Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000)
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Informācija par NATURA 2000 teritorijām ir būtiska, lai nodrošinātu visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzību.
Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kas apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13 mērķis Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības īpatsvaram (% no LV kopplatības) ir 18,2 %.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platības īpatsvara (% no valsts teritorijas) mērķis ir 18 %.
Savukārt, atbilstoši ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam viens no mērķiem ir - Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt ekoloģiskos koridorus.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
Neattiecas.
Ģenerālkopa
Visas aizsargājamās dabas teritorijas.
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
- Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";
- Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”;
- Eiropas Padomes direktīva 2009/147/EK „Par savvaļas putnu aizsardzību”.
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
Dati tiek publicēti oficiālās statistikas portālā xls datņu formātā.
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Informācija par citām ES valstīm Natura 2000 interaktīvajā kartē.
Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas (Natura 2000) citās ES valstīs: Natura 2000 dati un kartes.
Statistika par Natura 2000 teritorijām citās ES valstīs (laikrinda kopš 2011. gada) Eurostat datubāzē.
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
Oficiālās statistikas portālā dati pieejami par periodu kopš 2018. gada.
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
Aprēķinot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un to īpatsvaru, sauszemes teritorija ir visa Latvijas teritorija ietverot iekšzemes ūdeņus. Piemēram, iedzīvotāju blīvuma aprēķinos, sauszemes teritorija neietver iekšējos ūdeņus (upes, ezerus un citas ūdenstilpnes).
7. Statistikas procesi (datu avots u.c.)
Datu avots
Dabas aizsardzības pārvalde īsteno īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu stāvokļa novērtēšanu un informācijas sagatavošana sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000).
Lai nodrošinātu Eiropas Padomes direktīvas 92/44/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” un Eiropas Padomes Direktīvas 2009/147/EK „Par savvaļas putnu aizsardzību” izpildi, uz esošo ĪADT bāzes ir izveidots Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (Natura 2000 teritoriju) tīkls, kurā šobrīd ietvertas dažāda veida ĪADT (4 nacionālie parki, 4 dabas rezervāti, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 aizsargājamie ainavu apvidi, 261 dabas liegums un 42 dabas parki, kā arī 324 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi).
Datu vākšana
Dabas aizsardzības pārvalde reģistrē un aktualizē informāciju dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 “Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība” un citiem normatīvajiem aktiem dabas aizsardzības jomā atbilstoši tās kompetencei, piemēram, normatīvie akti, kuri nosaka aizsargājamo teritoriju robežas un funkcionālo zonējumu, vai lēmumi par mikroliegumu izveidi.
Datu apkopošana
Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija, kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi.
Lielākām aizsargājamām dabas teritorijām var būt izveidots zonējums, kas pēc atļautajām un aizliegtajām darbībām atbilst kādai no iepriekšminētajām kategorijām.
Aizsargājamās dabas teritorijās intensīvi apsaimniekotas vietas (pilsētas, ciemus) un ceļus un to nodalījumu joslas mēdz iekļaut neitrālajā zonā - t.i., platība, kurā nepastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Vienlaikus dažādas aizsargājamas dabas teritorijas savstarpēji telpiski var pārklāties - t.i., piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū var atrasties atsevišķi noteikts dabas liegums, kurā savukārt vēl daļā ir noteikta aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorija. Attiecīgi, datos norādīts (bez pārklājuma / bez pārklāšanās).