Ekonomiskā aktivitāte

Informācija par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti tiek iegūta no darbaspēka izlases veida apsekojuma, kas notiek nepārtraukti. Apsekojums ļauj novērtēt Latvijas iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti gada, ceturkšņa un mēneša periodos.

Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai.

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un bezdarbnieki (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu.

Latvijas darbaspēka izlases veida apsekojumā informācija par ekonomisko aktivitāti (tai skaitā nodarbinātību) saskaņā ar metodoloģiju tiek jautāta personām vecumā no 15 līdz 89 gadiem (līdz 2001. gadam 15 gadi un vecākām, no 2002. līdz 2020. gadam – no 15 līdz 74 gadiem). Datu starptautiskai salīdzināmībai daļa nodarbinātības rādītāju tiek aprēķināti arī par vecuma grupu 15–64 gadi. Starptautiski vecuma grupa 15–64 gadi ir pieņemta kā darbspējas vecums, ko datu publicēšanai izmanto gan Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), gan Starptautiskā Darba organizācija (SDO), līdz ar to arī Latvijā galvenie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji ir publicēti par divām vecuma grupām: 15–64 un 15–74.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie aktīvajiem bezdarbniekiem. Šajā kategorijā tiek ietverti skolēni, studenti, nestrādājošie pensionāri u.c. personas.