Darbaspēka izmaksas, to struktūra un darbaspēka izmaksu indekss

Dati par darbaspēka izmaksām un to struktūru tiek izmantoti, lai iegūtu informāciju par kopējām darbaspēka izmaksām un to komponentēm, kā arī lai iegūtu pamatdatus ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu aprēķiniem.

Datus par darbaspēka izmaksu indeksu izmanto, lai nodrošinātu ar regulāriem (īstermiņa) un savlaicīgiem darbaspēka izmaksu rādītājiem, kas tiek izmantoti darbaspēka izmaksu pārmaiņu kontrolei, un lai izprastu inflācijas procesu un darbaspēka tirgus dinamiku.

Valsts un pašvaldību iestāde, valsts un pašvaldību komersants, privātā komercsabiedrība, individuālais komersants, nodibinājums, biedrība un fonds ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Datu mērķpopulācija ir visas ekonomiski aktīvas statistiskās vienības 2025. gadā – valsts un pašvaldību budžeta iestādes, valsts un pašvaldību komersanti, privātās komercsabiedrības, individuālie komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar nodarbināto skaitu 1 un vairāk.

Apsekojuma mērķa populācijai nepieder:

• reliģiskās organizācijas;
• zemnieku un zvejnieku saimniecības;
• lauku amatnieku juridiskās vienības;
• ģimenes juridiskās vienības;
• fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas.

Mērķa populācijā neietilpst arī statistiskās vienības, kurām NACE 2. redakcijas pamatdarbības nozares kods sākas ar 97, 98 vai 99.

N/A

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Labour costs.

N/A

N/A

Informācija tiek iegūta, apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību (2-darbs, 2-darbs-pašvaldības un 2-darbs (īsā)) datus un administratīvos datus.

Veidlapu 2-darbs (īsā) aizpilda komersanti, nodibinājumi, biedrības un fondi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 99. Veidlapu 2-darbs-pašvaldības aizpilda pašvaldības un citas pašvaldību struktūru iestādes. Pārējās izlasē iekļuvušās statistiskās vienības – veidlapu 2-darbs.

Administratīvie dati tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienestam iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par darba ņēmējiem – no ziņojuma par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņojuma par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un no Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas.

2025. gadā katru ceturksni apseko ap 5,3 tūkst. respondentu.

Valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 100 un vairāk apseko pilnībā. Pārējās statistiskās vienības apseko izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kuru veic iepriekš izveidotās stratās pēc saimnieciskās darbības veida un uzņēmuma lieluma (pēc darbinieku skaita). Izlasē, neatkarīgi no visiem citiem nosacījumiem, iekļauj visus vispārējās valdības sektora uzņēmumus (institucionālā sektora klasifikācijas kods ISK sākas ar S13).

Populācijas ietvars tika veidots, izmantojot CSP statistiskā uzņēmumu reģistra informāciju par ekonomiski aktīvajām vienībām. Izlases veidošanas brīdī populācijas ietvarā tika iekļautas visas statistiskās vienības, kas atbilst mērķa populācijas aprakstam, - 100 594 vienības.

*SVTK – CSP Statistisko vienību tipoloģiskais klasifikators

Informācija tiek iegūta no statistikas pārskatiem katru ceturksni. No izlasē iekļautajiem respondentiem iegūtā informācija tiek vispārināta, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus. Ar svariem pārreizināto pārskatu rādītājus vispirms summē klašu (četru ciparu zīmju), grupu (trīs ciparu zīmju), nodaļu (divu ciparu zīmju) un sadaļu (burtu) līmenī saskaņā ar NACE 2. redakciju. Informācija tiek apkopota pēc respondenta galvenā darbības veida.

Darbaspēka izmaksu rādītāji sniegti par darbiniekiem, par kuriem veic darba laika uzskaiti un kuriem ir aprēķināta darba samaksa.

Sākot ar 2025.gada 1.ceturksni dati tiek apkopoti, pilnībā ieviešot uzņēmuma definīciju.

Uzņēmums ir mazākā juridisko vienību kombinācija, kas ir organizatoriska vienība, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus un kam ir zināma autonomija lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz savu pašreizējo resursu sadali. Uzņēmums veic vienu vai vairākas darbības vienā vai vairākās vietās. Uzņēmums var būt atsevišķa juridiska vienība.

Katru ceturksni datu kopsavilkumi tiek analizēti, lai novērtētu nerespondējošo un tiešā veidā neapsekoto statistisko vienību imputācijas un svaru pielietošanas rezultātā iegūto datu ticamību. Kopsavilkumu rādītāji tiek salīdzināti ar iepriekšējiem periodiem un administratīvajiem datu avotiem.

Salīdzinot ar ceturkšņa datiem, vienas stundas un mēneša darbaspēka izmaksas gadā satur profesionālās apmācības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, darba apģērba un uniformu izmaksas, darba dēļ nepieciešamo medicīnisko pārbaužu un vakcināciju izmaksas, speciālu ēdienu un dzērienu izmaksas.

Darbaspēka izmaksu indeksu DII (procentos) periodā aprēķina, par bāzi pieņemot 2020. gada vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas (100%):

DII_t = DI_t : DI_{vidējās par 2020.gadu} x 100, kur

DI_{vidējās par 2020.gadu} – vienas stundas darbaspēka izmaksas vidēji 2020. gadā
DI_t – vienas stundas darbaspēka izmaksas periodā t.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas DI periodā t tiek aprēķinātas šādi:

DI_t = KDI_t : KS_t, kur

KDI_t – kopējās darbaspēka izmaksas periodā t,
KS_t – kopējās faktiski nostrādātās stundas periodā t.

Darbaspēka izmaksu indeksu aprēķina atsevišķi katrai no šādām trīs darbaspēka izmaksu kategorijām: kopējām darbaspēka izmaksām, bruto darba samaksai un pārējām darbaspēka izmaksām.

Darbaspēka izmaksu indekss NACE 2. redakcijas agregātam B–S aprēķināts pēc Laspeiresa ķēdes indeksa metodes, kur par svariem izmantotas iepriekšējā gada kopējās darbaspēka izmaksas sadalījumā pa NACE sadaļām. Svari tiek mainīti katru gadu.

Darbaspēka izmaksu indeksi tiek aprēķināti un publicēti divos veidos – sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti. Sezonāli izlīdzināti dati ir dati, kas laika rindu analīzē ļauj objektīvāk novērtēt izmaiņas ekonomiskajos procesos, novēršot sezonas, darba dienu skaita, dažādu brīvdienu (piemēram Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku) ietekmi uz darbaspēka izmaksām.