Mājsaimniecību budžets un patēriņa izdevumi

Mājsaimniecību budžeta apsekojums (MBA) sniedz informāciju par mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru valstī kopumā, reģionos, pilsētās un laukos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās.

MBA dati tiek lietoti 

• patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai (patēriņa cenu indeksa svaru noteikšanai preču grupām un apakšgrupām), 
• iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, (MBA dati tiek izmantoti mājsaimniecību gala patēriņa izdevumu validācijai nacionālajos kontos, analizējot izdevumu struktūru ECOICOP 6 zīmju līmenī un salīdzinot to ar citiem datu avotiem detalizētā izdevumu līmenī, kā arī MBA ir vienīgais datu avots atsevišķu patēriņa komponentu novērtēšanai, piemēram, mājsaimniecību pašizaudzētās un meža resursos iegūtās (pašlasītās) produkcijas patēriņam.
• kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās.

Apsekojuma pamatvienība ir privāta mājsaimniecība.

Visas privātās mājsaimniecības Latvijā. Apsekojuma laikā tiek iegūta informācija kā par visu mājsaimniecību kopumā, tā arī par katru mājsaimniecības locekli. Tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo atlasītajā adresē neatkarīgi no personas deklarētās dzīvesvietas.

Apsekojumā netiek ietvertas institucionālās mājsaimniecības. Institucionālās mājsaimniecības ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.)

2025. gada Mājsaimniecību budžetu apsekojums (HBS) ir pirmais apsekojuma vilnis, kurā piemērota ES Regula 2019/1700. 

• Ietvara regula - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 2019/1700, ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 808/2004, (EK) Nr. 452/2008 un (EK) Nr. 1338/2008 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98.

Spēkā esošie tiesību akti:

• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2181 par tehniskajiem raksturlielumiem attiecībā uz vairākām datu kopām kopīgajiem elementiem 
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2180 par kvalitātes ziņojumu sīkāku izstrādes kārtību un saturu
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/256, ar ko izveido daudzgadu kārtējo plānošanu
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/126, ar ko precizē patēriņa jomas mainīgo lielumu skaitu un nosaukumus 
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2094 par datu kopu tehniskajiem elementiem, ar ko nosaka informācijas nosūtīšanas tehniskos formātus un precizē patēriņa jomas izlases veida apsekojuma organizēšanas kvalitātes ziņojumu sīkāku izstrādes kārtību un saturu

Statistikas datubāze

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) savā mājaslapā publicē informāciju par ES-27 un par katru valsti atsevišķi. Sadaļā: Household budget survey

Mājsaimniecību budžeta apsekojumi visās ES dalībvalstīs nenotiek katru gadu, tāpēc Eurostat datubāzē ir dati par: 1988., 1994., 1999., 2005., 2010., 2015. un 2020. gadu. 

Patēriņa izdevumu 4. nodaļā "Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais" nacionālajā līmenī netiek iekļauta nosacītā īre, t. i., īpašnieka apdzīvotā mājokļa nosacīti aprēķinātā īres maksa, kura tiek ieskaitīta, publicējot datus Eurostat, lai salīdzinātu datus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pilnībā salīdzināmi Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati ir pieejami no 2002. līdz 2016. gadam. 2017. un 2018. gadā, kā arī no 2020. gada līdz 2024. gadam Mājsaimniecību budžetu apsekojums netika veikts. Pēdējais apsekojums veikts 2025. gadā. Nākošo apsekojumu plānots veikt 2030. gadā. Ņemot vērā to, ka ir mainīts apsekojuma anketu dizains un pilnveidota aprēķinu metodoloģija, gan 2019. gada, gan 2025. gada dati nav pilnībā salīdzināmi ar iepriekšējos gados veiktiem apsekojumiem.

Saistībā ar metodoloģijas pilnveidošanu un pāreju uz jauno patēriņa izdevumu ECOICOP klasifikatora 2. versiju, Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2025. gada datus nevar uzskatīt par pilnībā salīdzināmiem ar 2019. gadā un iepriekšējos gados veiktiem apsekojumiem. Strukturālas izmaiņas ECOICOP ver. 2 līmenī, salīdzinot ar ECOICOP:

Klasifikācijas augstākais līmenis, nodaļu līmenis, lielākoties palika nemainīts, lai samazinātu pārrāvumus laika rindās. Tomēr 08. un 09. nodaļa tika ievērojami reorganizēta uz 8. Informācijas un komunikācijas un 9. Atpūtas, sporta un kultūras nodaļu. 08. nodaļas saturs tika pārskatīts, lai ietvertu jauno aprīkojumu saziņai un informācijas saņemšanai. Tā kā tehnoloģijas šajā jomā strauji mainās, klasifikācijai galvenokārt ir mērķa perspektīva, un tā cenšas pēc iespējas būt neatkarīga no tehnoloģiju attīstības.12. nodaļa tika sadalīta divās nodaļās: 12. nodaļa “Apdrošināšana un finanšu pakalpojumi” un 13. nodaļa ”Personīgā aprūpe, sociālā aizsardzība un dažādas preces un pakalpojumi”. 07. nodaļa (Transports), kas iepriekš bija paredzēta personu pārvadāšanai, tagad ietver arī preču pārvadāšanu.

Patēriņa izdevumu par energoresursiem (piemēram, tabulas MBI150 un EPM360) atšķirības ir saistītas ar pielietoto datu vākšanas un apkopošanas metodoloģiju. 

