Iedzīvotāju skaits un galvenie demogrāfiskie rādītāji (eksperimentālā statistika)

Eksperimentālās statistikas dati par iedzīvotāju skaitu, tostarp pēc dažādām demogrāfiskajām pazīmēm: dzimuma, vecuma, valstiskās piederības u.c.

Eksperimentālās statistikas aprēķināšanā izmanto jaunus datu avotus un metodes, cenšoties paplašināt statistikas klāstu vai detalizācijas līmeni atbilstoši lietotāju vajadzībām.

Jāatzīmē, ka eksperimentālās statistikas metodes nav nemainīgas, aprobētas un starptautiski saskaņotas un var tikt mainītas, lai pilnveidotu datu kvalitāti. CSP publicē eksperimentālo statistiku, lai saņemtu lietotāju atsauksmes, izvērtētu datu analītisko potenciālu, atbilstību realitātei un lietotāju vajadzībām. Publicējot eksperimentālo statistiku, CSP nodrošina datu lietotājiem jaunus informācijas avotus lēmumu pieņemšanai.

Rādītāju aprēķināšanai tiek izmantots Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATVK).

N/A

Pastāvīgais iedzīvotājs.

Visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji (personas, kuras Latvijā dzīvo vai kurām ir nodoms dzīvot vismaz 12 mēnešu ilgu posmu).

Latvija, tās reģioni, republikas pilsētas, novadi, novadu pilsētas, pagasti, ciemi, apkaimes un blīvi apdzīvotas teritorijas.

Dati pieejami no 2000. gada. Iedzīvotāju skaits pilsētu un lauku teritorijās no 2011. gada. Dati par izglītību nav pieejami par 2016. gadu. Dati par pilnībā pret Covid-19 pirmreizēji vakcinētajiem iedzīvotājiem pieejami par periodu līdz 2022. gada decembrim.

N/A

• Skaits;
• Procenti (%).

Gada dati.

N/A

N/A

Konfidenciālu informāciju aizsargā Statistikas likums:

• 7. panta otrās daļas 8. punkts, kas nosaka pienākumu statistikas iestādei nodrošināt statistisko konfidencialitāti;
• 17. pants, kas nosaka datu apstrādes kārtību un to aizsardzības prasības;
• 19. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju;
• 19. panta otrā daļa, kas nosaka, ka oficiālo statistiku publicē iepriekš noteiktā brīdī sabiedrībai pieejamā veidā oficiālās statistikas portālā un līdz oficiālās statistikas publicēšanas brīdim šo statistiku nepublisko.

Uzņēmumu statistikā konfidenciālās šūnas tiek noteiktas, izmantojot minimālā gadījuma skaita kritēriju un dominances (n, k) kritēriju. Par drošiem datus uzņēmumu statistikā uzskata, ja tie ir iegūti no vismaz 4 respondentiem (n=4), kā arī viena ieguldītāja īpatsvars šūnā nepārsniedz 80% (1,80) vai divu ieguldītāju 90% (2,90). 

Visa oficiālā statistika tiek publicēta atbilstoši datu publicēšanas kalendāram, plkst. 13.00 

Datu publicēšanas kalendārs

Datu lietotāji tiek informēti par statistikas datu pieejamību ar datu publicēšanas kalendāra palīdzību.

N/A

N/A

N/A

Statistikas datubāze

Nav pieejami.

N/A

N/A

N/A

CSP ir ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS), kas vērsta uz datu lietotāju apmierinātības nodrošināšanu un normatīvo aktu prasību ievērošanu. KVS, ievērojot starptautiska statistikas procesu modeļa (GSBPM) struktūru, ir noteikti un procedūru līmenī aprakstīti statistikas nodrošināšanas procesi, kā arī noteikti atbildīgie par procesu uzraudzību visos statistikas nodrošināšanas posmos. KVS nosaka procesu īstenošanas kārtību (t.i., veicamās darbības (t.sk. procesu un statistikas pārbaudes, to secību, izpildes prasības un atbildīgos izpildītājus)), kā arī procedūras procesu un statistikas novērtēšanai un uzlabojumu ieviešanai.

