Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas 1 886 eiro

2026. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.¹ Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 78 eiro jeb 4,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 13,18 eiro jeb par 3,9 %. 

2026. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2026. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 2,3 %, bet stundas samaksa par 10,2 %. 

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 401 eiro

Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 401 eiro jeb 74,3 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,4 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,1 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 527 eiro

Bruto darba samaksas mediāna² par pilnas slodzes darbu 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 527 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni (1 464 eiro), tā pieauga par 63 eiro jeb 4,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 1 168 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1 %.

Privātajā sektorā nedaudz straujāks gada pieaugums

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 5,4 % un 2,1 %.

2026. gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 876 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 50 eiro augstāka jeb 1 926 eiro.  

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9 % jeb 232 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 10,5 tūkst. jeb 1,4 %.

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 14,4 %, operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē – par 11,5 %, administratīvo un atbalsta dienestu darbības nozarē – par 9,6 %, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē – par 8,1 %.

Labāk atalgotās nozares³ – telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana, datošanas infrastruktūras nodrošināšana un citi informācijas pakalpojumi 

2026. gada 2. ceturksnī visaugstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē (3 257 eiro), finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (3 214 eiro), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (2 526 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 430 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (2 172 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 256 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Augstākais vidējais atalgojums Rīgas reģionā

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2 068 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 365 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,0 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 13,18 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada 2. ceturksnī bija 13,18 eiro, un gada laikā tā pieauga par 3,9 % (2025. gada 2. ceturksnī – 12,69 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 15,92 līdz 16,60 eiro jeb par 4,3 %. 

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

Metodoloģiskā informācija

¹  Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.

²  Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības. 

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses. 

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

³  Sākot ar 2026. gada 1.ceturksni, dati par vidējo atalgojumu tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā jauno NACE 2.1. redakciju.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv 
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Sigita Helēna Blumberga 
Uzņēmējdarbības statistikas metodoloģijas daļas vecākā eksperte
Uzņēmējdarbības statistikas departaments
E-pasts: Sigita-Helena.Blumberga@csp.gov.lv
Tālr.:+371 67366843