Latvijā dzīvo 413 tūkstoši senioru vecumā no 65 gadiem

2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 413,0 tūkst. senioru vecumā no 65 gadiem, kas ir 22,4 % no visiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti informatīvajā apskatā “Seniori Latvijā”. Senioru īpatsvars iedzīvotāju skaitā pēdējā desmitgadē ir pieaudzis. Pieaug arī paredzamais mūža ilgums¹ un veselības pašvērtējums pensijas vecumu sasniegušajiem. Arvien vairāk senioru turpina strādāt, galvenokārt izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomās.

Senioru īpatsvars iedzīvotāju skaitā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 25 tūkst. jeb 6,5 % (2016. gadā – 19,9 %). Pieaugumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paredzamā mūža ilguma pieaugums, dzimstības kritums, kā arī migrācija un sabiedrības novecošanās. 2025. gadā personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, paredzamais mūža ilgums sasniedza 18,0 gadus (vīriešiem – 15,3, sievietēm – 19,8 gadus), kas ir augstākie jebkad fiksētie rādītāji.

2026. gada sākumā Latvijā divas trešdaļas no iedzīvotājiem 65 un vairāk gadu vecumā bija sievietes (65,5 %), bet trešdaļa – vīrieši (34,5 %). Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijā ir vislielākā dzimumu disproporcija senioru vidū, jo paredzamais mūža ilgums būtiski atšķiras starp dzimumiem. Kopējais senioru īpatsvars iedzīvotāju skaitā Latvijā ir gandrīz vienāds ar ES vidējo (22,0 % 2025. gada sākumā).

Lielākais senioru īpatsvars starp reģioniem 2026. gada sākumā bija Latgalē, kur 65 gadus veci un vecāki bija 25,3 % iedzīvotāju, savukārt mazākais – Rīgas reģionā, kur seniori veidoja 21,2 %. Valstspilsētu vidū lielākais senioru īpatsvars bija Ventspilī (25,6 %) un Daugavpilī (25,5 %), bet mazākais Jelgavā (20,8 %). Novadu griezumā visaugstākais senioru īpatsvars bija Krāslavas novadā (28,6 %) un Valkas novadā (27,4 %), bet viszemākais – Mārupes novadā (11,0 %).

Iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem īpatsvars valstspilsētās un novados 2026. gada sākumā

%

Skatīt OSP datubāzē karšu pārlūkā

Arvien vairāk paliek darba tirgū, sasniedzot pensijas vecumu

Arvien vairāk senioru turpina strādāt – 55,6 tūkst. iedzīvotāju 65–74 gadu vecumā jeb 6,3 % no visiem nodarbinātajiem, kas ir divreiz vairāk nekā pirms 10 gadiem (2015. gadā strādāja 28,1 tūkst senioru jeb 3,1 % no visiem nodarbinātajiem). 2025. gadā visvairāk (16,6 %) nodarbināto senioru (65–74 gadi) strādāja izglītības jomā, kam seko veselības un sociālās aprūpes joma (14,1 %). 

Vienlaikus dati rāda, ka seniori joprojām ir viena no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. 2025. gadā 43,3 % senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai, un īpaši augsti riski saglabājas senioriem, kuri dzīvo vieni. 

Vidējā vecuma pensija 2025. gadā sasniedza 615,70 eiro, kas ir tikai 45,7 % no vidējās darba samaksas valstī. Vīriešu vecuma pensija bija par 10,5 % lielāka nekā sieviešu (attiecīgi – 656,31 un 594,19 eiro). 2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa senioriem bija 1 075,53 eiro un tas ir par 33,8 % mazāk nekā strādājošajiem vecumā 15–64 gadi.

Senioru veselības pašvērtējums ilgtermiņā uzlabojas

Lai arī senioriem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, ir sliktāks veselības pašnovērtējums, pēdējo 10 gadu laikā ir vērojama tendence senioru veselības pašnovērtējumam uzlaboties. Par 5,9 procentpunktiem pieaudzis to senioru īpatsvars, kas savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu – no 8,4 % 2015. gadā līdz 14,3 % 2025. gadā. Kā vidēju savu veselību 2025. gadā vērtēja 51,9 % (2015. gadā – 48,5 %). Savukārt, 33,8 % senioru savu veselību novērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, kas ir par 9,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms 10 gadiem – 2015. gadā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtēja 43,1 % senioru.

Iedzīvotājiem, sasniedzot 65 gadu vecumu, līdz ar ilgstošām slimībām un ilgstošām veselības problēmām krasi palielinās arī to radītie ierobežojumi veikt parastās ikdienas aktivitātes. 2025. gadā 67,3 % senioru vecumā no 65 gadiem norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara (24,7 % atbildējuši, ka ir stipri ierobežojumi, 42,6 % norāda, ka ir ierobežojumi). Tomēr šis rādītājs pēdējos 10 gados uzlabojies – kopš 2016. gada par 6,9 procentpunktiem ir samazinājies arī to senioru īpatsvars, kuri veselības problēmu dēļ izjūt ierobežojumus ikdienas aktivitātēs, kad uz to norādīja trīs no četriem senioriem jeb 74,2 %.