Kopš 2018.gada CSP KVS ir sertificēta saskaņā ar standartu ISO 9001:2015 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”. Sertificētā darbības sfēra: Oficiālās statistikas nodrošināšana - plānošana, izstrāde, datu iegūšana, apstrāde, analīze un izplatīšana.

Statistikas kvalitāte tiek novērtēta saskaņā ar esošajām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 12. pants nosaka, ka Eiropas statistiku izstrādā, sagatavo un izplata, ievērojot vienotus standartus un saskaņotas metodes. Tādēļ piemēro kvalitātes kritērijus: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, punktualitāte, pieejamība, skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība.

N/A

CSP darbības misija – nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku lēmumu pieņemšanai, pētniecībai un diskusijām. 

Viedokli par datu kvalitāti varat sniegt rakstiski uz e-pastu: pasts@csp.gov.lv

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Dati par vidējā izglītošanās laika indeksu salīdzināmi vienīgi sākot no 2017. gada.

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Viena no CSP prioritātēm atbilstoši Eiropas statistikas sistēmas stratēģiskajiem virzieniem un statistisko datu ieguves tendencēm ir regulāri paplašināt administratīvo datu avotu un CSP regulāro apsekojumu sniegtās informācijas izmantošanu statistikas nodrošināšanā, vienlaikus sekojot respondentu administratīvā sloga samērīgai mazināšanai.

CSP sadarbībā ar administratīvo datu turētājiem atbilstoši Statistikas likumā noteiktajai kompetencei regulāri risina ar administratīvo datu izmantošanu saistītās problēmas, lai nodrošinātu iespējami pilnīgu un kvalitatīvu administratīvo datu avotu informāciju, kas ļauj samazināt administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

CSP veiktie pasākumi administratīvo datu izmantošanas uzlabošanā un respondentu sloga mazināšanā 2020. gadā.

Revīzijas politikas mērķis ir noteikt, kā notiek sagatavoto un publiskoto statistikas datu pārskatīšana jeb revīzija. Šā dokumenta pirmajā nodaļā ir paskaidroti populārākie revīzijas politikas termini, otrajā nodaļā īsi raksturota CSP revīzijas politika, bet trešajā nodaļā sniegts CSP sagatavoto statistikas datu revīzijas cikls.

Revīzijas politikas pamatnostādnes 08.09.2022 (PDF)

Dati var tikt precizēti. Dati režģa šūnās, blīvi apdzīvotās teritorijās un apkaimēs kopš 2016. gada tiek pārrēķināti ik gadu, lai nodrošinātu datu savstarpējo salīdzināmību mainītu adresācijas objektu koordinātu gadījumā. Laikrinda par pilnībā pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem tiek pārrēķināta ik mēnesi atbilstoši jaunākajiem saņemtajiem datiem par vakcinācijas statusu.

N/A

N/A

Būtiskākie datu avoti:

• 2000. gada tautas skaitīšanas (TS) rezultāti;
• 2011. gada TS rezultāti;
• CSP nodrošinātais iedzīvotāju skaita novērtējums sākot no 2016. gada (skatīt https://stat.gov.lv/lv/metadati/5911-iedzivotaju-skaits-un-galvenie-demografiskie-raditaji#stat_process Datu apkopošana → Iedzīvotāju skaita noteikšana);
• CSP nodrošinātā uzkrājošā izglītības datubāze sākot no 2017. gada;
• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētais Fizisko personu reģistrs (FPR, līdz 28.06.2021. Iedzīvotāju reģistrs (IR));
• Valsts ieņēmuma dienesta (VID) dati no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām, mikrouzņēmumu nodokļu deklarācijām, ziņojumiem par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un darba devēja ziņojumiem;
• Valsts Zemes dienesta uzturētais Valsts adrešu reģistrs, tai skaitā teritoriālā iedalījuma vienību telpiskie dati.
• Latvijas Atvērto datu portālā publicētās apkaimju un blīvi apdzīvotu teritoriju robežas.

