Jūlijā uzņēmēju noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā

Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada jūlijā uzlabojies apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet pasliktinājies būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu¹ dati.

Strauji uzlabojas uzņēmēju noskaņojums automobiļu tirdzniecībā, apkopē un remontā

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums jūlijā pēc īslaicīgas pasliktināšanās iepriekšējā mēnesī atkal pieaudzis par 1,9 procentpunktiem un sasniedzis vērtību 2,3.

Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītāja izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bijušas minimālas – nepārtikas precēm pieaugums par 0,1 procentpunktu, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājums par 0,5 procentpunktiem. Toties automobiļu, to detaļu un piederumu pārdošanā un remontā uzņēmēju noskaņojums jūlijā strauji uzlabojies, konfidences rādītājam sasniedzot augstāko vērtību (11,0) kopš 2023. gada aprīļa. Degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs jūnijā strauji samazinājās līdz negatīvai vērtībai – 16,4, jūlijā tas ir uzlabojies par 3,5 procentpunktiem, taču joprojām saglabā nozarei neraksturīgi zemu vērtību – 12,9.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums saglabājas stabils

Jūlijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,4. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.

No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm jūlijā, salīdzinot ar jūniju, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 10 – samazinājums. Noskaņojums uzlabojies šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,5 procentpunktiem). Savukārt konfidences rādītāja samazināšanās jūlijā fiksēta koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 2,9 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums turpina lēni uzlaboties

Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā bija 3,5, un, salīdzinot ar jūniju, tas ir pieaudzis par 1,5 procentpunktiem.

Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, optimistiskākie jūlijā bija uzņēmēji apdrošināšanas nozarē (27,9). Augsti konfidences rādītāji fiksēti arī finanšu pakalpojumos (24,7) un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā (23,6). Savukārt zemākie konfidences rādītāji jūlijā bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā (– 19,3), izdevējdarbībā (– 12,4), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos (– 9,6).

Kopumā jūlijā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 18 nozarēs noskaņojums ir bijis pozitīvs, bet 12 negatīvs, 16 nozarēs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojums uzlabojies, un 14 – pasliktinājies.

Būvuzņēmēju noskaņojumā iezīmējas lejupejoša tendence

Būvniecībā sezonāli koriģētais konfidences rādītājs jūlijā bija – 10,4, un pēc neliela uzlabojuma iepriekšējā mēnesī tas atkal samazinājies, sasniedzot zemāko vērtību kopš 2025. gada maija. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies visās būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā par 1,1 procentpunktu, bet izteiktāk inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos (attiecīgi par 4,4 un 2,2 procentpunktiem).

Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā jūlijā samazinājusies

Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā samazinājusies būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, visās trīs jomās sasniedzot zemāko šī gada līmeni (attiecīgi 14,7, 19,4 un 18,9), turpretī pakalpojumu sektorā ekonomiskās nenoteiktības līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir nedaudz pieaudzis, lai arī joprojām ir ievērojami zemāks nekā trīs iepriekš minētajās saimnieciskās darbības jomās (12,6).

2026. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs² Latvijā bija 100,3, un pēc trīs mēnešu pārtraukuma tas atkal ir nedaudz pārsniedzis ilgtermiņa vidējo vērtību. Toties nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs jūlijā samazinājās līdz 99,0, noslīdot zem ilgtermiņa vidējās vērtības 100,0.

Metodoloģiskā informācija:

¹ Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

² Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ieva Vanaga
Uzņēmējdarbības īstermiņa statistikas daļa
E-pasts: Ieva.Vanaga@csp.gov.lv
Tālr.: +371 67366738