Ģimenes kodols

Ģimenes kodola datus izmanto ģimeņu struktūras un ģimenes lieluma novērtēšanai Latvijā, statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.

N/A

Ģenerālkopa ir visi privātās mājsaimniecības dzīvojoši Latvijas iedzīvotāji atbilstoši definīcijai:

par pastāvīgajiem iedzīvotājiem uzskata tikai personas, kuras Latvijā ir dzīvojušas vismaz 12 mēnešu ilgu nepārtrauktu posmu pirms attiecīgā gada 1.janvāra, kā arī personas, kuras Latvijā ir ieradušās ar nodomu valstī pavadīt vismaz vienu gadu.

N/A

Iedzīvotāju skaita novērtēšanai Centrālā statistikas pārvalde izmanto administratīvo reģistru datus:

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP);
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID);
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA);
• Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM);
• Lauksaimniecības datu centra (LDC);
• Lauku atbalsta dienesta (LAD);
• Nacionālā veselības dienesta (NVD);
• Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA);
• Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD);
• Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP);
• Labklājības ministrijas (LM). 

Novērtējuma kvalitātes kontrolei tiek izmantoti dati:

• Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmas (SOPA) dati par personām, kas saņēmušas pašvaldību pabalstus un pakalpojums;
• Studiju un zinātnes administrācijas individuālie dati par personām, kuras saņēmušas studiju/ studējošo kredītu studijām ārpus Latvijas;
• Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati par skolas vecumu sasniegušiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā mācību iestādē;
• SIA “Rīgas satiksme” individuālie dati par personalizētajiem e-taloniem;
• dati par personām, kuras piedalījušās lielākajos mājsaimniecību apsekojumos.

Tiek izmantoti administratīvie dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra.

Galvenie nosacījumi iedalot iedzīvotājus ģimeņu kodolos:

• Viena persona vai personu grupa, kas neveido nevienu no iepriekš minētajiem tipiem, netiek skatīta kā ģimene;
• Netiek ietvertas personas, kas dzīvo institucionālajos mājokļos;
• Ģimeni veido tikai laulāts vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošs pāris ar vai bez bērniem, kā arī viens vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem;
• Tiek ņemta vērā tikai tiešā radniecība starp pēcnācējiem un vecākiem, līdz ar to, tikai vecvecāks ar mazbērniem šajā kontekstā netiek skaitīts kā ģimenes kodols.
• Netiek skatīts pēcnācēja vecums – arī pieauguši vīrieši un sievietes, dzīvojot kopā ar saviem vecākiem, ir dēla un meitas statusā.
• Atbilstoši tautas skaitīšanas metodoloģijai vienā mājsaimniecībā var būt vairāki ģimenes kodoli – piemēram, vecmāmiņa ar vectēvu un kāds no viņu bērniem ar savu ģimeni (šai gadījumā divi ģimenes kodoli).

Ģimenes kodola noteikšanai tiek izmantoti dati no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra un CSP veiktā iedzīvotāju skaita novērtējuma.  

CSP izstrādājusi algoritmu ģimeņu tipu noteikšanai, kur tiek izmantoti dati par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem personu līmenī, kas sniedz ziņas par radniecību.

Lejupielādēt shēmu JPG

Algoritma aprēķinu sāk veidot no jaunākās personas, pievienojot partneri vai vecākus. Kad izveidots sākotnējais ģimenes kodols, algoritmu turpina izvērtējot nākamās jaunākās personas mājoklī piederību šim vai kādam citam ģimenes kodolam.

Algoritms tiek veikts 2 etapos – 1. etapā tiek izveidots ģimenes kodols atbilstoši reģistros atrodamajai informācijai, savukārt 2. etapā tiek noteikts vai neprecētai pilngadīgai personai ir nereģistrēts kopdzīves partneris.

Atbilstoši algoritmam katra persona tiek klasificēta kā

• piederīga vienam no 6 ģimeņu tipiem vai
• ģimeņu skaitā neietilpstoša persona (viena persona vai personu grupa (mājoklī ir trīs un vairāk personu, kuras nesaista radniecība)) – šie dati netiek publicēti.

Kopdzīves partneru noteikšana

Atbilstoši algoritmam kodols “kopdzīves partneri” tiek veidots, ja bērna tēvs un māte, kuri nav reģistrējuši laulību, ir deklarējuši adresi vienā mājoklī.

Divas viena dzimuma personas ar vecuma starpību -10 / +10, kurām nav bērnu, kuras nav radinieki un ir deklarētas vienā adresē, statistikā tiks uzskatītas par viendzimuma kopdzīves partneriem. Ja adresē būs deklarētas 3 vai vairāk viena dzimuma personas, kuri nav radinieki, ģimenes kodoli netiek veidoti.