N/A

N/A

N/A

Teritoriālo vienību robežu noteikšana

Ciemi, teritoriālās vienības, administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni noteikti atbilstoši Valsts adrešu reģistra teritoriālā iedalījuma vienību telpiskajiem datiem 2021. gada sākumā. Blīvi apdzīvotas teritorijas noteiktas atbilstoši robežām attiecīgā gada sākumā.

Iedzīvotāju skaits pilsētu un lauku teritorijās atbilstoši robežām attiecīgā gada sākumā.

Izmantojot ģeokodētas adreses (adrešu punktu koordinātas), teritorijas iespējams noteikt telpiski:

• 2000. gada TS – 99,99 % pastāvīgo iedzīvotāju,
• 2011. gada TS – 100,00 %,
• 2016. gadā – 99,65 %,
• 2017. gadā – 99,65 %,
• 2018. gadā – 99,57 %,
• 2019. gadā – 99,55 %,
• 2020. gadā – 99,53 %,
• 2021. gadā – 99,49 %,
• 2022. gadā – 99,53 %,
• 2023. gadā – 98,62 %.

2000. gada tautas skaitīšana

Par personas faktisko dzīvesvietu 90,7 % pastāvīgo iedzīvotāju pieņem 2000. gada TS anketā norādīto, bet pārējiem, kuri TS laikā netika sastapti, – IR norādīto. 2000. gada TS oficiālajos rezultātos demogrāfiskie dati (personas raksturojoši) publicēti atbilstoši IR norādītajai dzīvesvietai (pieraksta adresei). Oficiālajā statistikā kopējais iedzīvotāju skaits valstī sakrīt ar iedzīvotāju skaitu IR, bet eksperimentālajā izslēgts 321 iedzīvotājs, kura eksistence tautas skaitīšanas kritiskajā brīdī ir apšaubāma. Veidojot režģa veida datus, nav ņemti vērā arī 189 iedzīvotāji, kuru adreses nebija iespējams ģeokodēt. Iedzīvotāju kopskaits vecuma grupās nesakrīt ar kopējo iedzīvotāju skaitu, jo TS datos nav informācijas par vecumu 73 iedzīvotājiem. TS datos nav informācijas par augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni 7,7 % iedzīvotāju. 223 iedzīvotājiem divos iecirkņos labots sākotnējā datubāzē kļūdaini norādītais augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis uz anketā norādīto.

2016.–2017. gadā īstenotā projekta Statistikas un telpiskās informācijas integrēšana ietvaros veikta 2000. gada tautas skaitīšanas datu ģeokodēšana, piesaistot adresēm koordinātas: lejupielādēt (PDF).

Koordinātu piesaistīšanas veidi un ar tiem piesaistīto personu skaits: lejupielādēt (XLSX).

Vietas republikas pilsētās, kur pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvars kopējā pilsētas iedzīvotāju skaitā izteikti pieaudzis vai samazinājies; 2000–2017: lejupielādēt (PDF).

​Vidējā izglītošanās laika indekss​

Vidējā izglītošanās laika indekss  , kur  – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā,  – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām,  – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai: 

Augstākās izglītības iegūšanai nepieciešamais gadu skaits aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no gadu skaita, kas nepieciešams īsā cikla augstākās izglītības (14,5 gadi), bakalaura vai līdzvērtīga līmeņa (15,5 gadi), maģistra vai līdzvērtīga līmeņa (17 gadi) un doktora grāda (20,5 gadi) iegūšanai, par svariem pieņemot novērtēto pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar attiecīgo izglītību kopējā iedzīvotāju skaitā ar augstāko izglītību 2018. gada sākumā: 0,06×14,5+0,29×15,5+0,63×17+0,02×20,5=16,485≈16,5.