Pieaug senioru īpatsvars, kas ikdienā rūpējas par savu veselību

Gandrīz katrs piektais seniors (18,7 %) vienreiz dienā nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm (2022. gadā² – 16,0 %), 12,9 % – vienu līdz trīs reizes nedēļā (2022. gadā – 12,5 %) un 8,0 % 4–6 reizes nedēļā (2022. gadā – 4,4 %). Pēdējo gadu laikā par 5,1 procentpunktu ir samazinājies to senioru īpatsvars, kuri ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojās nemaz – no 57,6 % 2022. gadā uz 52,5 % 2025. gadā. 

Rūpējoties par savu veselību, seniori arvien vairāk savā uzturā iekļauj augļus un dārzeņus. Vienu reizi vai vairāk nekā reizi dienā 2025. gadā augļus (neskaitot sulas, kas pagatavotas no koncentrāta) patērēja 38,5 % senioru vecumā no 65 gadiem (2022. gadā – 31,7 %), dārzeņus vai salātus (neskaitot kartupeļus) – 46,0 % senioru vecumā no 65 gadiem (2022. gadā – 38,1 %). 2025. gadā 50,6 % iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār (2022. gadā – 47,5 %). 

Vecākajam studentam – 75 gadi

2025. gadā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 21 seniors (65+ gadi), no kuriem 12 bija sievietes un 9 vīrieši. Vecākajam izglītojamajam bija 75 gadi. Seniori visbiežāk izvēlējās apgūt ražošanas, būvniecību, māszinību un viesnīcu pakalpojumu jomu. Tajā pašā gadā profesionālās izglītības iestādēs tika uzņemti 18 seniori, bet kvalifikāciju ieguva 10 seniori. 

Savukārt 2025. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 50 seniori (65 gadus veci un vecāki), no kuriem vairāk nekā puse bija sievietes (34). Universitātēs tika uzņemti 17 seniori, savukārt augstāko izglītību ieguva 12 seniori. 

Seniori aktīvāk izmanto interneta resursus

No 2015. gada līdz 2025. gadam vecumgrupā no 65 līdz 74 gadiem interneta lietotāju skaits ir vairāk nekā dubultojies – no 31,5 % līdz 77,8 %. 2025. gadā seniori visaktīvāk lietoja interneta banku (62,7 %) un izmantoja internetu saziņai – veica video un balss zvanus (60,0 %), sūtīja ziņas ziņapmaiņas vietnēs (58,7 %) un rakstīja e-pastus (58,2 %). 72,5 % interneta lietotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem ir izmantojuši elektronisko identifikāciju (Latvijā vidēji – 88,9 %). 

Neliela daļa interneta lietotāju šajā vecumā izmantoja MI (5,7 %), galvenokārt privātām vajadzībām (4,5 %). Salīdzinājumam, vidēji Latvijā starp 16–74 gadus veciem iedzīvotājiem, MI izmantoja 31,5 %.

Mūsdienu digitālajā vidē pieejamais informācijas apjoms pieprasa no interneta lietotājiem spēju kritiski izvērtēt informācijas uzticamību un patiesumu. Tomēr aptaujas³ dati liecina, ka senioru vidū pieejamās informācijas patiesumu regulāri izvērtē tikai 8,2 % interneta lietotāju, kas ir izteikti mazāk nekā Latvijā vidēji (30,9 %).

Plašāku analīzi par iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem veselību ietekmējošajiem paradumiem, apmierinātību ar dzīvi, brīvā laika pavadīšanu, informācijas tehnoloģiju lietošanu, u.c. svarīgiem aspektiem var lasīt informatīvajā aprakstā “Seniori Latvijā”. Tajā apkopota statistiskā informācija par senioriem, izmantojot CSP apsekojumu datus, kā arī valsts reģistru datus.

Metodoloģiskā informācija

¹  Vidējais paredzamais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem – gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgu vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī. 

²  Dati par fiziskajām aktivitātēm un uztura paradumiem reizi trīs gados tiek iegūti ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC) apsekojuma rotējošajā modulī “Veselība". 

³   Iedzīvotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanas paradumi iegūti 2025. gada IKT apsekojumā. Plašāk: “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju” rezultāti 2025. gadā.

Mediju jautājumi:
Publisko attiecību daļa
E-pasts: media@csp.gov.lv
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Lība Karlīna Varapoga
Sociālās statistikas datu analīzes un izplatīšanas daļa
E-pasts: Liba-Karlina.Varapoga@csp.gov.lv.
Tālr.: +371 67366909