Mežaudžu bojājumi

Valsts Meža Dienests veic meža veselības stāvokļa uzraudzību visos Latvijas mežos, nodrošinot meža apsaimniekošanu tādā veidā, lai nepasliktinātos mežaudžu veselības stāvoklis un savlaicīgi tiktu konstatētas slimības un kaitēkļu savairošanās.

Latvijas mežos katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platības pilnīgi vai daļēji zaudē savu augtspēju, kā rezultātā tās iet bojā un tiek nocirstas pēc sanitārā atzinuma saņemšanas. Ik gadu Latvijā mežaudžu bojājumus konstatē kopumā aptuveni 1000 –1500 ha platībā. Visbiežāk meža platību bojājumu cēloņi ir vējgāzes un pārmērīgs mitrums, kaitēkļi un slimības.

Dati sniedz informāciju par bojā aizgājušajām mežaudzēm (ha) un bojājumu rezultātā izcirsto apjomu (m3) visos mežos, valsts mežos un pārējos mežos sadalījumā: pa statistiskajiem reģioniem, plānošanas reģioniem un pēc meža bojājumu veida.

Latvijas Republikas teritorijā bojā aizgājušās mežaudzes un bojājumu rezultātā izcirstais apjoms.

Ģeogrāfiskais aptvērums – Latvijas teritorija.

• 2000. gada 24. februāra Meža likums; 
• Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumi Nr.384 “Meža inventarizācijas un meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.

Mežaudžu bojājumi

MEB010. Meža bojājumi un augtspēju zaudējušās mežaudzes reģionos 2013 - 2020

N/A

Saistībā ar 2020. gadā īstenoto administratīvi - teritoriālo reformu dati sākot ar 2021. gadu nav salīdzināmi ar iepriekšējo periodu datiem. Tāpēc dati, kuros noticis pārrāvums laika rindā, apkopoti divās tabulās - pirms reformas un pēc reformas. 

Dati pieejami sākot ar 2013.gadu.

N/A

Dati no meža īpašnieku un tiesisko valdītāju iesniegumiem koku ciršanai ar meža bojājumu cēloņiem, sanitārajiem atzinumiem, Valsts meža dienesta lauka apsekojumu dati.

Bojājumu rezultātā izcirstais apjoms tiek iegūts no pārskatiem par koku ciršanu, kur tiek norādīts izcirstais apjoms sanitārajās cirtēs. Saskaņā ar Meža likuma 29.panta otro daļu meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību, tostarp veikto koku ciršanu. Dati par bojājuma cēloni tiek iegūti no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtajiem iesniegumiem koku ciršanai vai no Valsts meža dienesta nodarbināto lauka apsekojumu datiem. Iegūtie dati tiek reģistrēti valsts informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrs. Statistiskās informācijas apkopošanas procesā pārskatos par koku ciršanu uzrādītais apjoms tiek sadalīts pa bojājumu veidiem.  

Dati par augtspēju zaudējušām mežaudzēm tiek iegūti no Valsts meža dienesta nodarbināto sastādītajiem sanitārajiem atzinumiem. Atzinumus sastāda, veicot pārbaudi dabā. Tajos tiek fiksēta bojātā platība un bojājuma cēlonis. Sanitāros atzinumus reģistrē valsts informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrs.

Ievāktie dati tiek apkopoti un atlasīti no valsts informācijas sistēmas - Meža valsts reģistrs.