​2011. gada tautas skaitīšana

Tāpat kā oficiālajā statistikā par personas faktisko dzīvesvietu 90,7 % pastāvīgo iedzīvotāju pieņem 2011. gada TS anketā norādīto, bet pārējiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika sastapti, – IR norādīto.

Adreses ar tām piekārtotām koordinātām datubāzē ir visām personām, taču ne vienmēr tās ir pareizas un var pat nesakrist ar anketā norādītajām. Piemēram, anketā norādīts tikai ciems, bet piekārtotā ēkas adrese neatbilst faktiskajai. Līdz ar to, salīdzinot režģa veida datus ar citiem laika periodiem, iespējamas neatbilstošas iedzīvotāju skaita izmaiņas. Piemēram, salīdzinot situāciju 2011. gada TS brīdī un 2018. gada sākumā, režģa šūnā 1kmX689Y309 (Rugāju novada Lazdukalna pagastā) iedzīvotāju skaits pieaudzis no 37 līdz 49, bet blakus esošajā šūnā 1kmX689Y308 – samazinājies no 44 līdz 18. Faktiski daļai šūnā 1kmX689Y309 dzīvojošo personu 2011. gada TS adrese kļūdaini norādīta šūnā 1kmX689Y308. Atsevišķos gadījumos TS oficiālie dati par faktiskās dzīvesvietas atrašanās vietu laboti (382 personām teritoriālā vienība, 454 – Valsts adrešu reģistra adresācijas objekta kods).

126 iedzīvotājiem labots sākotnējā datubāzē kļūdaini norādītais augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis uz anketā norādīto.

​Vidējā izglītošanās laika indekss

Vidējā izglītošanās laika indekss , kur  – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā,  – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām,  – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai:

Augstākās izglītības iegūšanai nepieciešamais gadu skaits aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no gadu skaita, kas nepieciešams īsā cikla augstākās izglītības (14,5 gadi), bakalaura vai līdzvērtīga līmeņa (15,5 gadi) un maģistra vai līdzvērtīga līmeņa (17 gadi) iegūšanai, par svariem pieņemot novērtēto pastāvīgo iedzīvotāju īpatsvaru ar attiecīgo izglītību kopējā iedzīvotāju skaitā ar augstāko izglītību 2018. gada sākumā: 0,06×14,5+0,3×15,5+0,64×17=16,4.

 Mēneša darba samaksa

Aprēķini līdzīgi kā datiem no iedzīvotāju skaita novērtējuma sākot no 2016. gada. Izmantoti tikai dati no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām. Mēneša vidējās darba samaksas slieksnis 36,99 eiro. Darba ņēmēji ietverti teritorijā pēc faktiskās dzīvesvietas TS brīdī.

​Iedzīvotāju skaita novērtējums sākot no 2016. gada

Pastāvīgo iedzīvotāju faktisko dzīvesvietu Latvijā nosaka, izmantojot FPR un 2011. gada TS datus.

Ja pēc 2011. gada TS aktualizētas dzīvesvietas ziņas FPR (deklarētās un reģistrētās dzīvesvietas ziņas, kā arī mutiski norādīta dzīvesvietas adrese), par personas dzīvesvietu pieņem FPR norādīto (tiek izmantots adresācijas objekta kods, ja norādīts). Iedzīvotāju skaits, kuru faktiskā dzīvesvieta noteikta no 2011. gada TS datiem:

• 2016. gadā – 1 440 721,
• 2017. gadā – 1 321 412,
• 2018. gadā – 1 221 577,
• 2019. gadā – 1 139 089,
• 2020. gadā – 1 066 008,
• 2021. gadā – 1 002 519,
• 2022. gadā – 936 183,
• 2023. gadā – 871 516.

