Mājsaimniecību budžets un patēriņa izdevumi
1. Kontakti
Atbildīgā iestāde
Struktūrvienība
Kontaktpersona
Amats
E-pasts
Telefons
2. Publicētā statistika
Datu apraksts
Galvenais Mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, reģionos, pilsētās un laukos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās.
MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās.
Termini un definīcijas
Statistiskā vienība
Apsekojuma pamatvienība ir privāta mājsaimniecība.
Ģenerālkopa
Visas privātās mājsaimniecības Latvijā. Apsekojumā netiek ietvertas institucionālās mājsaimniecības. Institucionālās mājsaimniecības ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.)
3. Institucionālais pilnvarojums
Tiesību akti un līgumi
N/A
4. Datu izplatīšanas veidi
Tiešsaistes datubāzes
5. Salīdzināmība
Teritoriālā salīdzināmība
Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Household budget survey
Mājsaimniecību budžeta apsekojumi visās ES dalībvalstīs nenotiek katru gadu, tāpēc Eurostat datubāzē ir dati par: 1988., 1994., 1999., 2005., 2010. 2015. gadu.
Patēriņa izdevumu 4. grupā "Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais" nacionālajā līmenī netiek iekļauta nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa, kura tiek ieskaitīta, publicējot datus Eurostat, lai salīdzinātu datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Salīdzināmība laikā, salīdzināmu datu laikrindu garums
Pilnībā salīdzināmi Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati ir pieejami no 2002. līdz 2016. gadam. 2017. un 2018. gadā Mājsaimniecību budžetu apsekojums netika veikts. Ņemot vērā to, ka ir mainīts apsekojuma anketu dizains un pilnveidota aprēķinu metodoloģija, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2019. gada dati nav pilnībā salīdzināmi ar iepriekšējos gados veiktiem apsekojumiem.
6. Saskaņotība
Saskaņotība starp statistikas tēmām
N/A
7. Statistikas procesi
Datu avots
Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datu iegūšanas metode ir personīga intervija ar personu mājsaimniecībā, kura ir atsaukusies uz CSP nosūtīto aicinājumu piedalīties apsekojumā, kā arī regulāru pierakstu veikšana patēriņa izdevumu dienasgrāmatā. Parasti respondents ir mājsaimniecības loceklis jeb pieaugušais, kurš ir vislabāk informēts par mājsaimniecību kopumā. Mājsaimniecību piedalīšanās apsekojumā ir brīvprātīga.
Informācijas iegūšanai ir izstrādātas divas pamatanketas: Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmata un Mājsaimniecības aptauja.
Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienasgrāmatu aizpilda paši respondenti, divu nedēļu laikā ierakstot visus personiskā patēriņa naudas izdevumus (vai pievienojot čeku) par pirktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikas produktus, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti bez maksas.
Mājsaimniecības aptauju aizpilda intervētājs. To veido divas intervijas: Ievadaptauja un Noslēguma aptauja. Pirmajā tiek uzdoti vispārīgi jautājumi par mājsaimniecības sastāvu, izglītību, mājsaimniecības locekļu nodarbinātību, lauksaimnieciski izmantojamās zemes raksturojumu, bet noslēguma intervijā tiek iekļauti jautājumi par mājokļa apstākļiem, mājsaimniecības locekļu ienākumiem naudā un natūrā no darba devēja vai vietējās pašvaldības, kā arī izdevumiem par dažādām precēm un pakalpojumiem.
Datu vākšana
Izlase ir vienmērīgi izvietota pa visu Latvijas teritoriju. Apsekojumā tiek iekļautas visas personas, kas dzīvo konkrētajā mājsaimniecībā.
Mājsaimniecību budžeta apsekojuma izlase ir veidota kā divpakāpju stratificēta izlase, kur stratifikācija tiek veikta pēc teritorijas urbanizācijas līmeņa: Rīga, astoņas lielās pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils), pārējās pilsētas, lauki. Tautas skaitīšanas iecirknis ir izmantots par primāro izlases vienību (PIV) katras stratas ietvaros. Izlase ir sadalīta vienmērīgi gan pa galvenajām teritorijām, gan arī laikā.
Gads | MBA izlases apjoms | Atbildējušo mājsaimniecību skaits | Atbildētība, % | Neatbildētība, % | Tajā skaitā atteikumi, % |
2002 | 6 158 | 3 949 | 65 | 35 | 13 |
2003 | 6 001 | 3 631 | 62 | 38 | 17 |
2004 | 6 513 | 3 913 | 61 | 39 | 18 |
2005 | 7 429 | 3 774 | 52 | 48 | 21 |
2006 | 9 004 | 4 051 | 45 | 55 | 25 |
2007 | 9 470 | 3 565 | 40 | 60 | 25 |
2008 | 10 281 | 4 002 | 41 | 59 | 26 |
2009 | 10 267 | 4 359 | 45 | 55 | 28 |
2010 | 9 407 | 3 798 | 43 | 57 | 32 |
2011 | 9 983 | 3 769 | 40 | 60 | 32 |
2012 | 10 559 | 3 791 | 37 | 63 | 33 |
2013 | 11 196 | 3 931 | 36 | 64 | 35 |
2014 | 11 205 | 3 713 | 34 | 66 | 33 |
2015 | 11 222 | 3 844 | 35 | 65 | 30 |
2016 | 11 186 | 3 263 | 30 | 70 | 33 |
2019 | *11 223 | 2647 | 24 | 76 | 42 |
*Neņemot vērā virspārklājumu.
Datu apkopošana
Apsekojuma dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem.