2011. gada tautas skaitīšana

Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt visaptverošu un ticamu informāciju par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, migrāciju, kā arī par iedzīvotāju mājokļiem gan valstī kopumā, gan par katru administratīvo teritoriju.

Tautas skaitīšana ir praktiski vienīgā detalizētu visaptverošu datu ieguves metode par iedzīvotājiem, viņu ģimenēm un mājokļiem iespējami mazākā teritoriālā dalījumā – par katru novadu un pilsētu, kā arī par lauku apdzīvotajām vietām (pagastiem).

• Iedzīvotāji, to mājokļi un privatās mājsaimniecības.

Ģenerālkopa ir visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

Par attiecīgās ģeogrāfiskās vietas pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskatīja tikai personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešus ilgu laikposmu pirms tautas skaitīšanas kritiskā momenta (01.03.2011.), kā arī personas, kuras pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradušās pēdējo 12 mēnešu laikā pirms tautas skaitīšanas kritiskā momenta (01.03.2011.) ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu.

Bērni, kuri bija piedzimuši divpadsmit mēnešu laikā pirms skaitīšanas dienas, bija skaitāmi kā tās attiecīgās ģeogrāfiskās vai administratīvās teritorijas pastāvīgie iedzīvotāji, kurā tie dzīvoja skaitīšanas kritiskajā momentā (01.03.2011.).

2011. gada tautas skaitīšana Latvijā tika veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu, Tautas skaitīšanas likumu.

Statistikas datubāze

Dati par iedzīvotāju skaitu, to raksturojošiem rādītājiem ES-27 un tās dalībvalstīs publicēti Eurostat tīmekļa vietnē, sadaļā Population

2011. gada tautas skaitīšanas dati ir salīdzināmi ar 2000. gadā notikušo tautas skaitīšanu.

Iepriekšējo periodu tautas skaitīšanas rezultāti pieejami publikācijās. 

N/A

Pilnā apsekojumā tika iegūti dati par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, iedzīvotāju mājokļiem un privātajām mājsaimniecībām.

Tautas skaitīšanas datu avoti:

• CSP izstrādātā veidlapa Nr. TS 2011-mājoklis "2011. gada tautas skaitīšana. Mājokļa anketa";
• CSP izstrādātā veidlapa Nr. TS 2011-persona "2011. gada tautas skaitīšana. Personas anketa";
• Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati no Iedzīvotāju reģistra;
• Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas skolēnu datu bāze;
• Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrs par bezdarbniekiem;
• republikas pilsētu un novadu pašvaldību dati no sociālās palīdzības un pakalpojumu administrēšanas datubāzēm;
• Valsts ieņēmuma dienesta dati par nodokļu maksātājiem un pašnodarbinātām personām;
• Nacionālā veselības dienesta informācija par valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu saņēmējiem;
• Latvijas Zinātnes padomes dati par zinātņu doktoriem;
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija par pensionāriem un valsts sociālo pakalpojumu saņēmējiem;
• Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma un Valsts adrešu reģistrs.

Tautas skaitīšanas pirmais posms ilga no 2011. gada 1. marta līdz 12. martam, kad pirmo reizi Latvijas tautas skaitīšanu praksē iedzīvotāji varēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas tiešsaistes režīmā internetā, personas autorizācijai izmantojot personas kodu un pases numuru, piecu banku internetbankas identifikatorus un e-parakstu. 2011. gada 3. martā pirmais autentifikācijas veids tika pārtraukts. Pirmajā posmā notika bezpajumtnieku uzskaite nakts patversmēs. Šajā tautas skaitīšanas posmā tika savākti dati par 32% no kopējā iedzīvotāju skaita un 17% no kopējā mājokļu skaita.