Ja dzīvesvietas ziņu pēdējais aktualizēšanas iemesls ir dzīvesvietas reģistrācijas anulēšana (sniegtas nepatiesas ziņas vai zudis tiesiskais pamats), persona iekļauta tās administratīvās teritorijas (novada vai republikas pilsētas) iedzīvotāju skaitā, kurā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

Atsevišķos gadījumos netiek izmantoti FPR norādītie adresācijas objektu kodi personām ar uzturēšanās atļaujām, ja vienā adresē ir pārāk liels personu skaits un ir pamatojams, ka šīs personas faktiski tur nedzīvo. Šādos gadījumos izmantots tikai teritoriālās vienības kods.

Iedzīvotāju skaits, kas nav ņemts vērā, veidojot režģa veida datus (iepriekš minēto iemeslu dēļ vai ja adreses nebija iespējams ģeokodēt):

• 2016. gadā – 6 920,
• 2017. gadā – 6 920,
• 2018. gadā – 8 359,
• 2019. gadā – 8 629,
• 2020. gadā – 9 044,
• 2021. gadā – 9 614,
• 2022. gadā – 8 735,
• 2023. gadā – 25 985.

Personām, kuras atrodas ieslodzījumā, sociālās aprūpes iestādēs vai bērnu namos, dzīvesvietu pieņem atbilstoši šo iestāžu adresēm. Sākot ar datiem par 2018. gadu, izmantots plašāks datu avotu klāsts par personām sociālās aprūpes iestādēs un bērnu namos. Tādēļ, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu datiem, iedzīvotāju skaita izmaiņas var neatbilst faktiskajai situācijai (piemēram, krass iedzīvotāju pieaugums režģa šūnā 1kmX656Y323 un Gulbenes novada Līgo pagastā, kur atrodas sociālās aprūpes centrs Siltais).

Pārējos gadījumos par personas faktisko dzīvesvietu pieņem 2011. gada TS norādīto, izņemot, ja persona atradusies ieslodzījumā 2011. gada TS brīdī (sākot ar datiem par 2018. gadu arī sociālās aprūpes iestādē vai bērnu namā), bet tajā vairs neatrodas un dzīvesvietas ziņas FPR pēc 2011. gada TS nav aktualizētas (deklarētās un reģistrētās dzīvesvietas ziņas, kā arī mutiski norādīta dzīvesvietas adrese). Tādā gadījumā par personas dzīvesvietu pieņem pirms 2011. gada TS IR norādīto.

Par personas faktisko dzīvesvietu pieņemot 2011. gada TS norādīto, izmantots labotais adresācijas objekta un teritoriālās vienības kods.

Bērniem bez norādīta adresācijas objekta koda pieņem vecāku kodu, ja sakrīt teritoriālās vienības kods. Bērniem bez norādīta teritoriālās vienības koda pieņem mātes adresācijas objekta kodu.

Dzimums, vecums, tautība un valstiskā piederība pēc FPR datiem.

Ekonomiskās aktivitātes statusi 2017.–2018. gadā noteikti no Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem administratīvajiem datiem. Atlikušajām personām rādītāji imputēti, izmantojot regularizētās diskriminantu analīzes metodi. Ekonomiskās aktivitātes statusi kopš 2019. gada noteikti atbilstoši 2021. gada tautas skaitīšanas metodoloģijai.

Augstākais sekmīgi iegūtais izglītības līmenis pēc CSP nodrošinātās uzkrājošās izglītības datubāzes.

​Vidējā izglītošanās laika indekss

Vidējā izglītošanās laika indekss , kur  – vidējais izglītošanās laiks attiecīgajā teritoriālajā vienībā,  – minimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām,  – maksimālais vidējais izglītošanās laiks starp visām teritoriālajām vienībām.

