Jūlijā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7 %

2026. gada jūlijā, salīdzinot ar 2026. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu kritums mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt maizei, svaigai, atdzesētai vai saldētai vistu gaļai, vājpienam un olām, kā arī apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada jūlijā, salīdzinot ar 2026. gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (−0,4 procentpunkti),apģērbam un apaviem (−0,2 procentpunkti), personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (−0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā bija maizei (−5,8 %), svaigai, atdzesētai vai saldētai vistu gaļai (−8,0 %), vājpienam (−12,8 %) un olām (−7,6 %), ko galvenokārt ietekmēja samazinātās 12 % PVN likmes piemērošana ar 1. jūliju pārtikas pamatproduktiem – maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Lētāki bija svaigi vai atdzesēti augļu dārzeņi (−13,3 %), ko ietekmēja cenu samazinājums tomātiem un gurķiem, svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (−4,2 %). Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās gaļas izstrādājumiem (−1,8 %), šokolādei (−3,0 %), svaigiem citrusaugļiem (−7,0 %), svaigiem kauleņiem un sēkleņiem (−5,1 %), galvenokārt nektarīniem. Savukārt dārgāki kļuva kartupeļi (+19,1 %) un citi miltu konditorejas izstrādājumi (+3,3 %). Noslēdzoties akcijām, cenas palielinājās atspirdzinošajiem dzērieniem (+5,4 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,7 %, sadārdzinoties vīnam un alum. Akciju ietekmē lētāki bija stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri (−0,2 %). Cigaretēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %.

Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 3,7 %. Apģērbiem cenas kritās vidēji par 3,7 %, bet kurpēm un citiem apaviem – par 4,6 %.

Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kritumu grupā bija elektroenerģijai (−1,0 %). Lētāka bija arī siltumenerģija (−0,4 %). Savukārt dārgāks bija cietais kurināmais (+3,4 %), ūdensapgāde (+0,4 %), kanalizācijas pakalpojumi (+0,2 %). 

Transporta grupā cenas samazinājās par 0,3 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai (−3,5 %), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,7 %, benzīnam – par 2,5 % un auto gāzei – par 6,2 %. Savukārt cenu kāpums grupā bija pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.

Atpūtas, sporta un kultūras grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,4 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un grāmatām. Savukārt cenu kritums bija precēm lolojumdzīvniekiem, augiem, sēklām un ziediem.

Personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,4 %. Galvenokārt akciju ietekmē, būtiskākais cenu kritums grupā bija citām ierīcēm, priekšmetiem un izstrādājumiem personiskajai aprūpei.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija viesnīcu pakalpojumiem, savukārt cenu kāpums bija mājokļa mēbelēm. 

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,6 %

2026. gada jūlijā, salīdzinot ar 2025. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis* pieauga par 2,6 %. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+1,1 procentpunkts), galvenokārt siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Būtiska ietekme bija arī transporta grupai (+0,6 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,5 procentpunkti), restorāniem un izmitināšanas pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti). Cenu līmeņa pieaugumu mazināja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums (−0,7 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 3,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā bija vājpienam (−16,8 %), kā arī sviestam (−18,8 %). Lētāki bija arī gaļas izstrādājumi (−4,5 %), svaiga, atdzesēta vai saldēta vistu gaļa (−6,4 %), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (−6,2 %), maize (−3,5 %), augu eļļas (−14,8 %), svaigi kauleņi un sēkleņi (−18,3 %), siers (−3,8 %), svaigas dateles, vīģes un tropu augļi (−16,5 %), kartupeļi (−14,5 %), augļu un dārzeņu sulas (−7,5 %), šokolāde (−3,9 %), citi svaigi augļi (−10,4 %), olas (−3,8 %). Savukārt dārgāki bija svaigi vai atdzesēti augļu dārzeņi (+1,2 %), žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis (+36,1 %), citi miltu konditorejas izstrādājumi (+4,1 %).

Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai (+6,9 %). Dārgāka bija elektroenerģija (+5,1 %), dabasgāze (+16,6 %), cietais kurināmais (+11,1 %), ūdensapgāde (+9,2 %), kanalizācijas pakalpojumi (+12,3 %), mājokļa apsaimniekošanas maksa (+3,6 %), mājokļa īres maksa (+4,3 %), pakalpojumi mājokļa uzturēšanai, remontam un drošībai (+5,4 %), atkritumu savākšana (+5,0 %).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 3,8 %. Gada laikā dārgāki kļuvaambulatorie ārstnieciskie un rehabilitācijas pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi, medikamenti, attēldiagnostikas pakalpojumi un medicīnas laboratoriju pakalpojumi. 

Transporta grupā cenas pieauga vidēji par 4,8 %, ko galvenokārt noteica cenu kāpums degvielai (+9,9 %). Dīzeļdegviela kļuva dārgāka par 10,0 %, benzīns par 11,3 %, savukārt auto gāze kļuva lētāka par 0,7 %. Cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru aviopārvadājumiem, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, citiem pakalpojumiem saistībā ar personiskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt cenas samazinājās rezerves detaļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Atpūtai, sportam un kultūrai vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Cenas pieauga kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem, veterinārajiem un citiem pakalpojumiem lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis samazinājās augiem, sēklām un ziediem.

Restorānu un izmitināšanas pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,9 %. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 4,7 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem (+4,0 %), ēdnīcu, kafetēriju un mācību iestāžu ēdnīcu pakalpojumiem (+3,6 %). 

Personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,6 %. Dārgākas bija citas ierīces, priekšmeti un izstrādājumi personiskajai aprūpei, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās maksa veco ļaužu pansionātā, juvelierizstrādājumi un rokas pulksteņi. Lētāki kļuva bērnu aprūpes pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija cigaretēm, apģērbiem, augstākajai izglītībai, kompleksajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, banku pakalpojumiem, mobilo tālruņu iekārtām, mājsaimniecības tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt lētāks bija alus, stiprie alkoholiskie dzērieni un liķieri, vīns, kā arī kurpes un citi apavi.

Cenu pārmaiņas patēriņa grupās

(procentos)

Salīdzinot ar 2025. gada vidējo cenu līmeni, patēriņa cenas 2026. gada jūlijā bija par 3,1 % augstākas. Precēm cenas palielinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem – par 7,1 %.

2026. gada jūlijā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 3,4 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2026. gada augustā paziņos 8. septembrī.

* Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

Metodoloģiskā informācija:

Patēriņa cenu indeksa apsekojums ir izlases apsekojums ar mērķa izlasi visos līmeņos. Tas tiek veikts katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam, cenu reģistrāciju vienmērīgi sadalot visā apsekojuma periodā. 2026. gadā PCI izlasē ir 558 preces un pakalpojumi, kam regulāri tiek reģistrētas cenas. Tiek apsekoti aptuveni 2 tūkstoši dažādu tirdzniecības un maksas pakalpojumu objektu. Katru mēnesi tiek novērots aptuveni 23,7 tūkstoši cenu.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Patēriņa cenas”.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem: 
Nataļja Dubkova
Patēriņa cenu indeksu daļa
E-pasts: Natalja.Dubkova@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366644