MBI150 dati tiek iegūti no Mājsaimniecību budžetu apsekojuma (MBA) un attiecīgi tiek apkopoti saskaņā ar starptautisko Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju pēc to funkcionālās nozīmes ECOICOP/ANO COICOP.

EPM360 tabulas dati tiek iegūti no Energoresursu patēriņa mājsaimniecībās (1-EPM) izlases veida apsekojuma.

Galvenie iemesli atšķirībām datos: 

• Atšķirīgi izlases apsekojumi: MBA ir izlases veida apsekojums, kas norisinās aptuveni reizi 5 gados. Pēdējie pieejamie dati ir par 2019. gadu. "1-EPM" ir izlases veida apsekojums, kas norisinās reizi 5 gados. Pēdējie pieejamie dati ir par 2020. gadu.
• MBA tiek rēķinātas vidējās izmaksas uz vienu mājsaimniecības locekli par energoresursu patēriņu vidēji valstī, t.i., ņemot vērā arī tās mājsaimniecības, kurās attiecīgais pakalpojums nav ticis izmantots.
•  MBA patēriņa izdevumi tiek apkopoti naudā un natūrā attiecīgā gada cenās, savukārt "1-EPM" ir tikai izdevumi naudā.

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma datu iegūšanas metode ir personīga intervija ar personu mājsaimniecībā, kura ir atsaukusies uz CSP nosūtīto aicinājumu piedalīties apsekojumā, kā arī regulāru pierakstu veikšana patēriņa izdevumu dienasgrāmatā. Parasti respondents ir mājsaimniecības loceklis jeb pieaugušais, kurš ir vislabāk informēts par mājsaimniecību kopumā. Mājsaimniecību piedalīšanās apsekojumā ir brīvprātīga.

Informācijas iegūšanai ir izstrādātas divas pamatanketas: Mājsaimniecības patēriņa izdevumu anketa un Mājsaimniecības aptauja.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu anketu aizpilda paši respondenti, divu nedēļu laikā ierakstot visus personiskā patēriņa naudas izdevumus (vai pievienojot čeku) par pirktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī pārtikas produktus, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti bez maksas.

Mājsaimniecības aptauju aizpilda intervētājs vai pats respondents (aizpildot aptauju elektroniski). Aptaujā tiek uzdoti vispārīgi jautājumi par mājsaimniecības sastāvu, izglītību, vispārējo veselības stāvokli, mājsaimniecības locekļu nodarbinātību, mājsaimniecības locekļu ienākumiem naudā un natūrā no darba devēja vai vietējās pašvaldības, mājokļa apstākļiem, hipotekārā kredīta esamību, izdevumiem mājokļa uzturēšanai, lauksaimnieciski izmantojamās zemes raksturojumu, kā arī izdevumiem par dažādām precēm un pakalpojumiem. .

Tiek izmantoti Fizisko personu reģistra dati par respondentu: vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods, dzimums, vecums, ģimenes stāvoklis, radniecība, tautība, pilsonība, dzimšanas valsts. Atsevišķi rādītāji (ienākumu mainīgie) tiek pilnībā vai daļēji iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta (bruto un neto ienākumi no algotā darba, ienākumi no īpašuma izīrēšanas u.c. ienākumi), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (valsts pensijas un pabalsti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), SIA "ZZ Dats" un atsevišķām pašvaldībām (pašvaldību pabalsti), Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (uzturlīdzekļi), Nodarbinātības valsts aģentūras (dati par dalību atbalsta pasākumos darba meklētājiem). Tiek izmantota pārvaldes apkopotā informācija par personu izglītības līmeni, darba vietas nozari, profesiju. Tiek izmantota pārvaldes apkopotā informācija par personu izglītības līmeni, darba vietas nozari, profesiju. Lai samazinātu respondentu noslodzi attiecībā uz patēriņa izdevumu reģistrēšanu, kas ir veikti atsevišķos veikalu tīklos, 2025. gadā pirmo reizi tika izmantoti dati arī no juridisko personu administratīvo datu avotiem.

Lai nodrošinātu telefoninterviju veikšanu, informāciju par respondenta vārdu un uzvārdu Pārvalde iegūst no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra saskaņā ar Statistikas likumu, bet respondenta tālruņa numuru saņem attiecīgā apsekojuma veikšanai no valsts iestādēm (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Nacionālā veselības dienesta) saskaņā ar Oficiālās statistikas programmu, Statistikas likumu un elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publiskā mobilo telefonu tīkla darbību saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu un Statistikas likumu.

Izlase ir vienmērīgi izvietota pa visu Latvijas teritoriju. Apsekojumā tiek iekļautas visas personas, kas dzīvo konkrētajā mājsaimniecībā.

Mājsaimniecību budžeta apsekojuma izlase ir veidota kā divpakāpju stratificēta izlase, kur stratifikācija tiek veikta pēc ienākumu līmeņa un teritorijas urbanizācijas līmeņa: 
Rīga, astoņas lielās pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils), pārējās pilsētas, lauki. Kā pirmās pakāpes atlases vienības izmanto teritoriālos klāsterus izveidotus speciāli priekš MBA. Izlase ir sadalīta vienmērīgi gan pa galvenajām teritorijām, gan arī laikā.

*Neņemot vērā virspārklājumu.

Apsekojuma dati tiek vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām un tajās dzīvojošajiem mājsaimniecības locekļiem.