Izglītošanās laiks atbilst vidējam gadu skaitam, kas nepieciešams augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa iegūšanai:

 Mēneša darba samaksa

VID dati par darba samaksu no paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām, mikrouzņēmumu nodokļu deklarācijām, kā arī ziņojumiem par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

No paziņojumiem par fiziskai personai izmaksātajām summām pēc ienākumu veida atlasīti tie, kuru gūšanas periods nav vecāks par iepriekšējā gada sākumu:

Autoratlīdzības ieskaitītas tikai tad, ja tajā pašā periodā attiecīgajā uzņēmumā saņemti arī citi ienākumi, kas ietverti darba samaksas aprēķinā.

Paziņojumos par fiziskai personai izmaksātajām summām par bruto darba samaksu pieņemti ieņēmumi (5. rinda), tai skaitā pie neapliekamajiem ienākumiem (6. rindā) norādītās no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumi (nepārsniedz 10 % no darbinieka bruto darba samaksas gadā). Bruto darba samaksā nav iekļautas atsevišķi (13. rindā) norādītās no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas. Neto darba samaksa aprēķināta, no bruto atņemot ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un attaisnotos izdevumus no darbinieka darba ienākumiem (t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

Mikrouzņēmumu darbiniekiem bruto darba samaksa aprēķināta, neto darba samaksai pieskaitot IIN, ko aprēķina pēc formulas i=n/N*M*I, kur n – darbinieka neto darba samaksa mēnesī, N – visu mikrouzņēmuma darbinieku darba samaksas summa ceturksnī, M – kopā aprēķinātais mikrouzņēmuma nodoklis ceturksnī, I – vidējā IIN likme, izteikta simtdaļās.

Ienākumu gūšanas periods izteikts mēnešos. Gadījumos, kad paziņojumos par fiziskai personai izmaksātajām summām tas uzņēmuma un ienākumu veida ietvaros ir īsāks nekā pēc VID darba devēja ziņojumiem un ieņēmumu atšķirība nepārsniedz 5 %, ienākumu gūšanas periods izmantots no VID darba devēja ziņojumiem.

Vidējā mēneša darba samaksa personu līmenī aprēķināta, summējot visus atlasītos ienākumus un dalot ar kopējo mēnešu skaitu, kad bija ienākumi.

Ietverti tikai tie darba ņēmēji, kas ir vismaz 15 gadus veci un kuru mēneša vidējā darba samaksa pārsniedz slieksni (aprēķināts, izmantojot valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi un pieņemot, ka darba ņēmējs strādā pie darba devēja visas kalendārās darba dienas vismaz vienu stundu dienā):

Darba ņēmēji ietverti teritorijā pēc faktiskās dzīvesvietas nākamā gada 1. janvārī.

 Pilnībā pret Covid-19 pirmreizēji vakcinētie iedzīvotāji

Nacionālā veselības dienesta dati par vakcinācijas statusu. Par pilnībā pirmreizēji vakcinētiem pieņemti tie iedzīvotāji, kuriem pēc pilna pirmreizējā vakcinācijas kursa pabeigšanas vai arī vienas vakcīnas devas saņemšanas pēc laboratoriski apstiprināta pozitīva Covid-19 testa pagājušas 14 dienas (atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami vakcinācijas sertifikāta iegūšanai, plašāk https://www.vmnvd.gov.lv/lv/sertifikatu-veidi-un-izmantosana). Mēneša relatīvajiem datiem izmantots attiecīgā gada sākumā iedzīvotāju skaits, starp vakcinētajiem iedzīvotājiem nav iekļauti tie, kuri miruši laika posmā no gada sākuma līdz attiecīgajam mēnesim. Jaunākā gada janvāra–jūnija relatīvajiem datiem līdz brīdim, kamēr nav pieejami dati par jūliju, izmantots iedzīvotāju skaits iepriekšējā gada sākumā.

N/A

N/A

N/A