Tautas skaitīšanas otrais posms ilga no 2011. gada 17. marta līdz 31. maijam, kad SIA "GfK Custom Research Baltic" izvēlēti un apmācīti tautas skaitītāji apmeklēja iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. Tautas skaitīšanas otrajā posmā tika iegūta informācija par 83% no tautas skaitītāju darba uzdevumos iekļautajām personām un par 97% darba uzdevumos iekļautajiem mājokļiem. Iegūto datu kvalitāte tika kontrolēta visos 1 960 tautas skaitīšanas iecirkņos un visā tautas skaitīšanas periodā tika pārbaudīti 3% no katra tautas skaitītāja veikuma. Kopumā tautas skaitīšanā iegūto datu kvalitātes kontroles laikā tika pārbaudīti vairāk nekā 26 tūkst. adrešu.

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi un vēlēšanos aizpildīt anketas internetā un Tautas skaitīšanas komisijas akceptu, CSP no 2011. gada 1. jūnija līdz 10. jūnijam organizēja vēl papildu trešo tautas skaitīšanas posmu, kad tiem iedzīvotājiem, kuri nebija piedalījušies pirmajā un otrajā tautas skaitīšanas posmā, tika dota iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā vai arī ierasties kādā no 37 reģionālajiem vadīšanas un koordinēšanas centriem un aizpildīt anketas.

Papildu posms: Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita precizēšana, izmantojot CSP izstrādātus un Tautas skaitīšanas komisijas akceptētus kritērijus, kas balstīti uz administratīvajos datu avotos esošo informāciju. 

Mērķa populācija

1. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji ir personas, kuras:
   1. Latvijas teritorijā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešus pirms tautas skaitīšanas sākuma (01.03.2011.);
   2. Latvijas teritorijā ir ieradušās 12 mēnešu laikā pirms tautas skaitīšanas sākuma ar nodomu Latvijā pavadīt vismaz vienu gadu.
2. Iedzīvotāju mājokļi – istaba vai vairākas istabas un telpas pie tām (piemēram, priekštelpas, koridori) pastāvīgā ēkā vai strukturāli atsevišķā tās daļā, kas atkarībā no veida, kādā tā būvēta, pārbūvēta vai pārveidota, paredzēta mājsaimniecības pastāvīgai dzīvošanai, piemēram, māja vai dzīvoklis, vai arī uzturēšanās vietas, kas nebija paredzēta dzīvošanai, bet ko mājsaimniecības skaitīšanas laikā izmantoja kā pastāvīgo dzīvesvietu.
3. Mājsaimniecības – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Tautas skaitīšanas datos netika ietvertas personas, kuras:

1. deklarējušas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā, bet uzturas ārpus Latvijas teritorijas ilgāk par 12 mēnešiem;
2. ieceļojušas valstī laika posmā, kas ir īsāks par 12 mēnešiem pirms tautas skaitīšanas sākuma, dzīvo Latvijā un neplāno uzturēties šeit ilgāk par 12 mēnešiem;
3. dzimušas 2011. gada 1. martā vai vēlāk;
4. mirušas pirms 2011. gada 1. marta;
5. ārvalstu militārais, jūru spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes locekļi, kas uzturējās valstī;
6. tūristi.

Par tām Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajām personām, kuras tautas skaitīšanas laikā netika sastaptas, tika noskaidrota valsts administratīvo reģistru informācija. Par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tika atzītas personas, kuras atbilda šādiem kritērijiem:

1. 0–17 gadus veca persona, kura no 2010. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. februārim bija fiksēta Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Latvijas Republikas Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta, vai pašvaldību, vai Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas datos;
2. 18–61 gadu veca persona, kura no 2010. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. februārim vismaz divus mēnešus bija fiksēta Finanšu ministrijas Valsts ieņēmuma dienesta darba ņēmēju datubāzē vai vismaz divas reizes Nacionālā veselības dienesta datu bāzē, vai vismaz vienu reizi kādā no pārējiem izmantotajiem reģistriem – Valsts ieņēmumu dienesta pašnodarbināto personu datubāzē, Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzē vai pašvaldību datubāzē;
3. 62 un vairāk gadus veca persona, kura no 2010. gada 1. marta līdz 2011. gada 28. februārim bija fiksēta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju vai sociālo pakalpojumu, Nacionālā veselības dienesta vai pašvaldību datos.