 30,2 % vīriešu pārbaudi neveica, jo nevarēja to atļauties. Otrs biežākais iemesls (34,4 % vīriešu un 15,9 % sieviešu) ir nogaidīšana, lai pārliecinātos, vai ar laiku nekļūs labāk.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI)

Desmit gadu laikā samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir normāls svars atbilstoši ķermeņa masas indeksam (ĶMI). Starp iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem liekais svars vai aptaukošanās (ĶMI virs 25)  bija 58,4 % vīriešu un 55,4 % sieviešu. Vecuma grupā 25–34 gadi liekais svars vai aptaukošanās bija 49,4 % vīriešu un 27,7 % sieviešu. Liekā svara un aptaukošanās problēma visvairāk skar vīriešus 45–54 gadu vecumā (69,5 %) un sievietes 65–74 gadu vecumā (76,5 %).

Mirušo vidējais vecums un nāves cēloņi

2020. gadā mirušo vidējais vecums bija 70,1 gadi vīriešiem, bet sievietēm – 79,9 gadi.

Latvijā visizplatītākais nāves cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības: Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu. Otra lielākā nāves cēloņu grupa, kas vairāk izplatīta vīriešu vidū, ir audzēji. Nākamā lielākā grupa ir ārējie nāves cēloņi – pēdējos 10 gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem nedaudz samazinās. Transporta nelaimes gadījumos vairāk iet bojā vīrieši – mirstība uz 100 000 vīriešu ir 3 reizes augstāka. Vīriešiem galvenais ārējās nāves cēloņa iemesls ir tīšs paškaitējums (pašnāvības) – mirstība 6 reizes augstāka nekā sievietēm, tomēr šis augstais īpatsvars uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 11 gadu laikā ir samazinājies par 34 procentiem (no 42,7 uz 28,0).

Dzimumu līdztiesības indekss – veselība

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) dzimumu līdztiesības indeksa  jomā “Veselība”, kas novērtē atšķirības veselības pašnovērtējumā, paradumos un veselības aprūpes pieejamībā, Latvija novērtēta ar 78,4 punktiem (vidēji ES – 88). Galvenais cēlonis zemākam vērtējumam Latvijā nekā vidēji ES ir vīriešu smēķēšanas un pārmērīga alkohola patēriņa paradumi, kā arī zemais sieviešu īpatsvars, kuras nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tikai 43,5 % vīriešu atzina, ka nesmēķē un pārmērīgi nelieto alkoholu (salīdzinājumam sievietēm šis rādītājs bija 76,4 %).

Metodoloģiskie skaidrojumi:

1Indekss tiek vērtēts skalā 1-100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.

 

Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) pēc dzimuma

Veselīgie dzīves gadi - Uz Eurostat tabulu

Mirušo vidējais vecums

Veselības stāvokļa pašnovērtējums 16 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem

Veselības problēmas, kas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā pēc iedzīvotāju dzimuma un vecuma grupām

Iedzīvotāju ķermeņa masas indekss (ĶMI) pēc dzimuma 2019. gadā

Statistika par nāves cēloņiem un veselību ietekmējošiem paradumiem pēc dzimuma - Uz SPKC mājaslapu

Personu īpatsvars, kam nebija pieejams veselības aprūpes pakalpojums, pēc iemesla

Dzimumu līdztiesības indekss – veselība - Uz Eige mājaslapu