Ugunsgrēki un to sekas, glābšanas darbi

Ugunsgrēku un to radīto seku datus izmanto, lai novērtētu notikumu un seku apmēru (ugunsgrēku skaits, bojāgājušie, cietušie un izglābtie) Latvijā kopā un sadalījumā pa republikas pilsētām un novadiem, kā arī sadalījumā pa objektiem (dzīvojamās mājas; nedzīvojamās ēkas un būves; lauksaimniecības objekti; publiskās ēkas; ražošanas ēkas; noliktavas; būvobjekti; transporta līdzekļi, transporta nozare; kūlas ugunsgrēki; citi (izgāztuves, atkritumi utt.)).

N/A

Iedzīvotāju aptvērums

Ugunsgrēkā cietušie un bojāgājušie - visi cietušie vai bojāgājušie cilvēki, kuri nelaimes gadījuma brīdī atradās Latvijas teritorijā. Neaptver cietušos vai bojāgājušos Latvijas iedzīvotājus, ja nelaime notikusi ārpus Latvijas teritorijas.

Ģeogrāfiskais aptvērums

Latvijas teritorija

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 17. pants.

Oficiālās statistikas portāla datubāze

Ugunsgrēki un tajos cietušie

Glābšanas darbi

N/A

Oficiālās statistikas portāla datubāzē:

• kopā par Latviju kopš 1993. gada
• pa valstspilsētām un novadiem no 2021. gada 

Oficiālās statistikas portāla arhīva datubāzē:

Laikrinda teritoriālā griezumā no 2016. līdz 2020. gadam: UGS030. Ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo skaits republikas pilsētās un novados.

Ugunsgrēki

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzskaita visus ugunsgrēkus Latvijas teritorijā, izņemot meža ugunsgrēkus. Meža ugunsgrēkus uzskaita un informāciju par to radītajām sekām apkopo Valsts meža dienests.

Ugunsgrēkos bojā gājušie

Slimību Profilakses un Kontroles Centrs apkopo statistiku par nāves cēloņiem, kur viens no nāves cēloņiem ir “pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei”. SPKC dati nesakrīt ar VUGD datiem. VUGD apkopo datus par visiem bojāgājušajiem ugunsgrēkos, savukārt SPKC apkopo datus par mirušajiem, kuru nāves cēlonis varēja iestāties gan ugusngrēka dēļ, gan sistēmu/ierīču ekspluatācijas pārkāpuma dēļ bez ugunsgrēka (piemēram, cilvēks gājis bojā tvana gāzes iedarbes rezultātā, t.i. apkures sistēmas nepareizas ekspluatācijas dēļ).

Informāciju apkopo no VUGD Izbraukumu reģistrācijas un resursu vadības informācijas sistēmas, kā arī papildu izmanto no Valsts policijas saņemto informāciju par nāves cēloņiem, mirušā dzimumu un vecumu.

Informācija par ugunsgrēkiem tiek reģistrēta VUGD Izbraukumu reģistrācijas un resursu vadības informācijas sistēmā un primāri izmantota ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanai, sekundāri statistikas apkopošanai.

Atbilstoši 2016.gada 19.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 7.1.punkta prasībām fiziskajai personai ir pienākums ziņot par ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku.

Atbilstoši 2003.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.686 “Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām” 3.8. punkta prasībām iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, ja iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos vai teritorijā ir izcēlies ugunsgrēks vai notikusi avārija, par to nekavējoties ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības vadītājam, kā arī organizēt ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus.

VUGD uzskaita tikai tos bojāgājušos, kuriem nāve iestājusies ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekmē (iedarbībā).

Sākotnēji visi ugunsgrēkos bojāgājušie cilvēki tiek uzskaitīti kā bojāgājušajiem ugunsgrēkā, kamēr nav saņemta oficiāla informācija no Valsts policijas par bojāejas cēloni. Ja bojāejas cēlonis nav saistīts ar ugunsgrēku (piemēram: bojāejas cēlonis slepkavība, CSNg u.c.), tad mirušais tiek izslēgts no bojā gājušo ugunsgrēkos skaita.