Darba samaksas struktūras apsekojums

Darba samaksas struktūras apsekojumā iegūtos datus izmanto, lai iegūtu detalizētu informāciju par darbinieku skaitu un darba samaksu sadalījumā pa profesijām, pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, uzņēmumā nostrādāto gadu skaita gan valstī kopumā, gan par atsevišķām nozarēm un reģioniem, gan pārskata gada griezumā, gan par pārskata gada oktobri. Apsekojumā tiek apkopota arī informācija par darbinieku skaita aptvērumu ar darba koplīgumiem.

N/A

Visas ekonomiski aktīvās komercsabiedrības, individuālie komersanti, budžeta iestādes, nodibinājumi, biedrības un fondi 2022. gada 31. oktobrī. Apsekojumā tika iekļauti gan pilna, gan nepilna darba laika darba ņēmēji, kas bija darba attiecībās 2022. gada 31. oktobrī pamatdarbā vai blakus darbā un saņēma darba samaksu.

Pārskatā neiekļāva tos darba ņēmējus, kuriem 2022. gada oktobrī nebija aprēķināta darba samaksa un kuriem netika veikta darba laika uzskaite.

Padomes Regula (EK) Nr. 530/1999 (1999. gada 9. marts) par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām

Komisijas Regula (EK) Nr. 1738/2005 ( 2005. gada 21. oktobris )

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES kopumā un par katru valsti atsevišķi. 

Sadaļā: Earnings / Structure of earning survey

N/A

N/A

2022. gadā darba samaksas struktūras dati tika iegūti, veicot izlases apsekojumu, kurā informācija tika apkopota, izmantojot CSP veidlapu Nr. 5-darbs "Pārskats par darba samaksas struktūru 2022. gadā", veidlapu Nr. 5-darbs-­MkU "Pārskats par darba samaksas struktūru 2022. gadā" un veidlapu Nr. 5-darbs-­VTP "Pārskats par darba samaksas struktūru 2022. gadā".

Tika izmantota stratificēta divpakāpju gadījuma izlase. Stratas veidoja pēc sekojošām pazīmēm: mērķa populācija, sadalījums, lieluma grupa pēc nodarbināto skaita, NACE grupa un lieluma grupa vietējai vienībai pēc nodarbināto skaita. Izlases apjomu katrā stratā noteica, izmantojot kombinēto Neimaņa optimālo izvietojumu, ņemot vērā vietējo vienību skaitu stratā un attiecīgās stratas nodarbināto skaitu. Katrā stratā izlases pirmajā pakāpē tika atlasītas vietējās vienības ar sistemātiskās izlases metodi.
Izlases otrajā pakāpē pašas statistiskās vienības atlasīja darba ņēmējus, par kuriem bija jāsniedz informācija, ievērojot šādus noteikumus:

• ja vietējā vienībā darba ņēmēju skaits bija 1–50, tad bija nepieciešams sniegt informāciju par visiem darba ņēmējiem;
• ja 51–69, tad par 50 darba ņēmējiem;
• ja 70–149, tad par 60,
• ja 150–249, tad par 70;
• ja 250–499, tad par 80;
• ja 500–999, tad par 90;
• ja 1 000 un vairāk, tad par 8 % no darba ņēmēju skaita vietējā vienībā 2022. gada 31. oktobrī.

Statistiskā vienība drīkstēja sniegt informāciju par visiem vietējās vienības darba ņēmējiem, ja tas bija ērtāk.

Apsekojumā tika pieņemts, ka statistiskajās vienībās ar nodarbināto skaitu zem 10 (pārskata 5-darbs-MkU respondenti) vietējo vienību nav.

2022. gada izlasē bija iekļauti 10,5 tūkst. uzņēmumi un uzņēmumu vietējās vienības, no kurām tika iegūti dati par 193,6 tūkst. darba ņēmējiem. 

2018. gadā izlasē bija iekļautas 10,8 tūkst. vietējo vienību. Kopā izlasē bija 193,4 tūkst. darba ņēmēju.

2014. gadā izlasē bija iekļauti 177,2 tūkst. darbinieki.

2010. gadā izlasē bija iekļautas 18 tūkst. vietējo vienību vai ap 10 tūkst. respondentu. Kopā izlasē bija 229,1 tūkst. darba ņēmēju.

Dati dalījumā pa saimniecisko darbību veidiem tiek apkopoti pēc respondenta vietējās vienības darbības veida, izņemot pašvaldību centralizētās grāmatvedības, kuras datus iesniedz atsevišķi pa šādām nozarēm:

• elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana;
• valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
• izglītība;
• sociālā aprūpe ar izmitināšanu;
• sociālā aprūpe bez izmitināšanas;
• radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
• bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
• uzkopšanas darbības.

Katras vietējās vienības pārskatā uzrādīto darba ņēmēju skaits ar svaru koeficientu palīdzību tika vispārināts uz visiem vietējās vienības darba ņēmējiem.
Sagatavojot kopsavilkumus, tika veiktas šādas papildu darbības:

• atsevišķi darba ņēmēji, kuri gadā vai oktobrī bija nostrādājuši mazāk nekā vienu mēnesi, tika izslēgti no izlases, palielinot svarus pārējiem darba ņēmējiem;
• darbiniekiem, kuriem oktobrī bija neapmaksātas dienas vai arī mazāk nostrādātu dienu, jo viņi tika pieņemti darbā mēneša vidū, oktobra darba samaksa un apmaksātās stundas tika pārrēķinātas uz pilnu mēnesi.

Tā kā apsekojumā pielietota divpakāpju izlase, tad, lai iegūtu kopsavilkumu datus, katram darbiniekam, kas iekļuvis izlasē, tiek aprēķināti divi svari. Pirmkārt, tiek aprēķināti svari, kas vispārina vietējo vienību uz visām vietējām vienībām (Svv), un, otrkārt, svari, kas vispārina darbinieku uz konkrētās vietējās vienības visiem darbiniekiem (Sdarb).

Vispirms par katru darbinieku izlasē izrēķina mēneša vidējo bruto darba samaksu gadā (DSvid), ņemot vērā slodzi un nostrādāto mēnešu skaitu:

DSvid = aprēķinātā bruto darba samaksa gadā / (slodze * mēnešu skaits, par kuriem aprēķināta darba samaksa)

Lai noteiktu darbinieku mēneša vidējās bruto darba samaksas summu, aprēķināto DSvid par katru izlases darbinieku reizina ar abiem svariem – Svv un Sdarb. Lai noteiktu darbinieku skaitu ar šādu darba samaksu, summē minēto svaru reizinājumu.

Rezultātā formula mēneša vidējās bruto darba samaksas aprēķinam gadā ir šāda:

Σ (DSvid * Svv * Sdarb) / Σ (Svv * Sdarb)

Mēneša vidējā bruto darba samaksā gadā ir iekļautas gan regulārās, gan neregulārās izmaksas.

Vidējā bruto darba samaksa stundā oktobrī (DSSTokt) iekļauj tikai regulārās izmaksas un to aprēķina šādi:

DSSTokt = Σ ((aprēķinātās bruto darba samaksas regulārās izmaksas oktobrī / apmaksāto stundu skaits) * Svv * Sdarb) / Σ (Svv * Sdarb)

Lai noteiktu darbinieku skaitu pēc noteiktas pazīmes (vecums, izglītība u. c.), summē atlasīto darbinieku izlases abu pakāpju svaru reizinājumu.