Ja vienā adresē ir deklarētas divas un vairāk dažāda dzimuma personas ar vecuma starpību -10 / +15, kuras nav radinieki, statistikā atbilstoši algoritmam tiks veidoti viens vai vairāki kopdzīves partneru pāri. 

Lai noteiktu nereģistrētas kopdzīves pārus, tiek piemēroti vairāki starptautiski pielietoti nosacījumi, kas izslēdz pārus ar savstarpēju radniecību un kopdzīves partnerus ar ļoti lielu (maz iespējamu) vecuma starpību. Radniecību nosaka izvērtējot vai personām sakrīt kāds no vecāku personas kodiem un vai personām ir vienādi uzvārdi (piemēram, brālēniem).

Ja mājoklī ir trīs vai vairāk viena dzimuma personu, kuras nesaista radniecība, tad ģimenes kodols neveidojas un visām šīm personām nepiešķir ģimenes tipu.

Aprēķinā izmantotā metodoloģija ļauj identificēt dažādu dzimumu un viendzimuma nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošus pārus, ja to dzīvesvieta ir deklarēta vienā adresē, tomēr netiek identificēti viendzimuma kopdzīves partneri ar bērniem.

Dzīvesvietas noteikšana

Ir vairāki iemesli, kādēļ ģimenes locekļi deklarē dzīvesvietu dažādās adresēs. Piemēram:

1. lai iekārtotu bērnu vēlamajā skolā, tam jābūt deklarētam attiecīgajā teritorijā;
2. pašvaldības palielina nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts. Tāpēc ja ģimenei ir vairāki īpašumi, tā deklarē dzīvesvietu ‘daloties’;
3. pašvaldību pabalsti un atlaides bērniem, kas ir saistīti ar bērna deklarēto dzīvesvietu.

Minēto un citu iemeslu dēļ, izmantojot tikai iedzīvotāju reģistrā deklarētās adreses algoritms veido realitātei neatbilstoši lielu ģimeņu, kurās viens vecāks audzina bērnus, īpatsvaru. Tādēļ tiek veiktas papildu korekcijas. Vientuļā tēva ģimenes kodolam pievieno otru vecāku un maina ģimenes tipu uz precēts pāris ar vienu vai vairākiem bērniem, ja izpildās visi šie nosacījumi:

• pāris ir noslēdzis laulību,
• tiem ir vismaz viens kopīgs bērns vecumā 0-15 gadi.
• attiecībā uz tēva ar vienu vai vairākiem bērniem sievu tās deklarētajā dzīvesvietā izpildās viens no nosacījumiem:

• viņa neveido citu ģimenes kodolu “kopdzīves partneri ar bērniem”,
• viņa veido kodolu tikai ar saviem bērniem (vientuļās mātes ģimene – 6. tips),
• viņa veido kodolu ar vienu vai abiem saviem vecākiem (un viņu citiem bērniem) (tipi – 2., 4., 5., 6.)

Ja izpildās augstāk minētie nosacījumi, izvērtē, kur ģimene varētu faktiski dzīvot. Kā kritērijs, tiek izmantota mājokļa platība. Pēc apvienošanas uzskata, ka ģimene dzīvo lielākajā mājoklī.

Ģimenes kodolu nemaina un nepapildina, ja:

• sieviete atbilstoši algoritmam jau iekļauta nereģistrētā pāra ģimenē ar kādu citu partneri (tipi 3., 4.),
• jaunākā bērna vecums ir 16+ gadi.

Viena ģimenes kodola papildināšana atbilstoši maina ģimenes tipus arī citām iesaistītajām personām, ar kurām sieviete iepriekš ir bijusi kopīgā kodolā, piemēram, viņas bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām.

Ja ģimenes kodols izveidots no personām, kas deklarējušās dažādās adresēs, lai noteiktu, kuru no adresēm statistikā izmantot kā ģimenes dzīvesvietu, izmanto datus par mājokļa platību un citām deklarētajām personām.

• Ja ne vienā, ne otrā mājoklī nav deklarētas personas, kuras ir ārpus šī ģimenes kodola, tad statistikas mērķiem kā ģimenes dzīvesvietu izmanto mājokļa ar lielāko platību adresi.
• Ja mājoklī ar lielāko platību deklarēta vēl kāda persona, tad vērtē, vai šis mājoklis ir privātmāja vai dzīvoklis.
  • Ja lielākais mājoklis ir privātmāja, tad šo adresi statistikā izmanto kā ģimenes dzīvesvietas adresi.
  • Ja lielākais mājoklis ir dzīvoklis, tad statistikā kā ģimenes dzīvesvietu izmanto mazākā mājokļa adresi, kurā neviens ārpus ģimenes kodola nav deklarēts.
• Ja abos mājokļos ir deklarēta vēl kāda persona ārpus ģimenes kodola, tad statistikā kā ģimenes dzīvesvietu izmanto mājokļa ar lielāko platību adresi.